ZZ.lv ARHĪVS

“Briesmas nav tālu jāmeklē!” (FOTO)

Gaitis Grūtups

2019. gada 27. marts 13:36

1725
“Briesmas nav tālu jāmeklē!” (FOTO)

Saruna ar ugunsdzēsēju glābēju kalnciemnieku Andri Bēmu.

Tuvojoties kūlas dedzināšanas neprātam, kad visā valstī palielinās ugunsgrēku skaits, “Ziņas” iegriezās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUDG) Jelgavas daļas Kalnciema postenī, kur dienē 33 gadus vecais kalnciemnieks Andris Bēms. Viņš ne tikai nevainojami pilda savus ugunsdzēsēja glābēja pienākumus, bet ir arī labs stāstītājs. Turpat Kalnciema Kultūras namā Andris sava ciema jauniešiem ir stāstījis par drošības lietām, kas būtu jāievēro, lai nenokļūtu briesmās, un kā palīdzēt tam, kas tādās nokļuvis. Ugunsdzēsēja glābēja profesija kļuvusi par Bēmu ģimenes profesiju, jo jau sešus gadus VUGD Zemgales reģiona zvanu centrā par dispečeri strādā arī Andra sieva Marina. 

– Kā nolēmi kļūt par ugunsdzēsēju?
Nebija tā, ka es par šo profesiju sapņoju kopš bērnības. 2005. gadā pabeidzis Kalnciema vidusskolu (tā atrodas Valgundes pagastā, Lielupes labajā jeb Kalnciemam pretējā krastā – red.), divus gadus uzņēmumā Jelgavā nostrādāju par santehniķi, strādāju arī celtniecībā. Tie bija “treknie gadi”, kad likās – ja māki skrūvēt pie sienas rīģipsi, tad tev pienākas braukt ar BMW X5. Tomēr pietiekamas drošības sajūtas nebija. Nodod objektu, un sākas – būs nākamais darbs vai ne. Tad piepeši laba paziņa teica: “Kalnciemā ugunsdzēsējus vajag. Tu neesi ar pliku roku ņemams, aizej un paskaties!” Nezināju, kādu algu ugunsdzēsējiem maksā (nekad tā nav bijusi grandioza), bet sagribējās pamēģināt, un tā 2007. gadā iestājos dienestā. Kalnciema ugunsdzēsēju glābēju postenis atrodas Lielupes ielā 1, arī manas mājas ir uz tās pašas ielas. Kad pieteicos, postenis jau bija nokomplektēts, taču mani pieņēma strādāt Jelgavā, un tā es pirmo pusgadu braukāju. 

– Kā ir mainījušās domas par izvēlēto profesiju?
Sākumā no tā neko nesaproti. Tev liekas, ka ugunsgrēku dzēst ir apmēram tāpat kā ar šļūteni dārzu laistīt (Smejas). Nekas sevišķs. Pienāk izsaukums, ka deg automašīna. Piebrauc klāt un nodzēs. Taču būt par ugunsdzēsēju glābēju galīgi nav vienkārši. Vienā no pirmajām reizēm trijos nakti bijām izsaukti, lai dzēstu divstāvu privātmāju pie Baložu kapiem. Tā visa bija liesmās. Piebraucam klāt – jumta šīferis no karstuma sprāgst, un gabali lido uz visām pusēm. Pusminūti likās, ka mašīnai nevarēšu durvis attaisīt. Vecie uzbļauj: “Ko tu tur sēdi!” Bet tu baidies, jo neesi pieradis kaut ko tādu darīt.

Visu interviju varat izlasīt 21. marta “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa