Lauksaimniekus aicina pieteikties kompensācijām par migrējošo putnu nodarītajiem postījumiem
Gājputni pavasara un rudens migrācijas laikā nereti nodara kaitējumu dažādām lauksaimniecības kultūrām, tādēļ Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) aicina lauksaimniekus pieteikties kompensācijām par migrējošo sugu nodarītajiem postījumiem, aģentūru LETA informēja DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.
Kopš pirmdienas DAP jau saņemti daži pieteikumi, no kuriem pirmais bija par zosu nodarītiem postījumiem ziemas kviešiem.
DAP Stratēģiskās vadības un koordinācijas departamenta vadošais eksperts Ģirts Baranovskis skaidroja, ka visbiežāk postījumus sējumiem nodara zosis un dzērves, bet visbiežāk postītās kultūras pērn bija lauka pupas un ziemas kvieši. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs no postītās kultūras un postījumu platības. Izmaksāto kompensāciju apmērs 2018.gadā bija robežās no 307 līdz 533 eiro par hektāru.
Lai saņemtu kompensāciju, postījumu vietā ir jābūt īstenotiem aizsardzības pasākumiem to novēršanai, piemēram, jābūt uzstādītiem vizuālajiem vai akustiskajiem atbaidītājiem. Svarīgi, lai zemes īpašnieks pēc iespējas ātrāk vēršas DAP, lai būtu iespējams dabā fiksēt nodarīto postījumu apmēru. Kompensācijām var pieteikties arī zivsaimnieki, kuriem zaudējumus radījuši zivjēdāju putnu sugas un ūdri, kā arī biškopji, kuru saimniecībās postījumus pastrādājuši lāči, skaidroja Rēna.
Pieteikumu kompensācijas saņemšanai iespējams iesniegt, sūtot to pa pastu, klātienē DAP. Tāpat ar drošu elektronisko parakstu parakstītus pieteikumus kompensāciju saņemšanai var sūtot uz e-pastu "daba@daba.gov.lv".
DAP pētnieki skaidroja, ka zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz un no ziemošanas vietām putniem prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu, tāpēc regulāras apstāšanās vietas ir ļoti nozīmīgas, lai putni spētu sasniegt ceļošanas galamērķi. Cilvēku izmainītā vidē jeb lauksaimniecības zemēs migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama.
Foto: pixabay.com
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”