Strods: Vispirms jāizstrādā plāns

Vēlēšanas 2011

2009. gada 7. maijs 06:00

1171

Intervijā «Ziņām» - Jelgavas mēra amata kandidāts Jurijs Strods (Apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK», Partija «Visu Latvijai!»).

- Diezgan ilgu laiku esat bijis saistīts ar Jelgavas pašvaldību, turklāt ilgus gadus bijāt mēra vietnieks jautājumos, kas saistīti ar investīciju piesaisti. Kas ir būtiskākais, ko jums līdz šim izdevies panākt?Jelgava bija pirmā pilsēta Latvijā, kas 2001.gadā izveidoja investīciju piesaistes biroju. Ja runā par manu personīgo ieguldījumu, pirmkārt, tā ir līdzekļu piesaiste tiltu pār Driksu un Lielupi pilnīgai rekonstrukcijai. Otrkārt, ar manu līdzdalību notika sarunas par Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti Jelgavas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijai. Treškārt, Zemgales reģiona sadzīves atkritumu savākšanas un šķirošanas sistēmas izveide. Ar to šobrīd nodarbojas uzņēmums «Zemgales EKO». Ja lūkojamies vēl tālākā pagātnē, jāpiemin arī pirmie PHARE projekti Jelgavā. Starp citu, dome toreiz pieņēma tam laikam diezgan drosmīgu lēmumu savus pārstāvjus komandēt uz Briseli, lai izpētītu situāciju par investīciju piesaistes iespējām «uz vietas». Atgriežoties pie jautājuma par manu pieredzi, pirmo reizi Jelgavas pašvaldības vēlēšanās startēju 1997.gadā. Toreiz par deputātu mani neievēlēja, toties piedāvāja ieņemt pirmā Jelgavas izpilddirektora amatu. Līdz ar to man ir četru gadu pieredze pašvaldības izpildvarā un astoņus gadus lēmējvarā kā deputātam. - Kādēļ jūsu pārstāvētā apvienība TB/LNNK šogad Jelgavas un citu pašvaldību vēlēšanās startē kopā ar partiju «Visu Latvijai!»?Uzskatu, ka Latvijai raksturīgā situācija - veidot jaunas partijas vai arī sašķelties esošajām - nav normāla. Tas sadrumstalo politiskos spēkus. Mūsu apvienības cilvēki Jelgavā nolēma atcerēties «pirmās» Latvijas valsts pieredzi un pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes sacīto, ka zelsim un attīstīsimies tikai caur tautas vienotību. Līdz ar to mūsu lēmums startēt un sastrādāties kopā ir loģisks un pat neizbēgams. - Ko jūsu priekšvēlēšanu programmā nozīmē «Pilsētas pārvaldes skaidrība un noteiktība, izvairoties no sarežģītu noteikumu izdošanas un nepārskatāmas iestāžu sistēmas veidošanas»? Vai pašvaldības saistošie noteikumi tiks pārskatīti un rakstīti no jauna?Jāatgriežas pie tiem noteikumiem, par kuriem no iedzīvotājiem saņemts visvairāk jautājumu. Īsi sakot, pieciem cilvēkiem izlasot kādu no noteikumiem, tie ir jāsaprot vienādi. Šobrīd to nevar teikt par visiem, parādās individuālās interpretācijas iespējas. Starp citu, daudzinātā ISO vadības kvalitātes sistēma nosaka šādas interpretācijas izslēgšanu. Nav izslēgts, ka būs jāatgriežas pie jau pieņemto saistošo noteikumu atkārtotas caurlūkošanas. Attiecībā uz Jelgavas pašvaldības izveidotajām institūcijām - jāsecina, ka daudzas veic, maigi sakot, paralēlas funkcijas. Piemēram, tas, ko dara «Zemgale EKO» un aģentūra «Pilsētsaimniecība».- Kā jūs varētu paskaidrot programmā minēto: «Atklātība pret sabiedrību, laicīgi informējot par pašvaldības plāniem un iesaistot sabiedrību pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā»?Par iedzīvotāju informēšanu līdz šim - jāsecina, ka tā nav bijusi apmierinoša. Uzskatu, ka nav pilnībā izmantotas informāciju tehnoloģijas, ieskaitot internetā pieejamos resursus, lai daudz plašāk informētu iedzīvotājus par par pašvaldībā lemtajiem jautājumiem. Sistēma izveidota pirms daudziem gadiem, tomēr līdz šim brīdim tā pilnībā nav realizēta. Lai lēmumu pieņemšanas procedūru padarītu pilnībā caurspīdīgu, tā jāpabeidz. Attiecībā uz pašvaldības izveidotajiem informēšanas dienestiem - to nepieciešamību varēs noteikt funkcionālais audits.