Ņevoļskis: Jārisina «īpašās situācijas»

Vēlēšanas 2011

2009. gada 6. maijs 06:15

1507

«Ziņas» intervē Jelgavas vicemēra amata kandidātu Sergeju Ņevoļski (SC).

- Jelgavas dome jūsu iesniegtos lēmumprojektus - piemēram, saistībā ar siltumapgādi - konsekventi noraida. Kā jūs to skaidrojat?Manuprāt, tā notiek tādēļ, ka domes koalīcija opozīcijas deputātus neuzskata par speciālistiem. Piemēram, par tiem pašiem siltummezgliem - Ekonomikas ministrija apstiprinājusi, ka tie ir kopīpašums. Bez variantiem. Ir trīs normatīvie akti, kas to apstiprina, bet domei ir tikai «īpaša situācija». Runājot par manu personu - ir absurdi, ja mani kā speciālistu nekustamo īpašumu apsaimniekošanā nodarbina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā, bet manā dzimtajā pilsētā, kur esmu ievēlēts par deputātu, manas zināšanas un pieredze nevienu neinteresē.- Ja jautājumā par siltummezgliem taisnība ir jūsu pusē - vai esat iecerējis spert kādus juridiskus soļus?Situāciju var salīdzināt ar to pašu komercreklāmu publicēšanu pašvaldības avīzē - tiklīdz lieta aizgāja līdz ministram, parādījās reāla iespēja, ka mērs var tikt noņemts no amata, domes juristu viedoklis pēkšņi sakrita ar Valsts kontroles un RAPLM nostāju. Līdz tam izpilddirektors to dēvēja par atšķirīgu juristu viedokli. Tātad - kamēr lieta neaiziet līdz ministram... Bet gadījumā ar siltummezgliem ir jāiziet viss tiesvedības process. Es ceru uz 6.jūniju - ka «Saskaņas centrs» būs koalīcijā un es šo jautājumu risināšu savādāk.- Reiz jūs pēc lēmumprojekta neiekļaušanas domes sēdes darba kārtībā demonstratīvi atstājāt zāli. Šādi taču vēlētāju intereses aizstāvēt nevar.Taisnība, nevar. Taču es biju noskaņots uz dialogu, bet koalīcija man nedeva vārdu. Neuzskatu to par demokrātiju - koalīcija nespēj atzīt savu kļūdu. Tā nu biju spiests parādīt, ka neesmu ar to apmierināts. Jā, pret vēlētājiem tas droši vien nebija sevišķi korekti.- Pērn esat bijis arī viens no biežākajiem sēžu kavētājiem...Esmu nodarbināts četros darbos. Esmu rakstījis iesniegumu, lai Finanšu komitejas sēdes nenotiktu trešdienās pulksten 13, bet no rīta, jo pamatdarbs man ir Rīgā. No 15 deputātiem desmit pamatdarba vieta nav Jelgavas dome, un nākamajam sasaukumam šis jautājums būtu jārisina.- Kā speciālists nekustamo īpašumu jomā - kā būtu jānotiek daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanai? Pārmetumu ir daudz - NĪP nevienā neklausās, nauda paliek nez kur...Sliktākais, ko NĪP mantoja no padomju namu pārvaldēm - attieksmi pret klientu. Viņi joprojām strādā Padomju Savienībā, kad klients visu laiku ir parādā. Taču jābūt partneru, nevis saimnieka - kalpa attiecībām. Finanšu caurspīdīgums - tā ir parodija. Apsaimniekošana notiek pēc konveijera principa. Māju vecāko institūts ir jāreorganizē - tie, kuri vēlas strādāt, jāapmāca un jāpieņem darbā par namu pārvaldniekiem, kuri regulē siltummezglus, maina spuldzītes utt. Uzņēmums ir arhaisks. Jāievieš mūsdienu tehnoloģijas - skaitītāju rādījumu nodošana elektroniski, iespēja apskatīties bilanci. Pēc mēneša RTU pirmo reizi neatkarīgajā Latvijā izlaidīs cilvēkus ar