Rublis: Vienmēr jāpanāk kompromiss

Vēlēšanas 2011

2009. gada 2. maijs 08:07

1425

Priekšvēlēšanu intervijā - Jelgavas mēra amata kandidāts Aigars Rublis (JL).

- Jūsu amats - domes priekšsēdētāja vietnieks komunālajos jautājumos - 2005.gadā tika izveidots no jauna. Kas ir būtiskākais, kas tajā paveikts?Pirmkārt, īstenotas iestrādes, kas saistītas ar dalīto atkritumu šķirošanas līnijas izveidi - tas ir viens no darba posmiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmās tālākā attīstībā. Otrkārt, darbi saistībā ar siltuma ražošanas sfēru - piedalījos siltumtīklu attīstības koncepcijas izstrādē. Tās ietvaros iestrādāti priekšlikumi siltumenerģijas zudumu samazināšanai siltuma pārvadē, uzbūvēta jauna katlumāja Aviācijas ielā, kas nodrošina efektīvāku siltumenerģijas ražošanu. Treškārt, izveidota Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra (ZREA), kuras galvenā funkcija būs palīdzēt reģiona iedzīvotājiem nosiltināt ēkas.- Iepazīstoties ar ZREA galvenajiem uzdevumiem, redzams, ka tēriņi paredzēti izglītošanai, informatīvo materiālu sagatavošanai, bet ne reālu projektu realizācijai. Vai esošā aģentūras kapacitāte ļaus veikt lielākus uzdevumus?Aģentūru izveidoja, izmantojot līdzekļus, kas paredzēti programmai «Inteliģentās enerģijas Eiropai». ZREA ir biedrība, ko izveidojušas piecas Zemgales reģiona pašvaldības un uzņēmēji, un astoņiem gadiem paredzēti 240 tūkstoši eiro no Eiropas attīstības fondiem. Galvenais bija izveidot struktūru, kas runātu ar iedzīvotājiem, pārliecinātu viņus par siltumenerģijas taupīšanas nepieciešamību. Nākamais aģentūras uzdevums būs sagatavot projektus valdības izsludinātajām programmām un finansējumam energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai dzīvojamo māju sektorā. Aģentūra sniegs palīdzību nepieciešamās dokumentācijas noformēšanā tiem, kas būs izšķīrušies ķerties pie māju siltināšanas.- No «Jaunā laika» (JL) programmas - īstenosim energoefektivitātes programmu dzīvojamajās mājās. Jelgavā siltināšanas darbi, salīdzinot ar dažām citām pilsētām, nav gājuši strauji uz priekšu. Kāds tam iemesls?Galvenais - iedzīvotāju aktivitāte, domājot par ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, visus šos gadus bijusi ļoti zema. Šodien energoresursu cena ir kāpusi. Jelgavas dome nenāks un nespiedīs iedzīvotājus ēkas siltināt, jo tas ir privātīpašums, kurā katram dzīvokļa īpašniekam pieder domājamā daļa. Mums galvenais šķita realizēt pilotprojektus, kas būtu pozitīvi piemēri siltumenerģijas taupīšanai. Piemēram, realizētais siltināšanas projekts 4.līnijā. Neraugoties uz Vācijas partneru atbalstu, pagāja divi gadi, kamēr izdevās pārliecināt iedzīvotājus projekta realizācijai. Ir arī citas mājas, kurās veikti daļēji siltināšanas darbi - nomainīti logi, jumts, siltinātas gala sienas utt. Tagad galvenais turpināt iedzīvotāju pārliecināšanu, lai varētu veiksmīgi izmantot to, ko piedāvā Eiropas finanšu iespējas. Ekonomikas ministrijas izsludinātajā konkursā māju energoefektivitātes paaugstināšanai, pieteikuma dokumentus gatavo 12 Jelgavas daudzdzīvokļu mājas, kuras apsaimnieko SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP). Esam uzrunājuši arī citas apsaimniekošanas sabiedrības, tomēr atsaucība no viņu puses ir faktiski nekāda. Šobrīd spēji mazinājusies iedzīvotāju maksātspēja, kas neļauj uzņemties papildu kredītsaistības.- Esat minējis, ka dzīvokļu īpašnieki varētu izdarīt spiedienu uz tiem kaimiņiem, kas nevēlas ķerties pie energoefektivitātes uzlabošanas darbiem. Kādā veidā? Nelaižot laukā no dzīvokļa, kamēr nepiekrīt?Kā pieredzes apmaiņā skatītais fenomens citā Latvijas pilsētā. Proti, ja kāds nosiltina māju, kaimiņš varētu domāt - kāpēc es tā nevaru? Sacensības princips stimulē gan sakārtot īpašumu, gan rūpēties par energoefektivitāti. Piespiest gan nevienu nevar, ir jāpierāda ieguvums, jābūt sarunām.- Paziņots par ievērojamu dabasgāzes tarifu samazinājumu, kam sekos arī siltumenerģijas tarifs. Vai Jelgavas pašvaldībai ir iespējas to ietekmēt samazināšanas virzienā?Pašreizējais siltumenerģijas tarifs Jelgavā tam jau ir atbilstoši pieskaņots. Ja gāzes cena samazinās, zemāka būs arī maksa par siltumu. Tarifa aprēķināšanas formulā tas ir iestrādāts tā, lai jauno siltuma tarifu regulatoram nevajadzētu apstiprināt katru reizi no jauna. Vēlos piebilst, ka siltuma zudumu samazinājumi trasēs palīdz samazināt arī tarifu. Nākamais solis šajā virzienā būs koģenerācijas stacijas palaišana, kas plānota tuvāko mēnešu laikā. Ir strādāts pie tā, lai siltuma ražošanai varētu izmantot lētākus produktus - biogāzi, biomasu.- Priekšvēlēšanu programmā nākamajiem četriem gadiem JL min biogāzes ražošanu sadzīves atkritumu poligonā. Kā tas būtu panākams? Vai pašvaldība domā par kvotu saņemšanu, lai ražotu elektroenerģiju no biogāzes?Tas ir viens no virzieniem, kā samazināt atkarību no dabasgāzes piegādēm. Jāsaskata visas iespējas atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Izstrādājot priekšvēlēšanu programmu, bija doma nākotnē izmantot visas piedāvātās papildu iespējas. Biogāze ir tikai viens no nākotnes enerģijas avotiem.- Kura kontā ripos santīmi no šādi saražotas elektroenerģijas? Kāds labums no šāda projekta Jelgavas iedzīvotājiem? Ja projektu realizēs pašvaldība, tā arī būs labuma saņēmēja. Šobrīd ir runa par ieņēmumiem, ko, piemēram, dividenžu veidā, varētu gūt pašvaldība un ko varētu novirzīt, teiksim, infrastruktūras attīstībai.- 2005.gada vēlēšanu programmā rakstījāt par bērnu pilsētiņas izveidi Raiņa parkā. Kāpēc šī iecere apstājusies?Raiņa parka labiekārtošana ir ilgtermiņa darbs. Ir izstrādāts parka rekonstrukcijas projekts, kurā nostiprināta vīzija, kādam tam jāizskatās. Pēdējos četros gados pašvaldības uzmanības lokā bija vēl viena prioritāte - Uzvaras parks, kur rekonstrukcija bija sākta vēl pirms 2005.gada, un šobrīd tas ir savests kārtībā. Raiņa parka rekonstrukcija vēl priekšā, arī bērnu rotaļu pilsētiņas izbūve.- Programmā minēta arī ielu savešana kārtībā, iestāšanās par iekšpagalmu un pievedceļu rekonstrukciju. Kā šajā jomā veicies?Jautājums risināts ļoti grūti. Likumdošana līdz pagājušā gada nogalei pašvaldībai neļāva veikt investīcijas privātajos īpašumos. Šobrīd tiek apsvērti vairāki varianti, kā uz partnerības pamatiem stimulēt iedzīvotājus iesaistīties, domājam par modeli 50:50 - kad darbus finansē gan iedzīvotāji, gan dome. Uzrunājot iedzīvotājus, daļa izrāda interesi, pēc tam pārdomā, un rezultāts ir kā Pasta ielā, kad galu galā iekšpagalma sakārtošana notika par pašvaldības līdzekļiem, lai gan tur ir arī privāta zeme.- Kāda veicas ar kontroli pār ielu būvniecības un remontdarbiem?Manā skatījumā, kontrole ir jāpastiprina. Pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» to iespēju robežās jau dara, bet joprojām saņemam informāciju, ka bedrē, kas pilna ar ūdeni, tiek iegāzts asfalts... Tātad darbu izpilde pietiekami stingri netiek kontrolēta. Tas attiecas arī uz citiem remontdarbiem.- Cik reāla ir līdzdalība lielā ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas projekta nākamajā kārtā, ņemot vērā šodienas situāciju?Kopējā summa ir 15 miljoni eiro, no kuriem 75 - 80 procenti varētu būt dāvinājums, pārējo sadaļu segs «Jelgavas ūdens» un pašvaldība. Ir veikti daudzi priekšdarbi, ieskaitot tehniskā projekta izstrādi, un ieceri varētu īstenot līdz 2011. - 2012.gadam. Uzskatu arī, ka ūdens kvalitāte ir viens no primārajiem jautājumiem, un nav citu variantu, kā pie tā strādāt.