Škutāne: Gaidāmi smagi lēmumi

Vēlēšanas 2011

2009. gada 28. aprīlis 06:00

1583

Turpinot priekšvēlēšanu interviju sēriju, kā nākamā tiek iztaujāta Jelgavas mēra kandidāte Irēna Škutāne (TP).

- Jūs kopš 1994.gada esat četras reizes mainījusi partejisko piederību, turklāt tie bijuši diezgan ideoloģiski atšķirīgi spēki. Ar ko jūs to skaidrojat un kā šādu maiņu vērtēt vēlētājiem? Krasas politiskās nostādnes neesmu mainījusi līdz pagājušā gada pavasarim, jo LSDSP un SDS bija radniecīgas partijas. Arī «Jaunie demokrāti» turpat vien bija ar savām idejām. Jāsaka, pirms vēlēšanām Latvijā visas partijas ir sociāldemokrātiskas. Lai dotu pienesumu savai pilsētai, ir svarīgi būt partijā, kas ir pārstāvēta Saeimā un valdībā. Mana partija līdz šim nebija, un jutos diezgan neomulīgi, kad vajadzēja risināt pilsētai svarīgus jautājumus. Kolēģi domē varēja caur savām partijām daudz ko panākt, bet man šādas iespējas nebija. Tajā laikā «Tautas partijā» (TP) brieda dažādas reformas. Mani uzaicināja, un es piekritu, jo tā bija ietekmīga, ilgus gadus pie varas bijusi partija. Es negribu analizēt - laba vai slikta. Protams, ir daudz, daudz kļūdu, bet, strādājot pašvaldībā, mums šī politika nav tik aktuāla, jo jārisina savi saimnieciskie jautājumi.- Vai, būdama TP biedre, jūtaties līdzatbildīga par tās realizēto varu, kuras dēļ Latvija šobrīd ekonomiski un politiski lielā mērā ir tur, kur tā ir? Ir bijusi virkne lēmumu, kas neuzticību tikai palielinājuši.Es nejūtos līdzatbildīga par to, ko partija ir darījusi un dara, jo tie ir TP valdes lēmumi, un valde neprasa padomu nodaļām. Protams, man nav omulīgi un ērti pašlaik pārstāvēt TP tādā nozīmē, ka uzticības reitings ir diezgan zems. - TP tiek uzskatīta par diezgan autoritatīvu lēmumu pieņemšanas ziņā, tomēr - vai esat mēģinājuši ietekmēt tās lēmumus, gājuši ar saviem uzskatiem un idejām?Pēc varas maiņas partijā ir jūtama lielāka demokrātija, un arī nodaļu vadītājus aicina reizi mēnesī uz paplašinātajām valdes sēdēm. Tur tiek izrunāti jautājumi, kas ir svarīgi pašvaldībām. TP darbojas arī nozaru komitejas, kurās mūsu speciālisti var savas idejas aizstāvēt, un to mēs darām. Piemēram, šobrīd cenšos caur savu partiju ietekmēt jautājumu par valsts investīcijām pašvaldībām. Mums ir piešķīrums 950 tūkstošu latu apmērā Jelgavas 4.vidusskolas piebūvei. No tiem esam izmantojuši 600 tūkstošus. Atlikusī nauda vēl nav pārskaitīta, jo valsts ir apturējusi visus maksājumus pašvaldībām. Mēs nevaram ņemt kredītu 700 tūkstošu latu apmērā, jo valsts aizliegusi pašvaldībām aizņemties. Ja objekts ir gatavs par 90 procentiem, skola ir gatava, klases jau ir piepildītas ar mēbelēm, bet nauda ir samaksāta 80 procentu apmērā, vai tas nav valstiska mēra noziegums, ja šādu objektu aptur un tas jāiesaldē? Uzskatu, ka tas nav pareizi ne ekonomiski, ne morāli.- Kas notiks, ja valsts solīto nepiešķirs?Meklēsim budžetā savas iekšējās rezerves. Protams, ne miljona apmērā. Risināsim jautājumu par piebūves daļēju nodošanu ekspluatācijā. Valsts investīciju programmā pašvaldībām ir iedalīti 27 miljoni, un premjera uzstādījums ir - 10 miljoni jāsamazina. Tagad tiek veidots saraksts ar objektiem, kurus tomēr finansēs, un ļoti ceram, ka mūsu skola būs to skaitā.