akadēmisko izglītību nekustamo īpašumu apsaimniekošanā. Ceru uz šiem cilvēkiem, starp kuriem ir arī jelgavnieki - tās ir jaunas asinis, jaunas idejas, domāšana, pieeja. Nākamais - renovācija. Lūk, papīrs no NĪP - piedāvā remontēt māju, bet negarantē neko! Iespējamā ietaupījuma procenti «no - līdz» atšķiras divas reizes! Izdevumi uz kvadrātmetru - 200 eiro, kamēr pašizmaksa jaunbūvēm - 400 eiro! Tas nav nopietni. Šos darbus vērts veikt tikai tad, ja kvadrātmetra izmaksas nepārsniedz 50 latus. Kāds būs rezultāts - NĪP nopelnīs ar projekta vadību, celtnieki - ar apjomu, banka - ar kredītu, bet iedzīvotāji paliks par muļķiem. Lūk, shēma, ko piedāvā pašvaldības uzņēmums!- SC programmā ir arī punkts par NĪP koncepcijas uzlabošanu. Kāda tā ir šobrīd?Man šķiet, ka tā nav zināma pat uzņēmuma vadītājam. Ja būtu savādāk, koncepcija sen jau būtu publiskota, tas ir NĪP interesēs - lai nebūtu lieku jautājumu.- Programmā ir arī jēdziens «apsaimniekošanas standarts». Ko tas nozīmē?Ir vairāki modeļi. Piemēram, noslēdzam koplīgumu, līdzīgi kā šodien ar NĪP, kontrolējam naudas plūsmu, apsaimniekojam māju, sadarbojoties ar pārvaldnieku. Otrs variants - piedāvāt iedzīvotājiem dibināt biedrības, juridiski palīdzot šo jautājumu sakārtot. Vieglāk strādāt nevis ar 100 dzīvokļu īpašniekiem, bet ar valdi - trim cilvēkiem. Daļa no apsaimniekošanas maksas tiktu ieskaitīta biedrības uzkrājuma fondā, un pati biedrība kļūtu par nopietnu pasūtījumu veicēju. Sētnieka, grāmatvedības, juridiskie pakalpojumi utml. - tie būtu apsaimniekošanas uzņēmuma ziņā, pārvaldīšana - biedrības kompetence. Bez tam cilvēkus varam arī apmācīt - apsaimniekošana ir pietiekami sarežģīta joma, tas nav tā, kā raganai atņemt slotu, noslaucīt ielu un izrakstīt rēķinu.- Biedrības var dibināt arī tagad...Jā, taču šodienas NĪP nav gatavs strādāt pēc manis aprakstītā principa, tas grib visu paturēt savās rokās - jūs tik nenāciet, neskatieties, ko mēs te darām!- Programmā minēta arī vēl vismaz viena atkritumu izvešanas operatora piesaiste. Tirgus tam ir pietiekami liels?Rīgā darbojas pieci, un visi ir ieņēmuši zemo startu, gaida 6.jūniju, kas notiks - tie grib tikt uz Jelgavu. Te ir mākslīgi monopolizēts tirgus. Jautājums - kāpēc Jelgavas dome ir iesaistījusies kopuzņēmumā, komercdarbībā? Likums «Par pašvaldībām» nosaka, ka tām jānodrošina virkne pakalpojumu, tajā skaitā - atkritumu izvešana. Dome izvēlējusies ģeniālu shēmu. Lūk, rēķins - tarifs par savākšanu ir 4,55 lati par kubikmetru, plus maksa par apglabāšanu - 3,18 lati. Rīgā visiem pieciem operatoriem kopējā maksa ir vidēji 4,90 lati. Jelgavā tonnas - jeb trīs kubikmetru - atkritumu apglabāšana maksā nepilnus desmit latus, Getliņos - 12. Un, neskatoties uz to, ka Rīgā apglabāšanas tarifs ir augstāks, maksa par pakalpojumu ir gandrīz divreiz zemāka! Potenciālie Jelgavas atkritumu izvedēji rindā stāv. Salīdzināsim ar Bausku - 10 tūkstoši iedzīvotāju un divi operatori, Jelgavā - 65 tūkstoši un viens operators! Mēs esam iecerējuši uzņemties atbildību un risināt astoņos gados izveidotās «īpašās situācijas». Pirmā - siltummezgli, otrā - atkritumu izvešana, trešā - siltumapgāde, ceturtā - Ledus halle un vēl virkne citu. Paši esam šīs situācijas izveidojuši. Jautājums - priekš kam?