ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Stājas spēkā pretrunīgi vērtētās izmaiņas, kas nosaka būtiskus ierobežojumus patērētāju kredītu reklāmām

LETA
Ekonomika

2019. gada 1. jūlijs 12:07

293
Stājas spēkā pretrunīgi vērtētās izmaiņas, kas nosaka būtiskus ierobežojumus patērētāju kredītu reklāmām

Šodien stājas spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt ierobežojumus uz kredītu kopējām izmaksām un aizliegumu reklamēt kreditēšanas pakalpojumus.Tāpat likuma izmaiņas paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Līdzšinējā regulējumā par neatbilstošām noteiktas kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā - no astotās līdz 14.kredīta dienai un 0,2% - no 15.kredīta dienas jeb kopumā aptuveni 180% gadā. Līgumos, kas paredz kredīta atmaksu pēc pieprasījuma vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par prasībām neatbilstošām uzskata izmaksas, kas pārsniedz 0,25% dienā no kredīta summas.

Pieņemtie likuma grozījumi noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm. Nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.

Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, noteikts, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.

Tostarp prasību par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to apmaksāt, būs iespēja celt tiesā trīs gadu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Līdz šim likums noteica, ka to iespējams darīt sešu mēnešu laikā.

Saeimā pieņemtos grozījumus Satversmes tiesā apstrīdējuši vairāki nebanku kreditētāji, norādot, ka Saeima par noteiktajām normām lēma tikai divas dienas pirms Saeimas vēlēšanām, turklāt, pretēji gan Latvijas Bankas ekspertu ieteikumiem, gan pretēji regulatora [Patērētāju tiesību aizsardzības centra] iebildumiem. Grozījumi tika pieņemti 2018.gada 4.oktobrī.

To, ka aizliegums kreditētājiem reklamēties būtu jāpārskata, atzinusi arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

"Reklāmas ierobežojums bija politisks lēmums. Tomēr, ja tiek veikta atbildīga aizņēmēja maksātspējas vērtēšana, tad reklāmas aizliegumam ir maza nozīme, jo svarīgs ir reklāma saturs. Piemēram, Igaunijā ir noteikts, ka aizņēmumu reklāmām jābūt neitrālām un informatīvām, nevis jāapgalvo, cik viss ir labi," paudusi Vītoliņa.

Steidzamības kārtā grozīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, novēršot nepilnības, kas radušās, aizliedzot pilnīgi visu kreditēšanas pakalpojumu reklāmu aizliegumu, lūgusi arī Kultūras ministrija (KM).

KM uzsvēra, ka grozījumi ir vispārīgi un nav pietiekami precīzi definēti. Negodprātīgi komersanti tos varot apiet, radot negatīvu ietekmi uz godīgu komercpraksi. Tāpat ministrija konstatējusi, ka grozījumi pamatā vērsti pret tā dēvēto "ātro kredītu" tirgu, taču pašreizējā redakcija ierobežo ne tikai "ātro kredītu" reklāmas, bet arī informācijas sniegšanu sabiedrībai par citiem kredītu veidiem, piemēram, preču iegādi uz nomaksu un līzingā, hipotekārajiem kredītiem, studiju un studējošo kredītiem u.tml.

 Foto: pixabay.com

Kategorijas

Kategorijas