Dainis Liepiņš pilsētā komandu nesaskata

Vēlēšanas 2011

2009. gada 23. aprīlis 05:57

2537

Dainis Liepiņš pilsētā komandu nesaskata

Otrā intervija ar kārtējo pretendentu uz pilsētas saimnieka titulu - Jelgavas mēra amata kandidātu Daini Liepiņu (LPP/LC).

- Jums ir veiksmīga, labi atalgota karjera valsts darbā, veiksmīgs privātais bizness. Kāpēc gribat kļūt par Jelgavas mēru?Tas ir vairāk aicinājuma jautājums. Man tomēr ir 42 gadi. Nesauksim to par skriešanu pakaļ naudai, bet mājas, dzīvokļa un mašīnas laiks ir pagājis. Kad savu sadzīvi esi nokārtojis, paliek sevis pierādīšana. Man šajā situācijā kļūt par mēru nav algas jautājums. Tas ir mērķis pierādīt, ka varu. Līdz šim esmu pierādījis, ka varu. 17 gadus esmu vadījis uzņēmumus, un man ir bijusi visu laiku augoša karjera. Līdz ar to esmu pieņēmis lēmumu. 40 gadus pa Jelgavu esmu cīnījies, pēdējos sešus gadus ļoti intensīvi valsts iestādēs, pirms tam privātajā biznesā, un ir laiks savu pieredzi, zināšanas, bagāžu likt šepat lietā. - Kā jūs līdz šim esat spējis fiziski savienot privāto biznesu, amatus septiņos uzņēmumos un pēdējā laikā vēl aktīvu priekšvēlēšanu kampaņu? Kā to vispār var paspēt?Ja cilvēks grib, viņš var ļoti daudz ko izdarīt. Mana darbadiena parasti sākas agrāk nekā lielākajai daļai un beidzas krietni vēlāk. Arī brīvdienas ir visai nosacītas. Privātais bizness ir ģimenes uzņēmums, tur sieva nodarbojas, un es pa brīvdienām pievēršos stratēģiskiem jautājumiem, bet viss pārējais aiziet valsts uzņēmumiem. Pietiek laika, bet tas ir intensīvs darbs. Ne jau visu nozīmē stundu atstrādāšana, jautājums, cik rezultatīva ir darbība.- Pērn valsts amatos esat saņēmis ap 133 tūkstošiem latu. Salīdzinot, piemēram, ar citu valsts iestāžu darbinieku algām, šī summa ir milzīga vienam cilvēkam. Īpaši tagad, taupības apstākļos. Tā nevar rēķināt. Varam rēķināt savādāk - bija nepieciešami 20 gadi, lai līdz tam nonāktu. Tāda iespēja bija jebkuram šīs valsts pilsonim, strādājot un darbojoties. Arī jautājums par veiksmi un apstākļiem. Kļūšana par valsts amatpersonu man bija tāda, ka, esot starptautiskā izstādē, man zvanīja Šlesers, kurš bija kļuvis par ministru, un teica, ka viņam vajadzīgs padomnieks, kurš saprastu budžetu, bilances un uzņēmējdarbības vidi kā tādu. Tajā brīdī tas bija izaicinājums, kuru es pieņēmu. Tā bija dzīves skola, kurai izgāju cauri. Sevišķi uzņemšana Eiropas Savienībā, kad gāja visa likumdošana, un tika strādāts dienām, naktīm. Saprotiet, atalgojumu es nenosaku pats sev. Man tā viennozīmīgi ir motivācija, jo biju labi atalgots arī privātajā biznesā, nebiju no nabadzīgajiem menedžeriem. Ejot valsts darbā, alga nebija primārais. Tajā pašā laikā pietiekami būtiska, lai savas ikdienas patēriņa vajadzības nosegtu. Redziet, jūs to atalgojumu reizināt ar septiņi, man atkal jautājums, vai kādā no septiņiem uzņēmumiem ir bijusi kāda lejupejoša tendence, vai tie bijuši zaudējumus nesoši. Izņemot Latvijas pastu, kuru es pārņēmu brīdī, kad tam bija mīnus 14 miljoni gadā, pārējie visi uzņēmumi manas darbības laikā tikai uzlaboja savus rezultātus.- Runājot par pastu - tepat ir Jelgavas vecā pasta ēka. Protams, labi, ka tajā iemājojuši «Jundas» dejotāji, bet kāpēc kā starpnieks izīrēšanai ir vajadzīga privātfirma? Tagad par telpām tiek maksāti piecarpus tūkstoši latu mēnesī. Kāpēc pašvaldība nevar pa tiešo īrēt telpas no Latvijas pasta?Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Pasta [padomes] priekšsēdētājs nenodarbojas ar izpildvaras darbību. Pārņemot funkcijas, mēs secinājām, ka ir ļoti daudz ēku, kas vienkārši stāv, pasts maksā par elektrību, apsardzi, ēkas tiek demolētas, dedzinātas, un neviens tām nav pievērsis uzmanību. Es liku izvērtēt visus iespējamos pakšus, jo tā bija pilnīgi nesaimnieciska darbība. Konkrētais gadījums ir pašvaldības jautājums. Mēs tikāmies ar kultūras cilvēkiem, un pasniedzēja, kas vada «Jundā» deju kolektīvu, teica, ka mēģinājumi viņai notiek vienā dienā trīs dažādās vietās. Pašvaldībai sen jau bija jārisina šis jautājums. Ar to, ka «Junda» aug un vēsturiski Jelgavā ir ļoti daudz deju kolektīvu, koru un notiek citas mākslinieciskās darbības, bija jārēķinās. Vai nu jābūvē, vai jāremontē, vai jāpērk, tas jau ir saimnieciskas dabas jautājums, kas tur pašvaldībā jārisina.- Jūs domājat, ka šādai būvei jābūt pašreizējā autoostas vietā? Jā. Kultūras nams ir noslogots, un mana vīzija, ka ir jābūt kaut kam pilsētas centrā. Ir jāapzina, cik naudas tiek tērēts, kaut kur kaut ko nomājot, cik izmaksātu kaut ko būvēt. Ja šodien nav atbilstoši ekonomiskie apstākļi, tad šobrīd paredzam plānā būvēt, tikko varam atļauties un kad tas ir ekonomiski. Kamēr nevaram, nodrošinām iztikas minimumu, lai tas pastāvētu un darbotos.- Jautājums ir plašāks. Vai ir pareizi, ka valsts uzņēmums nevis tiešā veidā izīrē telpas pašvaldības institūcijai, bet dara ar privātfirmas starpniecību. Jūs bieži runājat, ka Jelgavā pašvaldība ne vienmēr ir taupīga naudas tērēšanā. Varbūt arī šeit ir iespēja?Ja es būtu Jelgavas mērs un «Junda» nāktu ar problēmu, ka tai nav telpu, tad pirmais - es meklētu iespējas starp pašvaldības telpām, vai ir piemērotas. Ja nav, tad ietu un runātu ar valsts vai privātajiem īpašniekiem, lai nodrošinātu iespējami izdevīgākus un lētākus nosacījumus. Ja es skatos no pasta pozīcijām, ir ļoti labi, ka ēkā kaut kas notiek, ienāk nauda, tā vairs nav uz sabrukšanas robežas. Ja skatāmies no pilsētas puses, tad tā informācija, kas ir šobrīd - man liktos, ka var atrast kaut ko, ko pielietot. Bet pašlaik neesmu kompetents, jo tādu informāciju man neviens nedod. Te ir pamatprincips, kas, manuprāt, nestrādā pilsētā - apaļā galda princips. Sarunas nenotiek. Piemērs par baznīcām. Ir visā pasaulē Sarkanais Krusts, kas uzņemas zupas virtuvju, saziedoto līdzekļu izdales un tamlīdzīgas funkcijas. Jelgavā tas tā nav - Sarkanais Krusts atrodas trešajā stāvā. Padomājiet, tantiņa 75 vai 80-gadīga, kas grib atnākt pēc palīdzības... Bezcerīgi, viņa tur nemaz netiek augšā.- Vai Sarkanais Krusts ir mēģinājis to risināt?Sarkanais Krusts pašlaik ir inerts, bet tur jau ir pašvaldības funkcija - savākt pie galda. Vai arī piedāvāt - re, kur man ir pirmajā stāvā telpas, iedošu jums tās uz labiem nosacījumiem, sadarbojieties ar nevalstiskajām organizācijām, reliģiskajām, baznīcām! Sadarbība. Nav šīs sarunas. - Vai jūs esat kādas draudzes loceklis? LPP ir pozicionējusi sevi kā stipri pietuvinātu kristīgajām vērtībām. Kāpēc tieši šī partija?Neesmu nevienas draudzes loceklis. Pirms tam, strādājot privātajā biznesā, darbojoties ar ārzemniekiem, redzēju Šleseru figurējam kopā ar norvēģiem, akcionāru sapulcēs. Ar Šleseru man komunikācijas nebija nekādas, reiz viņš mani nointervēja, vai protu angļu valodu un atbilstu viņa kritērijiem kā cilvēks, kas vada uzņēmumus un projektus. Man bija pārsteigums, kad viņš man piezvanīja un uzaicināja. Tas nāca no kāda viņam pietuvināta cilvēka, kurš bija ieteicis mani, un es pat līdz šai dienai nezinu, kurš tas bija. Līdz šim Šleserā esmu visvairāk cienījis viņa mērķtiecību. Arī ģimeniskumu. Tās man ir viennozīmīgi svarīgas vērtības. Kad pirms diviem gadiem sākās runa par vēlēšanām, viņš man prasīja, vai pazīstu kādu Jelgavā. Protams, var teikt, ka visus pazīstu! Viņš prasīja, vai tur var sapulcināt cilvēkus, kas nāktu zem partijas. Es apzināju, ka it kā būtu. Būdams apolitisks cilvēks, diezgan bieži izteicu viņam vērtējumus par to, kas notiek valstī, un tad viņš teica - nu, cik tu ilgi vari kritizēt, nāc pats un izdari! Tad bija neliels pārdomu laiks, un teicu jā.