- Zināms, ka jūsu sarakstā būs arī Arnis Razminovičs, kurš šajā sasaukumā nav piedalījies 16 no 64 domes sēdēm un nav apmeklējis pusi komiteju sēžu. Vai to var saukt par kvalitatīvu darbu, un kāpēc virzīt viņu vēlreiz, ja līdz šim tam ir veltījis salīdzinoši maz laika?Pēdējā laikā viņš apmeklē šīs sēdes regulārāk. Viņam ir liela pieredze politiskajā darbā, kuras nav citiem cilvēkiem. Viņš ir bijis Saeimas deputāts, viņam ir labas analītiskās spējas, ļoti labi uztver domes sagatavotos lēmumprojektus un var dot lielu ieguldījumu.- Vai līdzšinējā domes sasaukuma darbā redzat arī kādu kļūdu?Lielas, būtiskas kļūdas es nesaskatu ne finanšu jomā, kas ir mana atbildība, ne sociālajā, ne pārējās jomās. Man šķiet, ka pilsētas attīstība ļoti redzami gājusi augšup. Pilsēta ir pārvērtusies, ir ieguldīti ļoti lieli līdzekļi tās attīstībā, ir strādāts mērķtiecīgi un sistemātiski. - Vai ir lietderīgi no pašvaldības naudas ieguldīt ap pusmiljonu latu gadā Ledus sporta skolā vai ap 300 tūkstošiem informācijas aģentūrā? Vai citās sfērās šī nauda nebūtu labāk izmantojama?Tas ir ļoti strīdīgs jautājums. Ja runājam par «Zemgales INFO», tad jāsaka, ka mēs, pašvaldībā strādājošie, ļoti sajutām to, ka cilvēkiem trūkst informācijas, ko dara pašvaldība. Un vēl pašlaik ir tā, neskatoties uz to, ka ir šī aģentūra un ļoti liels iedzīvotāju skaits ar to tiek aptverts. Cilvēki par daudz projektiem nezina, jo kā numur viens tiek pasniegts, ka Jelgavā ir bedrainas ielas.- Bet ielas ir bedrainas!Tas pasniegts tiek tā, it kā cita nekā Jelgavā nebūtu, tikai bedrainās ielas.- To katrs cilvēks izjūt ik dienu. Varbūt tā būtu pozīcija, kur ieguldīt vairāk līdzekļu, kaut vai pārdalot iepriekš minētās summas?Ja mēs pajautātu to divsimt skolēnu vecākiem, kas šajā skolā nodarbojas, vai pārvirzīt naudu uz Jelgavas ielām, domāju, ka viņi atbildētu - nē!- Savukārt basketbola un futbola skolu audzēkņi teiktu, ka arī viņi labprāt saņemtu šādu finansējumu no domes.Protams, arī kori un deju kolektīvi... Šis naudas maciņš ir tāds, kāds ir, un politiķiem jāatbild par to, kā nauda ir sadalīta. Diemžēl ledus halle Jelgavā ir viena, un bija jautājums, vai tādai būt. Tikpat labi dome varēja lemt, ka nav jādibina šāda skola un halles Jelgavā nav. Bet būtu žēl, ja tās vietā šodien būtu lielveikals.- Jūs sacījāt, ka joprojām iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, ko dara dome. Rāviņa kungs sacījis, ka, saskaņā ar aptauju datiem, gandrīz 90 procenti lasa pašvaldības izdevumu. No tā jāsecina, ka tas pienācīgi nenodrošina ar informāciju, mērķis netiek sasniegts. Atkal jautājums par lietderību.Aptaujāts tiek zināms cilvēku skaits. Ja pieci simti saka, ka lasa, tas nenozīmē, ka no 66 tūkstošiem 90 procenti lasa. Var dažādas korelācijas veidot. Mēs runājam ar cilvēkiem no dažādām iestādēm un sfērām, par ko jūs pārmetat, ka tā ir politiskā aģitācija. Šajās tikšanās reizēs mums uzdod tādus jautājumus, par ko mēs tiešām nezinājām, ka cilvēkiem nav informācijas. Apgūti tiek milzīgi līdzekļi. Trīs tūkstoši cilvēku strādā pašvaldības struktūrās, bet viss tiek reducēts tikai uz domes ēku. Tiek darīts milzīgs darbs, un, ja cilvēki tikai saņem kritiku, viņiem arī nav omulīgi.