Pūpoliņi un zvirbulīši kopā ar Maestro

2019. gada 25. aprīlis 19:11

461

Saruna ar diriģenti Līgu Celmu-Kursieti notika tūlīt pēc Lielajā Piektdienā izskanējušā Johana Baptista Vanhala “Stabat Mater” Latvijas pirmatskaņojuma, kurā līdzās solistiem un Aigara Meri vadītajam Jelgavas kamerorķestrim būtiska loma bija 4. vidusskolas meiteņu korim “Spīgo”. Šoreiz gan sarunas tēma ar ne tikai Latvijā atzītā kora māksliniecisko vadītāju bija programma “Pūpoliņi un zvirbulīši”, kas 8. maijā pulksten 18 izskanēs Jelgavas kultūras namā.

– Vai “Spīgo” nesagādāja grūtības tik straujā tempā pārlēkt no 18. gadsimta garīgās mūzikas uz mūsdienām un Raimondu Paulu?

Faktiski iznāca otrādi – koncertam ar Maestro Paulu gatavojamies jau kopš janvāra, jo tik apjomīga programma nevar tapt pāris nedēļās. Savukārt “Stabat Mater” iestudējumam tikām piesaistītas salīdzinoši nesen.

Protams, nebija viegli, it īpaši ņemot vērā, ka “Spīgo” sastāvs ir stipri atjaunināts – kopš pagājušā gada Dziesmu svētkiem palikuši labi ja 80 procenti dziedātāju. Tomēr tas mums netraucēja 2019. gada Jelgavas koru skatē izpelnīties augstākās pakāpes vērtējumu. Parasti gan pēcsvētku gadā žūrija ar tik labām atzīmēm nav pārāk dāsna.

– Tavu un “Spīgo” sadarbību ar Raimondu Paulu var nosaukt par vēsturisku, lai minam kaut vai dalību mūzikla “Meža gulbji” atskaņojumā, kā arī koncertus un kompaktdisku “Ja man saule roku dotu”. Vai jaunajā programmā dzirdēsim arī ko jaunu?

"Pūpoliņu un zvirbulīšu” koncertprogrammu vainagos Maestro nesen radītais cikls “Putnu dziesmas”. Jelgavniekiem būs unikāla iespēja noklausīties to drusciņ citādā skanējumā nekā 2018. gada beigās, kad kopā ar Paulu to pirmatskaņoja dziedātājs Daumants Kalniņš. Es tam piearanžēju meiteņu balsis, un izveidojās tāda kā saspēle vai dialogs gan ar Daumantu, gan Maestro.

– “Putnu dziesmas” nav tevis vadītā kora pirmā sadarbība ne tikai ar Raimondu Paulu, bet arī ar dzejnieci Inesi Zanderi.Jā, pirms tam bija “Upju dziesmas”. Interesanti, ka Inese Zandere ir Latvijas Ornitologu biedrībā, tāpēc putnu tēma viņas dzejā ir gluži vai likumsakarīga. Tā izmantota daudz un dažādos variantos – tur ir gan zvirbuļi, gan cīruļi, gan zosis, pat vārnas un gailis, turklāt katram ir savs raksturs. Gluži tāpat kā upēm.

– Ar ko vēl iepriecināsiet šajā programmā?

Jaunais cikls uzlicis augstu latiņu. Programma iecerēta kamerīgās un maigās noskaņās, un šim stilam pielāgots arī pārējais koncerts, kurā dominēs jaukas un skanīgas melodijas. Lai minam kaut vai “Vītola stabules dziesmas” ar Viļa Plūdoņa dzeju. Jauns papildinājums šim pagājušā gadsimta 80. gados zēnu korim rakstītajam Paula dziesmu ciklam būs speciāli radīts pavadījums stīgu kvartetam, ko veido “Sinfonietta Rīga” mūziķi Marta Spārniņa (vijole), Signe Šteimane (vijole), Dāvis Sliecāns (alts) un Kārlis Klotiņš (čells). Izskanēs arī kaut kas no “Upju dziesmām”, iecerētas arī “piedevas”, bet visu jau tagad atklāt nebūtu interesanti.

– Spriežot pēc iepriekšminētā, arī dziesmu vārdi solās būt “jauki un melodiski”.

Gribu uzsvērt, ka praktiski visi teksti ir zemgaliešu sarakstīti – Vilis Plūdons dzimis Bauskas apriņķī, putnu un upju dziesmās skandētā Inese Zandere ir dobelniece, bet Jelgavas novadu pārstāvēs Aspazijas “Aicinājums”.

– Tik liela koncerta veidošanā neiztikt bez palīgiem.

Protams, ne jau es viena esmu pie “Spīgo” stūres. Liels paldies diriģentei Zanei Stafeckai, vokālajai pedagoģei Līgai Anševicai, tāpat kā Jelgavas 4. vidusskolai, pašvaldības iestādei “Kultūra” un citiem mūsu draugiem un atbalstītājiem.

Esam domājuši par to, lai pasākums būtu saistošs ne tikai ausīm, bet arī acīm. Paredzētas videoprojekcijas, bet tas jau vairāk ir režisora ziņā (koncerta un kino režisora Līgas dzīvesbiedra Jura Kursieša jaunākā spēlfilma “Oļegs” Latvijā tiks pirmizrādīta rudens pusē – red.).

Noteikti gribu aicināt jelgavniekus nelaist garām šo izdevību, jo tik liela saorganizēšanās prasa daudz darba, turklāt diez vai izdosies šādu koncertu atkārtot vēlreiz.

Foto: Eva Pričiņa

ZZ.lv ARHĪVS

Pūpoliņi un zvirbulīši kopā ar Maestro

Kategorijas