ZZ.lv ARHĪVS

Čevers: Jāpārvērtē domes tēriņi

2009. gada 5. maijs 06:14

16666
Čevers: Jāpārvērtē domes tēriņi

Intervijā «Ziņām» - Jelgavas pilsētas mēra amata kandidāts Jānis Čevers (LSDSP).

- Deviņdesmitajos gados jūs bijāt Jelgavas domes deputāts, pēc tam - Saeimas deputāts. Vai pieteikums uz domes priekšsēdētāja amatu šajās vēlēšanās nozīmē, ka esat atgriezies ar lielāku pieredzi?Domāju, nekur tālu neesmu aizgājis, aktīvi darbojos partijā, esmu valdes loceklis. Protams, ir lielāka pieredze. Pirms ievēlēšanas Saeimā vadot lielu kolektīvu - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādi, tad vienu no komitejām domē, pēc tam strādājot Saeimā - ir uzkrāta pietiekoši liela pieredze gan par valsts, gan pašvaldību darbu. Esmu arī visu laiku mācījies, pagājušogad pabeidzu vēl vienu specialitāti tepat LLU - tā kā man pietiek gan zināšanu, gan pieredzes, gan gribas pilsētā kaut ko mainīt.- Kas tā ir par specialitāti?Nesen akreditētā - darba aizsardzība un drošība.- Ar ko atšķiras abas deputāta darba pieredzes - Saeimā un domē?Mums ir principā ļoti unitāra valsts, kārtību pamatā nosaka valsts likumi. Strādājot likumdošanā, funkcijas ir daudz plašākas, iespējas lielākas, pilsētā esam vairāk kā izpildītāji. Taču arī ar pilsētas varu var variēt dažādi.- Kādas bija jūsu aktivitātes kā 7.Saeimas deputātam? Arhīvos atrodams diezgan maz informācijas. Es biju Iekšlietu un aizsardzības komisijas loceklis, tas bija ļoti interesants laiks, kad gājām uz NATO un Eiropas Savienību, bija jāizstrādā pilnīgi jauna pakete bruņoto spēku darbības reglamentēšanai un citi likumi - tā notiek retā parlamentā, kad dienā tos pieņem vairākus desmitus. Manā vadībā tika izstrādāts jaunais ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums. Tā bija mana gulbja dziesma, jo zināju, ka nākamajā Saeimā neesmu ievēlēts. Maz esmu debatējis no tribīnes, taču Saeimā pamatā darbs notiek komisijās, un manu priekšlikumu bijis diezgan daudz.- Jūs darbojāties arī parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Tās mēdza dibināt dažreiz par sīkumiem, bet bija arī nopietnāki gadījumi - piemēram, par kontrabandu. Ko sakāt par šo pieredzi?Es darbojos t.s. Ādamsona komisijā, kas izmeklēja amatpersonu saistību ar pedofiliju. To atceros ar duālām jūtām. Bija interesanti, un man - cilvēkam, kas nodzīvojis 50 gadus, bija jāatklāj tādas lietas, ka mati ceļas stāvus un jāsauc - vai tiešām pasaulē tā notiek? Tas, ka toreiz Latvija bija kļuvusi par vienu no bērnu pornogrāfijas lielvalstīm, ir neapšaubāmi. Tādas saknes atradām, un tas bija plašs tīkls. Daļa vainīgo sodu ir izcietuši, taču esmu pārliecināts, ka lielākā daļa iedvesmotāju un piesedzēju joprojām staigā.- Varētu būt, ka tā pati sistēma Latvijā darbojas arī šobrīd?Grūti teikt, neesmu vairs tajos procesos iekšā, taču man šķiet, ka līdz galam šī parādība iznīdēta nav.- Vai sabiedrībai toreiz tika sniegta visa informācija par to, kas bija atklāts, vai kāds šo procesu nebremzēja? Tobrīd vieni teica, ka izplatītā informācija ir meli, citi uzskatīja, ka informācijas ir par maz...Starpziņojums un ziņojums ir publiski pieejami, bet tie ir tādā diezgan maigā un piesardzīgā formā rakstīti. Ar ko beidzās Ādamsona uzstāšanās Saeimas plenārsēdē, kad viņš nosauca uzvārdus, jūs jau zināt... Tādu rīcību es vērtēju divējādi - ka varbūt tos uzvārdus nevajadzēja skaļi saukt, mēs neesam ne tiesa, ne izmeklēšanas iestāde...