Ministrs par Autoceļu fonda atjaunošanu: "Tas nenotiks"!

2019. gada 13. aprīlis 18:29

801

Ministrs par Autoceļu fonda atjaunošanu: "Tas nenotiks"!

Lai panāktu konkrētu un skaidru atbildi par sabiedrības plaši atbalstītajām ceļu politikas iniciatīvām, kas varas gaiteņos ir iestrēgušas kopš pagājušās Saeimas un valdības, sabiedrības iniciatīvu platforma “ManaBalss” tikās ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu.

Ministrs tika iepazīstināts ar itin plašu loku no ”ManaBalss” platformā publicētajām iniciatīvām, kas attiecas uz ceļu politiku vai arī ir šai jomai tuvu stāvošas. Divas no tām – "Par ceļiem bez bedrēm" un "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga" kopumā ir guvušas 36 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju parakstu.

Ministra vispārīgā vērtējumā “ManaBalss” autoru priekšlikumi ir dalāmi trijās grupās. Viena grupa ir iniciatīvas, kas prasa valsts budžeta līdzekļus. "Ja tie ir mazi budžeta līdzekļi, tad tādus parasti var vēl atrast. Savukārt iniciatīva atjaunot Autoceļu fondu nozīmē iedot autoceļiem četrus miljardus, un nekā tāda nekad nebūs. Tāpēc tādas prasības ir bezjēdzīgas."

"To es pēdējos mēnešos arī komunicēju – ka mēs neesam alķīmiķi. Mēs nevaram pārvērst ūdeni vīnā un kādu solījumus – naudā," saka T. Linkaits. "Tāpēc par iniciatīvām, kas prasa Autoceļu fonda atjaunošanu, varu pateikt tieši – tas nenotiks."

Otra iniciatīvu grupa ministra vērtējumā ir priekšlikumi, kas ir tapuši tiešā vai netiešā lobiju ietekmē. "Mūsu pašu Jaunā konservatīvā partija (JKP) pie tā aktīvi piestrādāja – pie azartspēļu zāļu aizliegšanas iniciatīvas. Protams, tas “ManaBalss” platformā bija skaidri deklarēts un caurspīdīgi redzams." Cits variants ir politisko un nozaru lobiju radītie informācijas burbuļi, un cilvēki, kas tajos atrodas un no tiem ietekmējas, raksta iniciatīvas arī “ManaBalss”, pārstāvot it kā savu viedokli, tomēr fonā tam ir lobiju formējošā ietekme.

Trešā grupa ministra vērtējumā "ir tās racionālās iniciatīvas, kuras neprasa tik daudz līdzekļu, cik paskatīties uz kādu jautājumu no cita aspekta. Tie var būt agrāk neizpētīti jautājumi, vai tādi, kas nelikās svarīgi."

Pozitīvais piemērs šai trešajā grupā ir atļauja izmantot pilsētās sabiedriskā transporta joslas motobraucējiem. Šo iniciatīvu pārņēma un virzīja ministra pārstāvētā JKP, un "no pirmā augusta šim noteikumam ir jābūt spēkā".

Vēl par ceļu satiksmi ir bijis ierosinājums vadītāju apliecībās iekļaut kredītkaršu funkciju. "Mēs to izskatījām un secinājām, ka tam nav īsti pamata. Vadītāju apliecības jau tā neaizņem daudz vietas, un pavisam drīz tās autobraucējiem Latvijas teritorijā vispār nebūs vajadzīgas, jo mēs pārejam uz e-vidi. Pietiks ar jebkuru personu apliecinošo dokumentu, jo dati par jūsu tiesībām vadīt autotransportu jau būs vienotajā datu bāzē."

Līdzīgs gadījums, kas pirmajā brīdī šķita laba doma, ir jautājums par labo pagriezienu pie sarkanās gaismas. "Tomēr pēc iedziļināšanās mēs secinājām, ka tas ir novecojis modelis, un ka lietuvieši, kas tiek piesaukti par piemēru, arī no tā jau 2020. gadā atteiksies."

Šis ir labs piemērs diskusijai, kad RīgaTV 24 raidījumā par šo tēmu bija klāt arī iniciatīvas autors, kurš izšķīrās savu iniciatīvu tomēr paturēt spēkā – lai par to notiktu ne vien ekspertu, bet politiska diskusija. "Mēs to Tautsaimniecības komisijā arī izdiskutējām," saka T. Linkaits, "un secinājām – tiešām, ekspertiem ir taisnība. Tāpēc nevar teikt, ka šīs iniciatīvas paliktu karājamies gaisā; sevišķi tās, kas ar desmit tūkstošiem parakstu ir iesniegtas Saeimā."

Jautāts par ceļu nodokļa novirzīšanu tieši autoceļiem, ministrs komentē, ka tas arī ir informācijas burbulis, ko ir uztur ceļu būvnieku lobijs. "Gadiem ilgi viņi ir mērķtiecīgi strādājuši pie mediju stāsta, ka, lūk, ir nauda, jo ir jau akcīzes nodoklis. Un – ja mēs visu akcīzes nodokli novirzītu ceļiem, tad ceļi tiktu sakārtoti. Tomēr pirmām kārtām tā nebūtu, un otrām kārtām – degvielas akcīzes nodoklis līdzīgi citām akcīzēm aiziet arī izglītībai, veselībai un kultūrai. Nevienā valstī degvielas akcīzes nodoklis nav iezīmēts specifiski un tikai ceļiem. Tad kur nu vēl Latvijas situācijā, kad mums budžets ir tik liels, cik nu tas ir."

Ministrs izteica gandarījumu, ka nesenajā ceļu konferencē kolēģi gan no Saeimas, gan valdības ir piekrituši, ka cerēt uz pēkšņu naudas uzrašanos "no kaut kurienes", lai to iedalītu ceļiem, ir nereāli. "Tā nenotiks. Fiziski vienkārši šādas naudas nekur nav," saka T. Linkaits. Viņa vērtējumā līdz ar nodokļu reformu ieņēmumi valstī ir samazinājušies, un iepriekšējās koalīcijas un sociālo partneru starpā ir arī vienošanās par nodokļu politikas nemainīšanu tuvākajos gados. "Mēs drīz vien būsim ES valsts ar vismazākajiem nodokļu ieņēmumiem no IKP. Nākamajā gadā tiek solīti 28 procenti. Šajā kontekstā pateikt, ka pēkšņi varētu uzrasties nauda ceļu sakārtošanai, ir cilvēku mānīšana. Kamēr es esmu jauns politiķis, es varu atļauties stāstīt šo dusmīgo stāstu - ka naudas nav un nebūs. Bet tāda ir realitāte."

Skaidrojot ministrijas attieksmi pret priekšlikumu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (TEN) iekļaut degvielas cenā, T. Linkaits no vienas puses atsaucās uz ES praksi – nekur, izņemot Igauniju, Lietuvu un Poliju, TEN netiek iekļauts degvielas cenā, bet gan iekasēts kā atsevišķs nodoklis. Ja TEN tiktu iekļauts degvielas cenās, t tad neiekasētā nodokļa kompensēšanai tas nozīmētu akcīzes nodokļa pieaugumu – 2020. gadā par 8,2 eirocentiem (ar PVN), bet 2021. gadā par 8,5 eirocentiem degvielas litrā.

No otras puses saskaņā ar ministrijas veikto analīzi šādai politikas maiņai ir arī vairāki citi pretargumenti. Pirmkārt, saskaņā ar attiecīgo ES direktīvu kravas automobiļiem, to piekabēm un puspiekabēm TEN būtu jāsaglabā jebkurā gadījumā. Otrkārt, atceļot TEN, zustu pašreizējās priekšrocības – atbrīvojumi un atvieglojumi noteiktām sociālajām grupām: invalīdiem un daudzbērnu ģimenēm, ko kompensēt vairs nebūtu iespējams. Treškārt, līdz ar TEN pārnesi uz akcīzes nodokli tas radītu sadārdzinājumu operatīvo dienestu transporta izmaksās. Ceturtkārt, izmaksas augtu arī citos transporta veidos – sabiedriskajā transportā, starptautiskajā autobusu satiksmē, dzelzceļa transportā un tranzīta nozarē, ietekmējot šo jomu konkurētspēju.

Tas savukārt varētu samazināt legālo degvielas patēriņu, sekmēt tās nelegālo apriti un mazināt akcīzes nodoklī prognozēto pārceļamo TEN daļu.

Tikšanās noslēgumā ministrs apsolīja panākt oficiālus lēmumus par abām ceļu jomas sasāpējušajām un gadiem ilgi iestrēgušajām iniciatīvām ‒ "Par ceļiem bez bedrēm" un "Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga".

Foto: ManaBalss.lv

ZZ.lv ARHĪVS

Ministrs par Autoceļu fonda atjaunošanu: "Tas nenotiks"!

Kategorijas