- Vai līdz šim nav bijusi iespēja risināt jautājumu par lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu?Nav tā, ka varu rīkoties viens pats. Lai deputāti pieņemtu kādu lēmumu, jāatrod domubiedri, jāpiemēro saprātīgu kompromisu māksla. Ir izdevies dabūt cauri daudzas manis ieteiktas lietas, bet ir bijis arī pretēji. Saprotu, ka varu sastapties ar zināmu pretestību, tomēr man vairāk patiktu, ja tiktu uzsvērts ne tik daudz pats lēmuma pieņemšanas fakts, kā tā izpilde pašvaldības struktūrvienībās. Piemēram, kas notiek ar pašvaldības iepirkumiem, izsludinot dažādus konkursus. Te derētu daudz lielāka atklātība. Lai cik tas dīvaini neliktos, dažbrīd ir grūtības uzzināt, kurš, kādos konkursos un uz kādiem noteikumiem ir saņēmis pašvaldības pasūtījumus. Starp citu, tas attiecas ne tikai uz iepirkumiem par mazām summām, bet arī tiem, kuru rezultātus var redzēt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.- Vai ir kāds veids, ka pasūtījumu sistēmu padarīt caurspīdīgāku? Mans pirmais uzdevums bez steidzami pieņemamiem lēmumiem būtu ķerties pie četru gadu plāna izstrādes. Darbības sākumā būtu jānosprauž pamatvirzieni, kādos turpmākos gados strādāsim. Šādi būtu iespējams jau laikus plānot nepieciešamos konkursus, atkristu to bieži vien sliktā sagatavošanas kvalitāte un caurspīdīgums. Acīmredzams piemērs - kāpēc bedres lāpa rudenī? Tāpēc, ka pavasarī izsludinātā konkursa par šo darbu izpildi rezultāti vienmēr tiks apstrīdēti IUB. Tiek rīkoti jauni konkursi, un gaidāmā rezultāta sasniegšana ievelkas. Ja būtu skaidra četru gadu darbības programma, konkursi tiktu plānoti laicīgi, tāpat kā to izpilde. Laicīga plānošana mazinātu risku, ka par izsludinātajiem konkursiem uzzina tikai ierobežots pretendentu loks.- Programmā minēta vietējo uzņēmēju atbalstīšana. Kā to juridiski korekti izdarīt?Attiecībā uz iepirkumiem - bez Saeimas palīdzības to izdarīt nevarēs. Jāņem talkā Latvijas Lielo pilsētu asociācija un caur to jāiesniedz atbilstoši grozījumi likumdošanā. Proti, ja šobrīd krīzes laikā ir divi kvalitātes ziņā līdzīgi piedāvājumi, priekšroka, saņemot pašvaldības pasūtījumu, dodama uzņēmumam, kas iepriekšējā gadā samaksājis lielāku summu iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Vēl uzņēmējdarbības uzsācējiem iespējams uz gadu vai diviem samazināt nekustamā īpašuma nodokli. Te vēl varētu diferencēt atkarībā no tā, vai uzņēmums nodarbojas ar eksportu.- Kā domājat piemērot jūsu programmā minēto «...atsevišķu amatpersonu darbu novērtējot atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem, nevis formālai rīcībai»? Līdzīgi kā valstī kopumā, arī mūsu pašvaldībā dažas labas amatpersonas atalgojums līdz šim bijis neadekvāts ieguldītajam darbam un sasniegtajam rezultātam. Jāatzīst, dažam labam pašvaldības iestādes vadītājam būtu laiks pamainīt darbošanās jomu. Pārāk ilgi atrodoties vienā amatā skats uz lietām dažkārt pārāk «aizziepējas». - Vai, jūsuprāt, pašvaldības struktūrās ir liekas štata vietas?1999. un 2000.gadā Jelgavā bija krīzes situācija, valdībā pat apsprieda pārvaldnieka iecelšanu. Toreiz, lai varētu izdzīvot, visa pilsētas administrācija un praktiski visas iestādes, nu, labi, nebija kultūra un sports, satilpa vienā ēkā Lielajā ielā 11. Un ar visiem jautājumiem tika galā! Pa šiem astoņiem gadiem diezin vai ir divkāršojies vai trīskāršojies veicamo funkciju apjoms. Atbilde no tā ir skaidra.