- Nesen jūs norādījāt uz likumpārkāpumiem, kad apkures uzņēmums līgumu par siltumapgādi slēdz ar katru dzīvokļa īpašnieku, nevis apsaimniekotāju...Pagājušā gada oktobrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi tā paredz, esmu arī bijis seminārā, ko vadīja cilvēks no to izstrādes darba grupas. Noteikumiem nav rekomendējošs raksturs, tie ir obligāti. Man atkal sāka skaidrot, ka mums ir īpaša situācija... Es dzīvoju mājā, kur ir viens līgums ar apsaimniekotāju, un tālāk rīkojos es kā pārvaldnieks. Daudzi uzskata, ka māju siltummezgli tiek regulēti ne viņiem par labu, jo «Fortum», saprotams, ir ieinteresēts pārdot pēc iespējas vairāk siltuma. Tātad - padevi regulēju pats, iedzīvotāji nesaņem rēķinus, kuros iekļautas pozīcijas «Par rēķina apstrādi», «Tehniskā apkalpošana». Tas viss ietverts apsaimniekošanas maksā. No otras puses - ir dažas jaunās mājas, kas, saimniekojot pēc minētā principa, iedzīvojušās milzīgos parādos.- Ja apkures maksu, saskaņā ar MK noteikumiem, iekasētu NĪP, nevis «Fortum», vai ar laiku nesanāktu tā, ka ar laiku pilsēta paliek bez apkures?Te ir tāda ķēdīte - NĪP ir SIA, un tas nekas, ka pašvaldības. Pirms pusotra gada 700 dzīvokļiem tika nepamatoti izrakstīti rēķini, un to apturēt palīdzēja prese. Es šajā sakarā biju aizgājis pie [Aigara] Rubļa, un viņš pateica - tas ir SIA, lai viņi iet un tiesājas ar NĪP! To sacīja vicemērs komunālajos jautājumos! No otras puses - NĪP pilda arī sociālas funkcijas, neizliek no dzīvokļiem, nepārtraucot komunālo pakalpojumu sniegšanu... Bet SIA mērķis ir peļņas gūšana!- Kā esat iecerējuši veikt programmā minēto siltumenerģijas tirgus liberalizāciju?Ir ideja par pilsētas sadalīšanu četrās zonās - viena koģenerācijas stacija atrastos RAF rajonā, trīs stacijas - šajā krastā. Vēl var domāt par 4.līniju, kur varbūt vajadzētu piekto, nelielu. Neuzskatu, ka ir lietderīgi, ka no Ganību ielas katlumājas piecu kilometru garumā iet siltumtrases - tie ir zudumi, kas tiek iekļauti tarifā. Ja iespējams izbūvēt katlumāju ar attiecīgu jaudu, tas varētu būt interesanti. Jārīko konkurss, kur viens jautājums - kurināmā veids, un lai būtu tikai biomasa! Otrs jautājums - enerģijas megavata cena.- Kā vērtējat «Pilsētsaimniecības» darbu?Labi vai gandrīz labi. Jautājums ir par kapu uzturēšanu, kas nav īsti kvalitatīva, piemēram, Brāļu kapos vispār nekas nenotiek. Bet šo jautājumu var risināt, un uzskatu, ka minētās aģentūras vadītājs ir savā vietā.- Kā iecerēts sniegt atbalstu vietējiem uzņēmējiem?Piemēram, runājot par enerģētiku - ja tiek izmantota koksnes šķelda un kūdra, tas nozīmē darbavietas, jo nepieciešams tās lielos daudzumos izstrādāt un nogādāt līdz katlumājai. Siltumenerģijas ražošanas process nav automatizēts, arī tur nepieciešami cilvēki.