- Sapulcē, kurā es biju, domes priekšsēdētājam netika uzdots neviens jautājums.Varbūt tā sagadījās, bet mēs jūtam, ka nav informācijas. Par sociālo pabalstu sistēmu man bija ļoti daudz jautājumu. Cilvēki nezina savas tiesības. Piemēram, Jelgavā ir 15 dažāda veida sociālie pabalsti. - Atgriežoties pie jautājuma par Ledus sporta skolu - nav runas, ka būtu jālikvidē, taču runa ir par samērību. Hokejs pašlaik ir izteikti priviliģētā situācijā.Ja pašvaldība nolēma dibināt skolu, tad tai bija jāsedz izmaksas. Direktors tika izvēlēts konkursā, kurā piedalījās ļoti daudzi pretendenti. Viņš kopā ar pilsētas Izglītības pārvaldi sastādīja tāmi, un man nav ne mazākā iemesla apšaubīt, ka tas tika darīts godprātīgi un profesionāli. Skaidri redzu, ka pilsētas budžets būs jāgroza tūlīt pēc valsts budžeta grozījumiem, un būs jāpieņem ļoti, ļoti nepopulāri lēmumi. Pieļauju, ka arī šo sfēru tas skars.- Savulaik jūs sacījāt, ka domes darbiniekiem prēmijas nebūtu jāpiešķir. Nav noslēpums, ka šā sasaukuma laikā darbinieki ir tikuši prēmēti. Kādi bija priekšnosacījumi?Arī šobrīd uzskatu, ka nav jāprēmē visi. Nevajag prēmēt par to, ka godprātīgi nāk uz darbu un pilda savus pienākumus. Mums bija izveidota sistēma, ka desmit procenti no darba samaksas fonda paliek izpilddirektora rīcībā, un ar to tiek atzīmēti darbinieki, kas ir izpelnījušies augstāku novērtējumu. Darbinieki ļoti daudz strādāja virsstundas, mēs apgūstam ļoti daudz projektu, mums ir labi pildījusies ieņēmumu bāze. Ņemot kopā šos rādītājus, ir prēmēti darbinieki. Ļoti nelielās summās, ja salīdzinām ar citām pašvaldībām. Bet neuzskatu, ka pavisam būtu jāaizliedz prēmēšana - ir situācijas, kad ir ļoti labi paveikts darbs, kad pienesums dots gan projektu, gan budžeta veidā.- Jūs minējāt, ka būs jāveic budžeta grozījumi un jāpārskata funkcijas. Valsts institūcijās tas jau tiek darīts, un arī darbinieku skaits tiek samazināts. Dome ir vērtējusi, vai visi trīs tūkstoši pašvaldības darbinieku ir nepieciešami?Domāju, šis būs viens no pirmajiem nākamā sasaukuma deputātu uzdevumiem. Pagājušā gada nogalē, kad tapa likums par līdzekļu samazinājumu arī pašvaldībām, mēs uzskatījām, ka pēc iespējas jācenšas saglabāt darbavietas. Atlaist ir ļoti vienkārši, taču tad sākas sociālās, psiholoģiskās un citas problēmas, kas velk līdz daudz negāciju. Uzskatījām par labāku samazināt algas sev par 25 procentiem, darbiniekiem - par 15, taču darbiniekus neatbrīvojām. Ja saglabāsies SVF uzstādījums, ka gandrīz par 80 miljoniem jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze, arī pašvaldībām nekas neatliks. Vēl jo vairāk, ja tiek spriests, ka pašvaldībām varētu nodot ienākuma nodokļa iekasēšanu 100 procentu apmērā, kas būtu 100 miljoni, un vienlaikus arī pedagogu mērķfinansējumu, kas ir 300 miljoni latu. Jautājums - kur ņemt tos 200 miljonus?- Ja jums jautātu, vai pašvaldības struktūrās nav neviena lieka darbinieka, kā jūs atbildētu?Vispirms būtu jāvērtē darba apjoms, veicamā funkcija. Ja tā nav pietiekama darba laikam, noslogojumam, jārisina jautājums par atbrīvošanu.- Nav jau bijis vērtēšanas!Pareizi, jo nebija vajadzības, pašvaldība strādāja ar pilnu jaudu, darbinieki bija pārslogoti. Tika pieņemti arī darbinieki, budžets pa šiem gadiem ir palielinājies vairāk nekā piecas reizes, attiecīgi arī darba kļuva vairāk.- Kāda mūsu pilsētā ir situācija ar tiem, kuri lūdz palīdzību pārmērīgu kredītsaistību dēļ?Arī šajā lietā esam pionieri. Valdība nolēma atiet no šo ģimeņu problēmu risināšanas, neļaujot piešķirt trūcīgo statusu, kas man bija liels pārsteigums, jo iepriekš sprieda pretēji. Dzīve parādīja, ka cilvēki ir izmisumā, un, protams, viņi nāk uz pašvaldību. Tad no saistošajiem noteikumiem izņēmām «trūcīga ģimene», atstājot noteiktu ienākumu līmeni - 90 latu uz ģimenes locekli mēnesī. Tā mēs likumīgā kārtā varam palīdzēt. Masveidā šī problēma Jelgavā vēl nav izplatīta, taču pieļauju, ka tā varētu notikt, kad beigsies bezdarbnieku pabalstu maksāšanas periods. Sociālais budžets ir attiecīgi palielināts, un varbūt būs jāpalielina vēl.- Kādi ir plāni attiecībā uz sociālo dzīvokļu iegādi?Esam daudz ko iegādājušies, par ko esam saņēmuši pārmetumus ne pa jokam. Tagad saku - labi, ka to izdarījām, jo šogad šī problēma ir pilnībā slēgta, līdzekļu nav, kredītus ņemt nav ļauts. Tā ir SVF prasība. Tā kā šogad sociālie dzīvokļi netiks pirkti. Taču pašvaldībai piederošajiem vairākistabu dzīvokļiem nosakām šādu statusu, ievietojam pa vienai personai istabā. Iemītnieki ir apmierinātāki nekā ar Stacijas 13, kas no izremontētas mājas diemžēl pārvērtusies par...- Pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem paredzēts līdz augustam. Ko tālāk? No šīs funkcijas taču neatteiksieties?Uzskatu, ka atteikties no tās ir neiespējami, pie situācijas, ka Jelgavā rindā ir pusotrs tūkstotis bērnu. Visi septiņi privātie bērnudārzi ir aizpildīti, un arī uz tiem gribētāji gaida rindā. Apstiprinot budžetu, spriedām, cik varam atļauties maksāt par viena bērna uzturēšanos privātajos bērnudārzos. To īpašnieki panāca, ka maksājam 57 un, šķiet, 45 latus - summas, kas ir pietiekošas līdz jūlija beigām. Par piecus un sešus gadus veciem bērniem maksājam mazāk, jo tur no valsts tiek saņemta mērķdotācija pedagogu algām. Mazajiem sedzam pusi no vidējās uzturēšanās maksas pašvaldības bērnudārzos, kas ir 113 lati. Turklāt varu teikt, ka mums ir ļoti lēti bērnudārzi un skolas.- Skan ciniski, bet vismaz kaut kas Jelgavā ir lēts... Un ko darīt ar iepriekšminēto situāciju?Elementāri - tā ir jaunā deputātu sasaukuma lieta, pie budžeta grozījumiem ir jāmeklē avoti. Tā ir politiska izšķiršanās - jā vai nē.- Vai jūs šādus avotus saskatāt? Jā, protams. Nerunāšu par konkrētiem avotiem, par to lems nākamie deputāti.- Vai nav mazliet bezatbildīgi, ka dome tagad rāda savus sasniegumus, bet sliktos lēmumus atstāj nākamajiem?Mūsu budžets ir tāds, kāds tas ir. Ja valsts grozīs savu budžetu un liks pašvaldībām to samazināt, tā būs jādara. Kas attiecas uz pašvaldības maksājumu privātajiem bērnudārziem plānošanu līdz jūlija beigām, nevis visam gadam - tā bija šo bērnudārzu vadītāju izvēle.- Viņi cerēja vēlāk saņemt vairāk?Nē, viņi cerēja uz budžeta grozījumiem. Vēl bija cīniņš ar valdību un ministriju. Par Izglītības un zinātnes ministrijas rīcību vārds «negodīgi» būs īsti vietā - tā pēkšņi izņēma no pašvaldībām pirmsskolu pedagogu apmaksai paredzētos līdzekļus, mums tas maksāja 350 tūkstošus latu. Protams, nauda bija jāpārdala, un tādēļ privātajiem bērnudārziem līdz gada beigām tā nav ieplānota.- Un tomēr, ja runājam par jau minētajiem finanšu avotiem - kur līdzekļus meklētu jūs?Uzreiz pārvērtētu katras iestādes lietderību, darba apjomu, pārskatītu pasākumu programmu, un līdzekļi atrastos. Turklāt otrajā pusgadā nauda būs jārod ne tikai privātajiem bērnudārziem, bet arī sociālajai palīdzībai. Nevarēsim atļauties rīkot tādus svētkus, kā pilsētnieki pieraduši, novirzīt līdzekļus pilsētas sakopšanai...