- No programmā rakstītā - «... izveidosim iespēju atslēgties no centrālapkures»? Tas ir pretrunā ar iepriekš pieņemto stratēģiju.Pirmkārt, ar to nebija domāta iespēja no centrālapkures ļaut atslēgties atsevišķam dzīvoklim. Otrkārt, jo dominējošāks ir kāda uzņēmuma monopolsituācija, jo tas darbojas bremzējoši sistēmas attīstībai. To var attiecināt arī uz siltumapgādi. Īsi sakot - jāveicina konkurence. Tarifu pārvades tīklos ir grūtāk mainīt, taču ražošana un sadale ir ietekmējamas. Taču princips, ka ēka ir viens objekts, saglabājas.- Tas velk uz pamatīgu siltumapgādes stratēģijas pārskatīšanu...Kāpēc ne? Kur iecirsts akmenī, ka nedrīkst neko mainīt?- Jūs esat iecerējuši arī pilsētā ierīkot peldvietu. Taču tādā gadījumā nepieciešams obligāti veidot arī glābšanas dienestu.Nospriedām - ja mēs tur esam, peldvietu ierīkojam. Protams, arī glābšanas dienestam arī ir jābūt.- Programmā solāt arī uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti. Ar piegādi līdz mājām pilsētā problēmu it kā ir mazāk, lielākā bēda - kas notiek pašās mājās.Ir arī problēmas ar piegādi - nav līdz galam viss izdarīts. Pirmajā posmā taisīja ūdensvada urbumus, bet atdzelžošanas stacija nav nodrošināta. Bija iecerētas attīrīšanas iekārtas, kanalizācija un lai būtu jauni urbumi. Uz otro posmu ir trīs kvalitātes elementi un arī tā problēma, ko minējāt.- Kas iecerēts attiecībā uz mazajām ielām - greiderēt, asfaltēt?Ne velti programmā minēts, ka tiks uzturētas pilsētas galvenās ielas un iespēju robežās sāksim sakārtot mazās. Pirmajos pāris gados nesaredzu, ka būs iespējams kas vairāk par greiderēšanu. Iepriekš jautājums par mazajām ielām netika skarts, jo visi ūdens un kanalizācijas vadu darbi nebija paveikti. Tagad lielākajā daļā var sākt domāt par segumu, un tas nebūt nav nepieciešams tik biezs kā centrālajās ielās. Būtu vajadzīgs izstrādāt sociālo projektu - kādam jābūt Jelgavas ielu segumam, ņemot vērā, ka esam viszemākā pilsēta virs jūras līmeņa, mūsu gruntsūdens līmeni un plūstošās smiltis. Attiecīgs pētījums līdz šim vispār nav veikts.- Kur plānojat ņemt līdzekļus sociālās jomas paplašināšanai?Viena lieta, ko savā starpā pārspriedām - nevajag mums ar plašu budžetu tādu informēšanas daļu, kas neizpilda savus tiešos pienākumus. Tātad to var pārdalīt. Vēl - protams, tas nepatīk, bet - cik izmaksā pašvaldības administrācija? Runājot par sociālo virtuvi - šobrīd ir situācija, kad jādomā par nākamo ziemu, un labāk līdzekļus «nogriezt» citur, bet sociālajai jomai - palielināt.- Kā gatavojaties noteikt nākotnē svarīgākās profesijas, kurās apmācīt bez darba esošos?Šobrīd valsts atlikusi uz pēcvēlēšanu periodu lēmumu pieņemšanu veselā virknē «riebīgu» jautājumu, kas izsauks sprādzienus. Viens no tiem - profesionālā izglītība. Uz kā savulaik tika balstīta metinātāju apmācības programma? Aptaujājām vietējos uzņēmējus, un viņi norādīja, ka trūkst dažāda veida metinātāji. Tikai caur vietējo uzņēmēju vidi varam spriest par viņu vajadzībām. Ja to noteiks ministrijas ierēdnis, kas klātienē nav redzējis ražotni, diezin vai viņš panāks, ka Jelgavā notiek vajadzīgo speciālistu apmācība. Pašvaldībai nākotnē plāno nodot dažas profesionālās apmācības skolas, un, ja tā notiks, ir vērts kopā apspriest, vai, cik un ko, un šajā virzienā attiecīgi strādāt. Manuprāt, viena no aktualitātēm ir arī autoremonta atslēdznieki.- 2006.gadā jūs, labi iestrādājies Jelgavā, tomēr piekritāt kļūt par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā. Kādēļ?Īstenībā lēmums nenāca viegli. Dažreiz ir jautājumi, kas jārisina, neatkarīgi no tā, vai ir ļoti liela vēlēšanās to darīt. Ir vienkārši jādara.