- «Jelgavas ūdens» atbild par ūdens kvalitāti līdz mājai, tālāk - tā jau ir apsaimniekotāja un iedzīvotāju atbildība. Cilvēkus neinteresē zem zemes ieguldītie miljoni, bet gan - kas notiek, atgriežot krānu. Kā šo situāciju risināt?Pilsētas atbildība ir padot ūdeni līdz mājai, iedzīvotāju atbildība - domāt, ko darīt ar iekšējām komunikācijām, kā veikt cauruļvadu nomaiņu, remontu un tā tālāk.- Pilsētas lielākā apsaimniekošanas uzņēmuma NĪP vienīgais kapitāldaļu turētājs ir pašvaldība. Vai nav iespējams ietekmēt NĪP, kam savukārt būtu jāpārliecina iedzīvotāji par nepieciešamību ieguldīt līdzekļus?Regulāri notiek māju iedzīvotāju sapulces, un speciālisti izsaka attiecīgus priekšlikumus par konkrētiem remontdarbiem, un tālāk lēmums ir iedzīvotāju ziņā.- Sapulcēs, kā likums, kvoruma gandrīz nekad nav, un lēmumus nevar pieņemt!Ir dažādas situācijas. Pašvaldība kaut ko piespiest ar saistošajiem noteikumiem vai savādāk nevar. Ir noteikti principi avārijas darbiem un nepieciešamajiem darbiem. Taču, jāatzīst, ar daudzdzīvokļu māju renovāciju saistītie darbi neiet tik ātri, kā gribētos.- Kāda ir jūsu vīzija par daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu? Ir zināms, ka daudzi nav apmierināti ar NĪP, ar tās vadības attieksmi pret iedzīvotājiem...Jāsaprot, ka ikvienam mājas iedzīvotājam ir iespēja lemt par savu apsaimniekošanas uzņēmuma veidošanu. Iedzīvotājs ir dzīvokļa un mājas domājamās daļas īpašnieks, tātad var izvēlēties pakalpojuma sniedzēju...- Te atkal nonākam pie ZREA, kam jāveic pārliecināšanas darbs - tas ne vienmēr nes cerētos augļus. Vai būtu nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, lai procesu paātrinātu?Ir likumprojekts, kas iestrēdzis Saeimas kabinetos. Tajā ir iestrādes, kas varētu atvieglot apsaimniekošanu - lēmumu pieņemšanai nebūtu vajadzīga 60 - 70 procentu iedzīvotāju piekrišana, varētu pietikt ar 50 vai mazāk, lēmumu varētu pieņemt, piemēram, ar anketēšanas metodēm.- Kā vērtējat NĪP darbu? Tur pēdējos gados bijuši dažādi nesmukumi...Uzņēmuma darbību vērtēju apmierinoši, taču, protams, tai būtu jābūt labākai. Kas saistās ar vadītāja nepareizi pieņemtiem lēmumiem - viņš savu sodu ar izteikto rājienu ir saņēmis.- Vai lidlauka teritorijā ir plānots veidot biznesa un darījumu zonu?Ir doma par diviem virzieniem. Viens - attīstīt lidlauku, lai arī te nav runa par milzīgiem laineriem. Esošā infrastruktūra ļauj šajā virzienā darboties. Otra iespēja - biznesa parks. Gala lēmuma vēl nav.- Ar infrastruktūru tur nav iepriecinoši, un tās izveidei jāiegulda milzīgi līdzekļi...Interese bija, arī no lieliem uzņēmējiem, kas bija gatavi lielāko daļu šīs teritorijas apsaimniekot, ieguldīt līdzekļus. Taču, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, viss ievirzījies gaidīšanas fāzē.- Runājot par uzņēmējdarbības atbalstīšanu - te pašvaldība ir mēģinājusi infrastruktūru ņemt uz saviem pleciem. Ciktāl tas ir attaisnojies, un kāds ir jūsu tālākais redzējums?Uzskatu, ka industriālā parka izveide, pašvaldībai uzņemoties pievedceļu un komunikāciju izbūvi, ir labākais modelis, kā piesaistīt jaunus uzņēmumus. Pēdējais labākais piemērs ir «Evopipe» rūpnīca, kad pašvaldība nāca pretī, iznomājot zemi. Investori ļoti izvērtē, kur ir pašvaldību atbalsts, kur var attīstīt ražotni.- Kurā virzienā saskatāt perspektīvu pašvaldībai ieguldīt līdzekļus tuvāko pāris gadu laikā?Kaut vai Langervaldes ielā, Ziediņu ceļā, kur pašvaldībai ir zemes resursi, ko varētu izmantot tālākai uzņēmējdarbības attīstīšanai. Uzskatu, ka Zemgales Tehnoloģiskais parks ir nākamā vieta, kur jau izbūvēta infrastruktūra, plānoti vēl dažādi darbi un kur varētu veidoties kas līdzīgs tiem industriālajiem parkiem, kas mums ir.