- Vēl par TP sarakstu - ir zināms, ka tajā plānots iekļaut pilsētā pietiekami labi ieredzētus cilvēkus. Tas ir balsu piesaistīšanas triks - citi aicina dziedātājus, jūs - pazīstamus citu profesiju pārstāvjus?Kā jūs zināt, kādi cilvēki ir TP sarakstā? Varat kādu nosaukt?- Piemēram, [Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita] Stūrānes kundze.Mūsu sarakstā nav ne dziedātāji, ne dejotāji, un esmu patīkami pārsteigta, ka nodaļā katrā valdes sēdē ir iesniegumi par cilvēku uzņemšanu partijā. Stūrānes kundzi uzrunāju personīgi es. Jūs sakāt, ka tas varētu būt triks balsu piesaistīšanai, bet es ceru, ka cilvēki novērtēs sociālās nozares darbību. Taču ir vēl kāds «bet» - sociālās lietas tiek vērtētas dažādi - citi saka, ka nevajag tik daudz maksāt pabalstos, citi - ka jāmaksā vēl vairāk.- Vai varat minēt kādu lietu, ko jūs būtu darījusi atšķirīgi no pašreizējā pilsētas mēra?Sievietes loģika no vīrieša loģikas ļoti atšķiras, un sievietes lietas redz savādāk. Bet ļoti svarīgs ir komandas darbs. Protams, mēs strīdamies, cenšamies pierādīt lēmumu pieņemšanas lietderību. Nevaru teikt, ka vienmēr piekrītu tam, par ko pieņemam domes lēmumus, bet - ja esi komandā, ir jāatbalsta vairākums. Piemērus, kur es būtu rīkojusies savādāk, tagad nevaru nosaukt, tas ir saskaņots komandas darbs. Ir darbi, ko varētu darīt labāk, bet, ka kaut kas bijis kļūdaini, nevaru teikt. Uzskatu arī, ka līgums ar «Fortum» ir ļoti pozitīvs un pilsētai izdevies darījums. Tā kontrolpakete ir Somijas valdībai, un, pateicoties mātes uzņēmuma finansiālajam atbalstam, mums nebija problēmas ar siltumu, jo iedzīvotāju maksājumi nokritās katastrofāli.- Cilvēks tomēr prasa - kāds man tur izdevīgums, ja par siltumu prasa divus latus kvadrātmetrā?Izdevīgums ir tas, ka bija nodrošināta nepārtraukta siltuma padeve. Arī temps, kā tika sakārtota siltuma padeve Pārlielupē - neviena maza firmiņa to nespētu.- Pirms tam gan bija iznomāšanas līgums ar nepieredzējušu firmu, kur vadībā bija manāms pa kādam agrākās elites pārstāvim. Sabiedrībai tas nav līdz galam skaidrs...Pareizi sakāt, ka nav līdz galam skaidrs. Tas ir informācijas jautājums, un arī es uzskatu, ka informējam par maz, mums ir jārunā ar sabiedrību, jāskaidro, ko pašvaldība dara un kāpēc.- Ja jūs ievēlētu par domes priekšsēdētāju, kas būtu jūsu pirmie veicamie darbi?Protams, jābūt pēctecībai - jāpilda aizsāktie projekti, idejas, kas ir darba un finanšu līdzekļu ietilpīgas. Būtu jāsāk ar nepopulāru lietu - budžeta grozījumiem un pilsētas saimniecības revidēšanu. Tā kā ievērojami samazinās finanšu apjoms, ko varam ieguldīt pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, saimniecība ir jāpārskata. Jāmeklē iespējas, lai varam pabeigt iesāktos projektus. Un iesākts ir ļoti daudz. Ļoti liela atbildība ir par ES fondu līdzekļu realizāciju līdz galam - jaunu darba vietu piesaistīšana Jelgavai, torņa rekonstrukcijai, ielu būvniecība un citi. Īstenojot lielos projektus, būs nodokļu ieņēmumi, un tā nav maza summa - 18 miljoni. Bez tam ienāks cukurfabrikas restrukturizācijas un izmešu kvotu nauda, par ko ceram atjaunot bērnudārzu Pulkveža Brieža ielā. Tie arī būtu pirmie darbi.

ZZ.lv ARHĪVS

Škutāne: Gaidāmi smagi lēmumi

Kategorijas