- Kas, jūsuprāt, ir lielākie klupšanas akmeņi pašreizējās Jelgavas domes darbā?Ne jau viss melnās krāsās mālējams, ir padarīts daudz laba. Bet domāju arī, ka nepadarītā ir daudz. Gribētu uzsvērt trīs lietas - siltumapgādi, sabiedrisko transportu un ielu un komunikāciju stāvokli, kas ir diezgan nodeldēti jautājumi, taču mēs visi ikdienā to jūtam. Siltumtīklu tarifa jautājums un pārējās likstas ap tiem ir no laikiem, kad es vēl strādāju domē. Ja šodien tehniski tas ir atrisināts, uzbūvētas koģenerācijas stacijas, tad tarifi iedzīvotājiem ir kā smags slogs. Gatavojot diplomdarbu, nedaudz papētīju kūdras izmantošanu. Ceru, ka, būvējot šis stacijas, tiks domāts par alternatīvu kurināmo. Kam mums jālobē «Gazprom»? Arī megavatstundas izmaksas kūdrai ir vismaz pusotru reizi zemākas. Otra lieta - māju siltināšana. Eiropas naudu šim mērķim 50 procentu apmērā varēs dabūt līdz 2013.gadam, un ir jāskaidro cilvēkiem, ka ar to intensīvi jānodarbojas, ka tas nākotnē atmaksāsies. Domē jābūt cilvēkiem, kuri palīdz rakstīt projektus un dabūt līdzekļus. Esam arī domājuši par izlīdzinātā maksājuma par apkuri ieviešanu, par ko runājām arī deviņdesmitajos gados.- Bet arī šobrīd tas ir iespējams, vienojoties ar «Fortum»...Jā, taču savulaik tas nebija populāri, cilvēki labprātāk savilka jostas ziemā.- Vai tarifa kritumu pārāk neietekmē monopolstāvoklis siltumapgādē?Protams. Savulaik mēs bijām par brīvu izvēli siltumapgādei. Arī duāls jautājums - ja ļoti daudzi iedzīvotāji atslēgtos no centrālapkures, pārējiem tarifs paaugstinātos. Te kāds zelta vidusceļš ir jāatrod, apspriežot arī alternatīvas iespējas.- Vienīgais deputāts, kas domē tika ievēlēts no sociāldemokrātu saraksta, tagad mainījis partejisko piederību. Ar ko jūs to skaidrojat?To vajadzētu pajautāt pašam deputātam. Varbūt viņš jūtas tuvāks zemniekiem, jo strādā LLU. Lai viņam tur veicas.- Tā nebija zināma vilšanās?Es neteiktu - vilšanās. Mēs esam nedaudz mainījušies - ir aizgājuši daži tādi ortodoksāli biedri (tagad viņi ir citā partijā), kas visur saskatīja tikai sliktu, nelabu, visi apkārt bija zagļi... Šie biedri Garanča kungam reizēm šo to nepamatoti pārmeta, un varbūt viņš to ņēma pie sirds.- Pats nekad neesat domājis par partijas maiņu?Nē, pasarg, Dievs! Atmodas laikā visi bijām politiķi, un, kad neatkarība bija izcīnīta, jau biju pagājis malā, pēc tam nejauši nonācu sociāldemokrātos. Kad bija pirmās domes vēlēšanas, mani uzaicināja sarakstā, lai arī mani uzskati bija labējāki. Aizgāju un divas reizes pēc kārtas tiku ievēlēts. Mācījos, apguvu sociāldemokrātijas pamatus un tagad esmu dziļi pārliecināts sociāldemokrāts... Mūsu novads ir sociāldemokrātijas šūpulis. Žēl, ka viņi tā zaudē savas pozīcijas...- Kādu laiku esat strādājis arī Jelgavas autobusu parkā (JAP). Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami šī uzņēmuma darbā?Pašreiz JAP ir gandrīz uz bankrota robežas un iztiek tikai ar domes dotācijām. Domāju, tarifu politika ir ļoti neelastīga - mums ir visdārgākās mēnešbiļetes gandrīz vai Eiropā, un bez alternatīvas. Te varētu dažādot - ieviešot mēnešbiļetes atsevišķi darba dienām. Jautājums arī - vai autobusu remonts un apkope nebūtu jāveic pašā bāzē, kur tehniskais aprīkojums ir labs. Jāraugās, vai tā nesanāktu lētāk nekā pasūtīt no malas.- Un kā vērtējat, ka šoferi ir pašnodarbinātie?Tas ir ļoti paradoksāls jautājums. Ja pat visu instanču lēmumus ignorē, tas šķiet visai dīvaini.- Jūs minējāt mēnešbiļešu un to cenu dažādošanu. Vai vienā jomā piemērotas atlaides neliks tarifiem kāpt kādā citā jomā?Var pelnīt, gaidot ar lielu cenu, un var pelnīt ar apgrozījumu. Jo zemāks būs tarifs, jo vairāk izmantos sabiedrisko transportu un būs lielāka peļņa. Tikai īstā robeža ir jāuztver.