- Vai tas nozīmē, ka Šlesers ierosināja jums pretendēt uz mēra amatu?Tajā brīdī vēl ne, bet vadīt partijas nodaļu. - Kas būtu tie pirmie darbi, ko jūs domē darītu citādāk?Pats svarīgākais ir komanda. Es pilsētā šobrīd to neredzu. Ja prasāt par tehniskām lietām un problēmām, tad ir jautājums, kurā virzienā mums nav problēmu. Mēs bijām eiforiski, ka pēc iestāšanās ES palielinājās naudas plūsmas un būvējās tirdzniecības centri, un bija laimes sajūta, ka tas ir tas, ko vajag. Tas pilsētai bija labi, bet kopskata jau nebija. Nebija kopainas, ka šeit mums ir plāns un nauda tik, cik ir, un ka iesim visos virzienos sabalansēti un vienādi. Pilsēta ir bez saimnieka, un tas ir redzams uz katra stūra. Nav saimnieka ne sakoptības ziņā, ne pārvaldīšanā. Šobrīd nav nekāda atskaite pašvaldības uzņēmumiem par to, ko viņi izdarījuši. Tas pats NĪP. Primārā darbība izpildīta, caurules kārtībā, durvis slēdzas, logi darbojas, saimniecība tiek iznomāta. Kad pēdējoreiz bijis reāls audits par to, cik tas ir reāli izmantots. Vai tas pats ūdensvads, kur pārrok vienas un tās pašas ielas. Kur ir pārbaude, kāpēc tas tiek darīts?- Aktuāla joma Jelgavā ir ielu stāvoklis. Vai tajā kaut ko var mainīt un kā?Elementāri. Arī es īstenībā nesaprotu, kāpēc ir tā. Ko izdarīja pagājušogad? Izremontēja Brīvības bulvāri, un tur rakās pat līdz divi metri zem zemes. investīcijas trīs miljoni latu. Nedaudz vairāk kā kilometru izremontējām par trim miljoniem latu. Noteikti arī tas bija vajadzīgs, bet to var darīt tad, kad pārējā saimniecība ir sakārtota. Tas ir stratēģiskas pieejas jautājums. Nu sakārtojam vispirms ielu virskārtu! To izdarot, virskārta kalpo vismaz piecus līdz astoņus gadus.- Pilsētai neesot naudas tādiem darbiem. Nav taisnība. Ekonomiski rēķinot, šāds kilometrs kalpo astoņus gadus, un viss, kas tur jādara, ir jāatjauno baltā līnija. Katru gadu atkal ķepināt bedrītēs, ko sit ārā, un cilvēki atkal ir neapmierināti - tas ir ekonomiski neizdevīgi. Un otrs, pamēģiniet Jelgavā kādu tūristu dabūt iekšā, lai izbrauc pa tām ielām, un pamēģini iestāstīt, lai investē tūrismā! Pilsētā ir nauda. Atvainojiet, 300 tūkstoši tiek tērēti vienas avīzes izdošanai, kuru dāļāt par velti. Informēt par savām darbībām dome drīkst un vajag, bet mums ir informācijas tehnoloģiju laiks, un, ja vajag drukātā veidā, tad jātaisa konkurss par pielikumiem vai citādi.- Kur vēl ir nauda?Tā ir nenormālā pārmaksa par ledus halli. 250 - 300 tūkstoši gadā tiek pārtērēti, uzturot ledus skolu. Piedodiet, abas summas saskaitot, iznāk pusmiljons.