Pēc prieciņa pie Prieciņiem (FOTO)

2019. gada 29. jūnijs 08:55

7914

“Prieciņu prieciņi” – tā sevi prezentē un savu jauno dabīgās kosmētikas produkciju piedāvā Indra un Līga Prieciņas no zemnieku saimniecības “Dārziņi 2” Jelgavas novada Platones pagastā. Indras ģimene saimnieko vectēva mājās un jau vairāk nekā 20 gadu audzē stādus. Indra gan teic, ka dārzeņu, puķu un garšaugu stādi audzēti jau viņas bērnībā, bet viņai tikuši ravēšanas darbi – zem ceļiem palikts dēlītis un ar mazajiem pirkstiņiem retināti un ravēti sējumi. Arī tagad Indra vairāk rosās pa lauku, bet kosmētikas lietas galvenokārt ir meitas Līgas pārziņā.

Floristikai, veselībai un skaistumam

Indra tūlīt mūs ved uz lauku rādīt, kur floristiem tiek audzētas lauvmutītes, saulespuķes un “visādi sīkumi”. Olveida zaķastes būšot daudz, jo tās esot pieprasītas. Joprojām floristikā jau trīs gadus modē ir bordo toņi un sudrabaini pelēkie kā salvijām. Jaunākajām tendencēm audzētājas seko līdzi interneta vietnē pinterest.com. Tā kā laukam ūdeni pievadīt nevarot, nākas paļauties uz dabu, kas reizēm to pārvērš dubļu peļķē, bet citreiz izkaltē.
“Šogad mums daudz visa kā no citrona – citronu baziliks, citronzāle, citronverbena, citronu piparmētra un citronu monarda, kas pavisam jauna un der tējām un saldajiem ēdieniem,” turpina Indra, kurai pašai citrusu aromāts sirdij vistuvākais. “Dārziņos” aug tā pati citronzāle, austrumnieciskā garšviela, tropu augs, kura dzimtene ir Indija. Latvijas karstajās vasarās citronzāle augot ļoti labi, bet tai nepatīk slapjums. Indrai ir taisnība, jo citronzāles krūmi ir lieli un kupli. Līga papildina, ka citronzāli izmanto arī kosmētikā, piemēram, “Stenders” ražo auzu pārslu un citronzāles ziepes. Citronzāli var lietot kā anticelulīta līdzekli, tai piemīt asinsriti veicinošas un taukus dedzinošas īpašības. Prieciņu ģimene citronzāli izmanto arī gurķu marinēšanā, uz litra burku liekot vienu garo kātu. Gurķi garšojot tā, it kā tiem klāt būtu pierīvēta citrona miziņa. Citronzāli varot likt klāt arī vasaras zaptēm, kā arī izmantot telpu aromatizēšanai.
Uz lauka aug arī pētersīļi, puravi, sīpoli un citi garšaugi. Kartupeļi gan netiekot audzēti, jo tuvumā ir mežs un mežacūkas nākot līdz pašai mājai. Ja uz lauka mana augam kādu vībotni vai pelašķi, tad to atstāj, jo “Dārziņos” neuzskata par nezāli.
Indra rāda meža malvu – kāršrozei līdzīgu augu ar raibiem ziediem, kurus var lietot ēdiena dekorēšanai, bet tēja labi palīdzot pret pārpūlētām balssaitēm. Meža malva iepazīta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotā pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju. Par balsi jārūpējas, jo trīs ģimenes locekļi – Indra, Līga un viņas brālis – dzied korī “Zemgale”. Arī citi koristi ir viesojušies “Dārziņos” un pielikti pie darba – siet augu buntītes.

Visu rakstu lasiet 27. jūnija “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa

+ 14

ZZ.lv ARHĪVS

Pēc prieciņa pie Prieciņiem (FOTO)

Kategorijas