- Tātad JAP vadība varētu būt neīstā vietā?Man šķiet, tur ir tāds kā interešu konflikts.- Jūsu partijas programmā minēts, ka vēlaties, lai domes sēdes notiktu pēc darba laika. Kā grasāties to nodrošināt?Domes sēdes notiek tikai reizi mēnesī. Kurš no iedzīvotājiem ceturtdienas rītā desmitos iet un skatās? Lai nodrošinātu publisku pieeju, kā teikts likumā, tā varētu ieviest. Kaimiņos uz rietumiem pašvaldību politiķus tā arī sauc - svētdienas politiķi. Kaut gan - kad biju domes deputāts, nebija tā, ka cilvēki ļoti censtos un nāktu. Bet nākotnē sēdes varētu rīkot kaut sestdienās.- Kad tika pētīts, kā deputāti apmeklējuši sēdes, daudzi aizbildinājās, ka viņiem ir jāstrādā pamatdarbā, jāpilda tiešie darba pienākumi. Bet darba laikā notiek arī komiteju sēdes.Ir tādas komiteju sēdes, ko izejamā dienā nevar sasaukt, jo saistīti ar izbraukumiem konkrētā laikā. Taču domes darbs ir jāpadara daudz publiskāks.- Ar kādiem līdzekļiem vēlaties popularizēt Jelgavas tēlu?Nekādā gadījumā ne ar tās mājas avīzes palīdzību, ko izdod dome un kas ir neadekvāti dārga. Mēs to vēlamies darīt ar kontaktiem. Esam sena partija, daudzās Eiropas pašvaldībās, tostarp sadraudzības pilsētās, pie varas ir sociāldemokrāti, un mēs varētu sevi popularizēt, izmantojot partijas resursus.- Bet Latvijas līmenī? Arī tāpat?Arī, protams. Tie ir arī kolektīvu, uzņēmēju savstarpējie sakari, pozitīva pilsētas tēla radīšana. Mēs esam ģeogrāfiski izdevīgā vietā, dzelzceļa krustojums, netālu no galvaspilsētas, atliek radīt mikrovidi, uz kuru cilvēki tiektos. Līdz ar to arī pilsētas tēls augtu.- Līdz šim tēla popularizēšana nereti saistījusies ar zināmu līdzekļu izšķērdēšanu. Kā novilkt robežu?Domāju, neadekvāto summu sastāda vietējā izdevuma uzturēšana. Sabiedriskās attiecības maksā vairāk nekā 300 tūkstošus - tas ir par daudz. Mēs domē sāktu ar strukturālo un finanšu auditu, izvērtējot katras institūcijas darbu un atdevi.- Jūsu partijas programmā plānots bērnu vienreizējais piedzimšanas pabalsts, kam, pēc pašreizējiem aprēķiniem, būtu nepieciešami 80 tūkstoši latu. No kādiem ienākumiem tas tiktu finansēts?No ārpuses neviens to naudu neiedos - tikai veicot iekšējo auditu un rodot šim nolūkam iekšējās rezerves, kaut vai no tēla spodrināšanai paredzētajiem līdzekļiem.- Krīzes laikā daudzas lietas tiek risinātas ugunsdzēsēju režīmā. Vai jums, kas ilgus gadus vadījis ugunsdzēsēju brigādi, šāda prakse šķiet pieņemama arī pašvaldības darbā?Kad uguns jau jumtā, tad viss steidzamības kārtā arī jādara. Taču politikai jābūt ilgtermiņa. Kaut vai tie paši nelaimīgie ceļi un bedres - mums sarakstā ir daudz labu speciālistu, un ir pat doma nodot atsevišķas ielas firmām apsaimniekošanā uz 5 - 7 gadiem, un lai tad rēķina, kas ir izdevīgāk - lāpīt bedrītes, mainīt virskārtu vai rīkoties savādāk. Tas ir viens no variantiem.- Vai tas, ka šobrīd jūsu darba devējs ir principā pilsētas ietekmīgākais uzņēmējs Imants Kanaška, nevar tikt uzskatīts par apstākli, ka pēc jūsu ievēlēšanas domē tas ietekmēs arī noteiktu lēmumu pieņemšanu?Darba devējs man ir SIA «Alis». Nedomāju, ka darba dēļ mani kāds varētu ietekmēt. Strādāju pusslodzi, un specialitāte ir diezgan šaura - darba aizsardzība.- Uzskatāt sevi par neietekmējamu politiķi?Katrā ziņā daudz nelokos.- Savulaik jūs diezgan aktīvi sadarbojāties ar presi, rakstījāt savas pārdomas. Tagad politiķi aktīvi raksta blogus. Jūs neesat domājis par ko tādu?Kādreiz daudz rakstīju, bet tad dzīvē sekoja pasmags periods, un rakstīšanas ziņā biju drusku apklusis. Varbūt, ja mani ievēlēs domē, es varētu praktizēt rakstīšanu pirmajā personā un atsākt publicēties.