- Vai tagad nerunājat kā konkurents, jo pats esat ledus haļļu īpašnieks?Tā būtu konkurence, ja es gribētu šo skolu likvidēt. Hokejs ir jāspēlē, bet kāpēc Rīgā par laukumu maksā 85 latus stundā, bet mums [Jelgavā] ir 163? Vai ir vēl kāda sporta skola Latvijā, kurai ir pusmiljona latu budžets gadā? Ar tādu pašvaldības finansējumu varētu likties, ka bērni brauc spēlēt uz Čehiju, uz Kanādu, bet tā nav. Vecāki vienalga maksā 20 latus mēnesī, knapinās ar formām. - Kāda ir jūsu vīzija attiecībā uz uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu radīšanu?Es atbalstu to, kas ir sākts darīt, un tie ir industriālie parki. Gan autorūpnīca, gan parki ir viennozīmīgi labi, jautājums, ko ar to darīt tālāk. Neesmu redzējis, ka būtu programmatiska, mērķtiecīga palīdzība uzņēmējdarbībai vai jaunas piesaistīšana. Ir mērķis caur ES programmām no valsts dabūt naudu un jā, tas arī ir domes darbs. Bet ir vēl papildu lietas, kas pilsētai jādara. Nevar braukāt domes vadītājs pa ārzemēm un meklēt investorus. Viņš var braukt tad, kad mājasdarbs jau izpildīts. Ar to jānodarbojas speciālistam, kuram ir pieredze, zināšanas, valodu prasme. Mums ir ģeogrāfiski ļoti izdevīga vieta. Mums ir tranzīta ceļš uz Lietuvu un tālāk uz Eiropas dienvidiem, dzelzceļš, ir Rīga blakus. - Dzelzceļam Jelgavā ir diezgan liels industriālais risks. Bērni iet skolā, un nav omulīgi, kad garām iet vilcieni ar indīgām kravām gar pašu skolu. Aiztaisīt ciet mums pašlaik to neviens neļaus. Jautājums ir cits, un esmu jau pirms vairākiem gadiem to prasījis. Vai Jelgava ir cīnījusies saņemt kaut ko no valsts budžeta par šo industriālo risku? Var veidot aizsardzības infrastruktūru, apdrošināties. Neesmu dzirdējis, ka kāds par šo tēmu cīnītos. - Vai piekrītat Šleseram, ka no tirgus jāizvāc viss, kas nav ražots Latvijā? Kādu redzat Jelgavas tirgus attīstību?Es piekrītu. Un īpaši jau Jelgavā, kas ir zemkopības centrs, ir vajadzīgs tirgus, kur ir tikai vietējā ražojuma pārtikas produkti. Ir ļoti būtiski atdalīt rūpniecisko tirgu no pārtikas tirgus. Esmu bijis Helsinku centrā, kur faktiski vecpilsētā ir eleganti uztaisīts pārtikas tirgus. Tā bieži ir vieta, kur aiziet kā tūristam. Izņemiet ārā rūpniecisko tirgu, un nebūs tur ne spirta, ne cigarešu. Es labprāt pērku lauku produktus un tie ir man būtiski, bet pašlaik uz Jelgavas tirgu nebraucu, jo ir grūti atrast vietu auto, ir šaurība un grūstīšanās, un neesmu ieradies, lai pirktu zeķes un izkaptis. Teritorija ir bedraina, jālaipo pa peļķēm, ja uzlīst lietus. Tirgus tiešām ir vieta, kuru par nelieliem līdzekļiem var sakopt un uztaisīt par pilsētas vizītkarti.- Ar kurām partijām domē jūs varētu strādāt kopā?Pašvaldība nav tā, kur dalīties pēc partijām. Jautājums ir par kadriem, vai viņi ir spējīgi strādāt. Motivācija strādāt, profesionalitāte un vēlēšanās. Tad ir rezultāts. - Kurš izlēma no saraksta izņemt Lindu Kalniņu jeb Lily?Jūs par daudz agresīvi esat pret nabaga meiteni pašlaik...- Nē, nav runa par vienu meiteni. Tas ir jūsu lēmums iekļaut sarakstā cilvēkus, kas nāks un strādās Jelgavas domē. Kad publicējām sarakstu, viņa bija viena no kandidātēm. Veidojot gala variantu, tika izlemts viņu atstāt ārpusē.- Jums ir aktīva priekšvēlēšanu kampaņa. Vai varat atklāt, cik naudas esat plānojis tajā ieguldīt?To redzēsim, kad partija savas atskaites nodos. Lielai daļai manas kampaņas ar naudu nav saistības. Tikties ar cilvēkiem lielu naudu nemaksā.- Kas jūs pats pēc ticības esat?Godīgi sakot, neesmu nekas, neesmu arī kristīts. Esmu padomju audzināšanas bērns. Mūsu laikos baznīca bija aizliegtais auglis. Manam tēvam bija ap 50 gadu, kad sāka vairāk interesēties par Bībeli. Savukārt mans mazais bērns, kurš ir mūsdienu skolās iekšā - viņam jau ir sava interese par to. Tā kā katram ir savs laiks.- Kādus rezultātus sev prognozējat?Neprognozēju. Esmu vērsts uz to, ka mums jāuzvar, kaut kam ir jāmainās. Domē iekšā noteikti būšu. Pozīcijā vai opozīcijā, to rādīs laiks.

ZZ.lv ARHĪVS

Dainis Liepiņš pilsētā komandu nesaskata

Kategorijas