- Pienākums pret savu partiju?Daļēji uz to pusi arī ir. Ka pats būtu rāvies - ja pamanījāt, tādas ziņas nav bijušas. Es gāju ar mērķi pirmajā gadā pēc iespējas vairāk darbu iesākt, lai nākamajos gados tos var pienācīgi turpināt. Pašam tagad ir tāds iekšējs gandarījums, ka dažas no tām idejām, kas tolaik netika tālāk par valdības māju, tiek skandinātas arvien vairāk un vairāk.- Mister Strod, vai jūs runājat angliski? Šīs prasmes trūkums jums publiskajā telpā ne reizi vien ticis pārmests...Pārmeta man ļoti daudz ko. Neko nesaku, mana izruna nav ideāla...- Bet «nothing special» arī tas nav...Vienmēr esmu uzskatījis, ka ministram kaut kādā veidā jābūt savas valsts patriotam. Un viena no pazīmēm - atbildēt maksimāli precīzi, lai nesanāk tā, ka izrunājot juristus sajauc ar meļiem...* Līdz ar to vienmēr aicināju, lai klāt būtu tulks, un sarunās tas deva papildu laiku atbildes apdomāšanai. Ne velti atzīstu, ka man nav tādu zināšanu, lai tekoši, bez ķeršanās varētu runāt par jebkādu tēmu.- Neuzskatāt to par trūkumu?Priekš pilsētas mēra? Tad jau domē nāktos atlaist pāris cilvēkus kā minimums...- Savulaik publiskajā telpā izskanēja arī informācija, ka viens no diviem «Š» - Andris Šķēle - nav bijis apmierināts ar jūsu kā ministra darbu un aicinājis partijas biedru Aigaru Štokenbergu izteikt savas domas...Esmu par to lasījis. Vai un kādēļ tā bija, pateikt nevaru. Man ir dažas aizdomas - manā laikā kaut kā nesanāca ne 20 vēja stacijas, ne vēl tur kādas lietas kādam izdabūt cauri. Daudziem jau daudz kas nepatika. 2007.gada maijā iesniedzu priekšlikumus par cieto kurināmo kā prioritāro, nevis gāzi, kas ļoti patika premjeram, bet līdz septembrim jautājums netika virzīts tālāk... Man ir nojauta, kādēļ tā, bet tas neder publiskiem izteikumiem...- Kas bija tie apsvērumi, kuru dēļ pieņemt darba piedāvājumu «Parex bankā»?Darba piedāvājumu bija daudz. Vasarā biju domājis, ka turpināšu strādāt iepriekšējā amatā Jelgavā, taču tāds piedāvājums nesekoja. Toreiz par banku sektoru biju domājis, bija arī sarunas. Tad sekoja telefona zvans un uzaicinājums uz tikšanos «Parexā». Izrādījās, ka mans iespaids par šo banku «aizkavējies» deviņdesmitajos gados, situācija ir atšķirīga, un drīz devu savu piekrišanu.- Vai ir kaut kas, ko varētu izcelt kā līdzšinējās domes kļūdu?Man ir vēlme pašam meklēt problēmas risinājumu uz rītdienu, nevis rakņāties, kurš vakar nepareizi izdarīja. Sabiedrība uzreiz vai ar laiku redz, kurš kādas kļūdas pieļāvis, un priekš tam ir arī ceturtā vara. Negribas ķengāties, bet daudz ko varētu darīt drusku citādāk.- Kādēļ uzskatāt sevi par piemērotu pilsētas mēra amatam?Man ir zināšanas un prasmes publiskās pārvaldības struktūrās, tajā skaitā Jelgavā. Pārzinu problēmas - savulaik esmu izlasījis visas attīstības koncepcijas. Nākamais - man jau reizi nācies būt izpilddirektoram, kad bija jāpieņem daudzi lēmumi, arī situācijā, kad pār Jelgavu karājās Damokla zobens. Nācās daudz ko atteikt, bet tā rezultātā populārs nekļūsti. Taču jāiemācās dzīvot ar to, kas ir, nevis ar parādiem rītdienai. Jāraugās, vai viss, kas ņemts uz kredīta, tiešām likts attīstībā, kas dod papildu naudu.- Pirmie darbi, kas jāveic nākamajam pilsētas mēram?Es uzskatu, ka pirmais un svarīgākais ir izstrādāt turpmāko gadu attīstības plānu. Otrais - laba pārvaldība. Varbūt arī otrādi. Zem labas pārvaldības un caurspīdīguma veido visu sistēmu, tie ir divi faktori, uz kuriem viss balstās, no tiem nāks mazie darbiņi. Bieži vien uzskatu - lielu tauvu pārraut neizdodas, bet, šķetinot pa vienam pavedienam...* angļu val. lawyer - jurists, liar - melis; izrunājot šie vārdi mēdz izklausīties līdzīgi

ZZ.lv ARHĪVS

Strods: Vispirms jāizstrādā plāns

Kategorijas