Jānis – tātad latvietis

2019. gada 25. jūnijs 09:27

555

“Līgo vakars un Jāņi svinēti vienmēr. Tas mūsu tautai ir dziļi,” teic Jānis Micāns, ko Zemgalē atceras kā bundzinieku, kurš spēlējis estrādes ansambļos Jelgavā, Dobelē un Jaunpilī. Nu jau ilgāku laiku, būdams vecs vīrs, viņš uz spēlēm nebrauc. Taču svētki ir sirdī.

Svēto Rakstu un arī mīlestības vārds

Jānis Micāns domā, ka Jāņa vārds viņam ticis tādēļ, ka māte bija ticīgs cilvēks. “Gan Jānis, gan Pēteris, kā nosauca manu tieši desmit gadu jaunāko brāli, ir vārdi Svētajos Rakstos,” teic Jānis Micāns. Par Jāni sauca arī viņa tēvu. Viņš nācis no Micānu sādžas Latgalē, Bērzgales pagastā. 30. gadu sākumā jaunībā Jānis Micāns vecākais apprecējis skaisto bārenīti un lielo tautas dziesmu teicēju Anastasiju. Pēc tam centies dabūt darbu un iekārtoties Rīgā. Diemžēl 1934. gadā, kad vadonis Kārlis Ulmanis uzurpēja varu, tika noteikts, ka tiem agrākajiem lauciniekiem, kuri Rīgā dzīvo mazāk nekā trīs gadus, ir jābrauc atpakaļ uz laukiem. Tā Jānis Micāns kļuva par sekmīgu jaunsaimnieku. Ģimenē auga meitas Zīna un Astra, kā arī dēls Jānis, kas piedzima 1937. gadā.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā komunistiskās represijas Micānu ģimeni neskāra. Viņu jaunsaimniecībai pat tika pievienots zemesgabals no kaimiņa vecsaimnieka laukiem. Tas tika ņemts ļaunā, un 1941. gada vasarā, kad Latvijā ienāca vācu karaspēks, kaimiņš Jāni Micānu vecāko nosūdzēja par komunistu. Viņu apcietināja un nosūtīja spaidu darbos uz Vāciju. Par tēvu ģimenei nebija nekādu ziņu visu kara laiku, taču kara beigās viņš atgriezās. Māte ar bērniem tad bija apmetusies Jelgavā, Zirgu ielā, pie māsas. Tur arī ģimene laimīgi satikās. Jānis Micāns, tolaik astoņgadīgs zēns, atceras, ka tēvs no kara izpostītās Eiropas atveda šaha galdiņu. Pēc tam ģimenē un rados šī prāta spēle spēlēta gadus trīsdesmit.

Visu rakstu lasiet 20. jūnija "Zemgales Ziņās"

Foto: Eva Pričiņa

ZZ.lv ARHĪVS

Jānis – tātad latvietis

Kategorijas