- Un, ja runā par citām sfērām?Piemēram, ceļu remonti. Pilsētā ir pietiekami liels un stabils uzņēmums ar materiāli tehnisko bāzi, karjeriem, un tas varētu pilsētu nodrošināt ar kvalitatīvu segumu. Ja vien uzvarēs konkursos, tas nodrošinās jelgavniekiem darbavietas. Te runa ir par to, lai iepirkumu procedūras būtu korektas un lai tās veiktu speciālisti. Šodien tā nenotiek. Piemērs - Zemgales Olimpiskais centrs (ZOC). Ģeniāla shēma! Kā viens no tirgus līderiem spēja piedāvāt tik zemu cenu? Jo viss bija sarunāts! Celtniecības darbi sākās 2008.gada 27.maijā, bet jau 18.decembrī dome palielināja līdzfinansējumu par 70%. No kurienes šie procenti? Dome to pamato ar PVN palielināšanu, kur starpība ir trīs procenti, un strauju būvniecības izmaksu kāpumu, bet šogad martā «Dienas Bizness» rakstīja, ka pērn pēdējā ceturksnī šīs izmaksas ir kritušās par vairāk nekā četriem procentiem! Visa gada laikā sadārdzinājums varētu būt, augstākais 20%...- Un risinājums? Izmaiņas likumā? Sadārdzinājuma ierobežošana?Diezin vai kādu iepirkuma procedūru var ar likumu nodrošināt. Ja grozījumu nav bijis līdz šim, tātad tas visiem ir izdevīgi. Par ZOC gadījumu Sudrabas kundzei uzrakstīju vēstuli. Atbildē pateica paldies par signālu un informēja, ka šogad Jelgavas domē pārbaude nav ieplānota. Dienvidu tiltu uzbūvēja, pēc tam sāka meklēt un pētīt, bet te ir iespējas notiekošo apturēt jau šodien!- Vai situāciju neiespaido arī tas, ka jāizvēlas piedāvājums ar zemāko cenu?Piekrītu. Ja reiz nolikumā tā rakstīts, labi, izvēlamies lētāko. Bet tad pēc tam nepieņemam tādus lēmumus kā ZOC gadījumā! Te ir runa par kompetenci. Finansējums tika palielināts par 70 procentiem, bet atbildības limits nebija grozīts - garantija joprojām divi gadi. Kāpēc es kā pasūtītājs, kurš maksā pietiekoši lielu naudu, nevaru pieprasīt piecu gadu garantiju? Otrs - kāpēc tik milzīgu objektu kurināsim ar pilsētas centrālapkures sistēmu? Nekur Latvijā tā nav, visur ir individuālie gāzes katli. Tas liecina, ka dodam iespēju nopelnīt «Fortum». Trešais - pastāv arī investīciju līgums. Piemēram, «Rīgas Siltums» to plaši praktizē, par savu naudu būvējot pievadu, kas mūsu gadījumā bija 300 metru garš. Šī summa bija iekļauta projektā! «Fortum» tikai atnāks un atgriezīs ventili un, neieguldot ne santīma, dabūs objektu ar lielu apkures platību!- Citāts no programmas - «jāatbalsta tie, kas var». Ko tas nozīmē?Uzņēmēji Jelgavā attīsta nekustamā īpašuma projektus, kas dos labumu ilgtermiņā. Uzskatu, ka viena no pašvaldības pamatfunkcijām ir dzīvokļu jautājuma risināšana. Līdz šim pašvaldība dzīvokļus pirka otrreizējā tirgū, bet es uzskatu, ka daļa dzīvokļu būtu jāiegādājas jaunajās mājās.- Tuvākajā laikā gan līdzekļu šim nolūkam diezin vai būs...Tie ir jāpārdala. Ja varam atļauties izdot simtiem tūkstošu latu informācijas aģentūras uzturēšanai un tai pašai Ledus hallei... Jelgavā ir uzaudzis olimpiskais čempions smaiļošanā Aleksandrs Avdejevs. Kāda šobrīd Jelgavā situācija ar smaiļošanu? Jelgavas Peldēšanas skola - atzīta par vienu no labākajām Latvijā. Bet mēs attīstām elitāru sporta veidu!- Jūsu programmā minēta arī kultūras programmu dažādošana. Kādi kultūras pasākumi, jūsuprāt, pilsētā trūkst?Viens no mūsu un arī domes mērķiem ir padarīt Jelgavu par kultūras un tūrisma centru. Patlaban mums ir zināmas problēmas ar viesu izmitināšanu. Konkrēti par pasākumiem - manuprāt, krieviski runājošā auditorija ir nedaudz diskriminēta. Piemēram, biedrība «Veče» - tas ir puspolitisks projekts, taču pasākumi ir labi. Problēmas ir ar telpām, un kāpēc pilsēta tās nevarētu nodrošināt, lai biedrībai nav jātērē savs budžets? Situācija ar pasākumiem krieviski runājošajiem ir laba, bet gribētos vēl labāku.- Kāda ir jūsu nostāja pret oficiālo valsts valodu?Viennozīmīgi - tādai jābūt tikai vienai, latviešu valodai.- Un kā ar tās nepratējiem, kuri strādā apkalpojošajā sfērā?Acis varam pievērt, ja runājam par tiem, kas jau gados, bet - ja cilvēki aktīvā vecumā neprot valsts valodu, paši vainīgi, un tad jau viņiem tas nav vajadzīgs. Pats šobrīd intensīvi mācos angļu valodu, jo man tas ir nepieciešams.- Vai esat izmantojis deputāta statusu, lai ietekmētu procesus ārpus darba?Jā, šķērsojot Latvijas - Krievijas robežu. Tas bija robežpārejas punkts Alūksnes rajonā, kur komerctransports vispār nebrauc. Biju neapmierināts, ka uz ES ārējās robežas notiek atklāta kontrabanda. Rinda ar 30 automašīnām, vairums vietējo, kuri vairākas reizes dienā dodas pāri robežai pēc degvielas. Es biju rindas galā, man piedāvāja nopirkt vietu rindas sākumā. Kad pienāca mana pārbaudes kārta, sākās muļķīgi jautājumi - kur braucat, ko tur darīsiet? Teicu - man kauns, ka jūs te esat un it kā strādājat! Parādīju apliecību un sacīju, ka Saeimas kolēģiem rosināšu šo punktu pavērot uzmanīgāk.- Ir ziņas, ka jūs uz kādu kafejnīcu kā deputāts sūtat visas iespējamās pārbaudes...Tas klubs atrodas 50 metru no mājas, kurā dzīvoju. Man un pārējiem iedzīvotājiem ir visas tiesības atpūsties, bet nedēļas nogalēs visi ciešam. Vasarā es piektdienās un sestdienās nevaru vērt vaļā logu - skaļa mūzika klubā un troksnis tā ārpusē. Biju aizgājis tur un sacīju - jūsu pienākums ir nodrošināt, lai apmeklētāji nebļaustītos. Zināt, ko nozīmē bļaustīšanās pa visu ielu pulksten 3 naktī? Mājas iedzīvotāji uzrakstīja kolektīvu vēstuli [Andrim] Rāviņam. Nekā. Vai 20 - 30 cilvēku tiesības uz «atpūtu» un kafejnīcas īpašnieces tiesības uz uzņēmējdarbību ir samērojamas ar iedzīvotāju tiesībām atpūsties? Pie šī jautājuma būs vēl jāatgriežas.- Kādēļ uzskatāt sevi par piemērotu vicemēra komunālajos jautājumos amatam?Uzskatu sevi par speciālistu komunālajā saimniecībā, esmu gatavs risināt pilsētā mākslīgi izveidotās «īpašās situācijas», zinu, kā to darīt, un esmu gatavs uzņemties atbildību.- Kādi būtu jūsu pirmie trīs darbi šajā amatā?NĪP reorganizācija un vadības nomaiņa, atkritumu saimniecības sakārtošana. Siltums ir diezgan sarežģīts jautājums, uzreiz to atrisināt nevar, bet arī tam es ķertos klāt. Ja neizdosies īstenot manas idejas par tirgus liberalizāciju, esmu pārliecināts, ka panākšu tarifu samazināšanu. Ne tikai dēļ gāzes cenas krituma, bet arī, uzlabojot uzņēmuma efektivitāti, turklāt - ne tikai izrīkojot citus, bet arī palīdzot ar saviem padomiem. Raudzītos arī, lai tiktu ierobežota alkatība - biznesā normāla rentabilitāte ir 5 - 7 procenti. Pie tā es arī pieturos.

ZZ.lv ARHĪVS

Ņevoļskis: Jārisina «īpašās situācijas»

Kategorijas