"Baltic Agro": Šogad gaidāma laba rapšu raža
Šogad krietni mazāk nekā citus gadus ziņots par slikti ziemojušiem vai meža zvēru nopostītiem ziemas rapšu sējumiem, un rapšiem šogad paveras augsts ražas potenciāls, aģentūru LETA informēja "Baltic Agro" Jelgavas servisa centra vadītājs Egils Sviķis.
Sviķis atzina, ka rapši šogad augumā ir zemāki mitruma trūkuma dēļ. Agri pavasarī straujas temperatūru svārstības un intensīva augšana izraisīja rapšu stublāja plaisāšanos un nelielu deformāciju, bet šāda parādība būtiski ražas veidošanos vai veldres noturību neietekmēs. Lai arī maija sākumā aizvadītas ievērojamas nakts salnas, tomēr būtiskus bojājumus vai negatīvu ietekmi uz ražu tās nav atstājušas, jo, iekams rapši nav sasnieguši ziedēšanu, tie ir sala noturīgi.
Pēc Sviķa teiktā, kopumā klimatiskie apstākļi rapšu sējas laikā bija labvēlīgi un sējas termiņi optimāli. Labvēlīgie augšanas apstākļi un pietiekams barības vielu daudzums rudenī, veicināja spēcīgas sakņu sistēmas attīstību, labu ziemcietību ziemā un pasargāja no klimatisko stresu nelabvēlīgās ietekmes pavasarī.
"Rapšu ražas potenciāls vēl joprojām augsts un klimatisko faktoru neietekmēts. Nupat visā Latvijā nolijis lietus, varam uzskatīt, ka reģionos, kur bija sācies sausuma stress, tas veiksmīgi pārvarēts. Pietiekami mitra augsne ir viens no būtiskākajiem ražas veidošanas nosacījumiem, jo pamata barības vielas 80-90 procentos no kopēji nepieciešamā daudzuma augiem jāuzņem ar saknēm no augsnes un tam ir nepieciešami regulāri nokrišņi," sacīja Sviķis.
"Baltic Agro" Jelgavas servisa centra vadītājs pastāstīja, ka patlaban tiek uzsākta ziedošo rapšu apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem - fungicīdiem un insekticīdiem. Zemniekiem ieteicams arī pārdomāt lietoto mēslošanas līdzekļu veidus, to lietošanas devas un paņēmienus, kā arī sekot līdzi augsnes auglības stāvoklim. Augu aizsardzības tehnoloģijās būtu vēlams iekļaut arī ārpussakņu mēslojumus un antistresantus. Būtu vēlams dažādot tehnoloģijas un izvēlēties tikai kvalitatīvus mēslojumus no pazīstamiem ražotājiem un tirgotājiem.
"Baltic Agro" 2017.gadā strādāja 132,418 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,6 procentiem mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 8,6 procentiem un bija 2,699 miljoni eiro. Savukārt uzņēmuma 2018.gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.
"Baltic Agro" reģistrēta 1994.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,802 miljoni eiro. "Baltic Agro" pilnībā pieder Dānijas lauksaimniecības uzņēmumu kooperatīvam "Dava Agravis International Holding", kas apvieno vairākus desmitus tūkstošu fermeru un lauksaimniecības produktu ražotāju firmu. "Baltic Agro" ir viens no vadošajiem uzņēmumiem Latvijā, kas tirgū piedāvā minerālmēslus, augu aizsardzības līdzekļus, sēklu, lopbarības konservantus, kvalitatīvu lopbarību, lauksaimniecības tehniku, tehnoloģijas, kā arī konsultāciju un pakalpojumu klāstu.
Foto: youtube.com
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”