ZZ.lv ARHĪVS

Logo

“Benefice” ceļā uz profesionālu deju skolu

Santa Logina
Kultūra un izklaide

2019. gada 8. aprīlis 08:38

2697
“Benefice” ceļā uz profesionālu deju skolu

Kolektīvu jubilejām bagātajā pavasarī apaļu dzimšanas dienu svin arī deju studija “Benefice”, kurā apgūst mūsdienu deju un kas Jelgavā darbojas jau 20 gadu. Priekšā arī skate, kurā tiks vērtēta gatavība nākamvasar gaidāmajiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuru mūsdienu deju koncerta mākslinieciskā vadītāja ir studijas vadītāja Annika Andersone. Aprīlī un maijā Latvijā paredzētas arī četras laikmetīgās dejas izrādes “Gorodki. Veltījums Sibīrijas bērniem”, kas ar panākumiem pirmizrādi piedzīvoja pērn Jelgavā, bet šogad divās kategorijās – “Mūsdienu dejas uzvedums vai notikums” un “Mūsdienu dejas horeogrāfs” – nominēta pirmajai Dejas balvai. Par jubileju, dejas līmeni Latvijā un panākumiem sarunā ar A.Andersoni.

– Kā pirms 20 gadiem radās “Benefice”?


Esmu cilvēks, kurš principā neatceras vakardienu. Bet laiks, kad veidojās “Benefice”, atmiņā palicis diezgan skaidri. Vispār darba grāmatiņa man ir jau no 15 gadiem. Mana pirmā darbavieta bija Līvbērzes skola, kur strādāju par skolotāju. Pati dejoju, un, kad “Intrigas” vadītāja Inga Ose gaidīja bērniņu, viņa teica – tev vajadzētu vadīt “Intrigu”. Tas bija 16–17 gados, un tālāk viss tā loģiski izveidojās. Nevienu brīdi nedomāju, ka būšu dejošanas skolotāja. Bet sajūta, ka darbs varētu būt saistīts ar cilvēkiem un kustību vai vadīšanu, bija.


Tad 18 gados mamma (bērnu un jauniešu centra “Junda” kādreizējā vadītāja Silvija Andersone – red.) man teica – vajadzētu “Jundā” aerobikas pulciņu. Tikko biju iestājusies Kultūras koledžā, domāju – nu labi, vakaros kaut ko padarīšu. Atceros, septembrī pie manis atnāca 40 meiteņu – viena bija 4. klasē, pārējās – vecumā no 5. līdz 9. klasei. Bet es taču nevarēju vadīt vienkārši aerobiku – jau otrajā trešajā nodarbībā liku kopā deju elementus. 1999. gada decembrī aizbraucām uz aerobikas konkursu Kuldīgā.


2000. gada martā mums bija vārda došanas svētki. Bērniem liku rakstīt idejas. Toreiz jau bija Edmunds Veizāns un viņa grupa, bet teicu, ka nebūs nekādas Annikas Andersones grupas. Man bija sajūta, ka nosaukumam  noteikti jābūt sieviešu dzimtē. Bija “Intriga”, “Lēra”, “Kaprīze”. Paralēli strādāju “Intrigā”, kur biju radījusi deju ar nosaukumu “Benefice” – šķirstot vārdnīcu, ieraudzīju to vārdu, man patika, ko tas nozīmē, un tā nosaucu deju. Atceros, ka ar mammu runāju – deju radīju “Intrigā”, un kā es tagad savam kolektīvam likšu tās nosaukumu. Viņa teica – nesatraucies, dejas mūžs nosacīti nav ilgs, bet kolektīva mūžs tāds varētu būt. Lūdzu atļauju Ingai. Tā 1999./2000. gada sezonā radās “Benefice”.


Visu interviju varat izlasīt 4. aprīļa “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa
Kategorijas

Kategorijas