- Neoficiāli avoti vēsta, ka dažos sagatavotajos skolu un bērnudārzu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu projektos iekļauti stikla lifti un citas «ekstras». Vai darbu īstenošana notiks pēc pašlaik izstrādātajiem projektiem vai tos pārstrādās?Energoefektivitāte galvenokārt saistīta ar ēkas siltināšanu, logu nomaiņu, iekšējo siltummezglu sakārtošanu. Lifti... Tad jārunā par konkrētu gadījumu. Pašreizējos apstākļos ne par kādām «ekstrām» nevar būt runas. Programmā ir paredzētas plašākas iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām.- JL programmā minēta arī tūrisma apskates vietu un pieejamības uzlabošana. Ko kā paveiktu darbu varat izcelt šajā sfērā?Viens no esošajiem darbiem - Jelgavas muzeja fasādes sakārtošana, iekšdarbi, kas šo vēstures pieminekli padarītu vizuāli pievilcīgāku un patīkamu tūristiem. Iecerēta arī apkārtnes sakārtošana. Nākamais objekts ir Sv.Trīsvienības baznīcas tornis, kā arī Vecpilsētas ielas rajons - izveidot infrastruktūru, palielinot iespējas attīstīt to par kultūras centru. Līdz šim darbi bija ieskicēti plānos, bet, izmantojot ES līdzekļus, tie paveicami ar mazāku pašvaldības ieguldījumu, taču ne vienā dienā.- Vai saskatāt Lielupes palienes pļavas kā potenciāli paplašināmu tūrisma objektu, piemēram, uzceļot torņus un piedāvājot arī visā pasaulē populāro putnu vērošanu, kas kļuvis par plaukstošu biznesu? Tas nemaksā daudz, bet piesaista apmeklētājus.Tur jau šobrīd ir tūrisma objekts - zirgi. Kā vienu no iespējām, kas netiek pilnvērtīgi izmantota, saskatu arī upes - tajā skaitā kā vietu, kas dod iespēju braukt ar kuģīti no Rīgas uz Jelgavu. Šī ir sadaļa, ko vajag mērķtiecīgi attīstīt. Ne jau pašvaldība veidos tūrisma institūtu, kas nodarbosies ar šīm lietām. Galvenais - lai būtu tūrisma informācijas centrs un lai uzņēmējiem tiktu radītas šī pakalpojuma sniegšanas iespējas.- JL savulaik kā pamatprincipus definēja godīgumu, profesionalitāti un atklātību. Vai četros gados ir izdevies pie tiem pilnībā pieturēties?Uzskatu, ka ir.- Kā mēra amata kandidāts - vai varat minēt īpašības, kuru dēļ esat uzskatāms par piemērotu šim amatam?Uzskatu, ka domē vajag cilvēkus ar jaunām idejām, un gan jau nākamās domes sastāvs nesīs jaunu pienesumu, būs cits skatījums uz lietām...- Es runāju tieši par jums piemītošajām kvalitātēm!Man ir profesionālā pieredze, četru gadu laikā ir pietiekami apgūts, lai saprastu procesus, neesmu pilnībā no malas. Otrs - esošajā domes sastāvā man ir vairāk vai mazāk savādāks redzējums. Trešais - noteikti politiskie JL uzstādījumi, kas ir atšķirīgi starp citām partijām, un princips «godīgums, profesionalitāte un atklātība» tiks nests, kamēr vien domē būs kāds JL pārstāvis.- Vai «savādāks redzējums» ir radījis būtiskus šķēršļus, strādājot domē?Viedokļi vienmēr bijuši dažādi, un ir jāpanāk kāds kompromiss, līdz ar to lietas, ko līdz šim nebija iespējams panākt, ir iespējams realizēt nākamajā termiņā.- Jūs biežāk piekāpāties vai pārliecinājāt citus?Bija abējādi, neesmu skaitījis, kuru situāciju bija vairāk.- Pirmie trīs darbi, pie kuriem jūs ķertos, ja kļūtu par mēru?Pirmais - sociālā drošība, kas šobrīd ir svarīga jebkuram Jelgavas iedzīvotājam, lai, pazaudējot darbu, gūtu atbalstu. Otrs - pilsētvide, jautājums, kas saistās ar tālāku ceļu infrastruktūras sakārtošanu, privātā - publiskā partnerātība. Trešais - profesionālā izglītība. Investors šeit nebūvēs savu uzņēmumu, ja nesaskatīs, ka ir attiecīgi speciālisti.- Cik Jelgavas mēram nepieciešami vietnieki?Labs jautājums. Manā skatījumā ar diviem vietniekiem pietiek - kā šobrīd.

ZZ.lv ARHĪVS

Rublis: Vienmēr jāpanāk kompromiss

Kategorijas