ZZ.lv ARHĪVS

Lai kur es aizbraucu, man vienmēr ir prieks stāstīt par Jelgavu

Andra Ozola

2019. gada 12. jūlijs 10:16

1965
Lai kur es aizbraucu, man vienmēr ir prieks stāstīt par Jelgavu

Uz interviju viņa ierodas raitā, sportiskā solī, un visu sarunas laiku viņas seju nebeidz rotāt smaids. Šī aktīvā un dzīvespriecīgā sieviete ir gide, ekskursiju un pārgājienu vadītāja un organizētāja Ina Jurģe. Dzimusi Jelgavā, dzīvo Ozolniekos. 
Spēku un iedvesmu viņai dod sastaptie cilvēki, skaistā Latvijas daba, pilis, muižas un citas jaukas, tikai plašākai sabiedrībai vēl neatklātas vietas. Enerģijas apmaiņa ir abpusēja, un pat visdrūmākie cilvēki Inas ekskursijās vakarā jau smaidot. “Ja es būšu smaidīga un gaiša, tad pat visbēdīgākie smaidīs,” tā viņa par sevi saka.

– Vai maršrutu plānošana, ekskursiju un pārgājienu vadīšana ir jūsu hobijs vai maizes darbs?


Strādāju Jelgavas pils muzejā par vēsturisko objektu galveno speciālisti. Manos pienākumos ietilpst gan ekspozīciju iekārtošana, gan ekskursantu izvadāšana pa pili. Man jāizzina, kādas ir apmeklētāju intereses, skolēniem stāstu citādāk. Katrai auditorijai ir vajadzīga sava pieeja, bet galvenais – lai cilvēki nāk uz pili.
Jelgavas pilī esmu no 2010. gada, kad vēl mācību centra “Buts” kursos mācījos par tūrisma informācijas konsultanti. Tās nebija parastas mācības, bet ar praksi, un tā es decembrī nokļuvu Jelgavas pilī. Tas bija laiks, kad visi gatavojās Ziemassvētku ballei, un es arī tiku ierauta tajā virpulī. Sapratu, ka labprāt gribētu tur atgriezties. Tā kā muzejā strādāja jaunas meitenes, kurām dzima bērniņi un bija jāiet dekrētā, tad es tiku tur strādāt. Darbs ir nepilnas slodzes, tāpēc varu to apvienot ar citiem darbiem. Tā jau dzīvē notiek – tu satiec tos cilvēkus, kuri tev ir jāsatiek.
Atceros, ka savu pirmo ekskursiju pa Jelgavas pili vadīju krievu valodā. Vienkārši muzeja vadītāja Ginta Linīte pateica, ka ir atbraukuši cilvēki no Krievijas. Tiku galā un sapratu – tas ir mans.

Visu interviju lasiet 11.jūlija “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa