Pavasaris dārzos ienāk nevienmērīgi
Mitruma nodrošinājums
Lai arī marts ir bijis nokrišņiem bagātāks nekā parasti, pilnībā pagājušā gada mitruma deficīts gruntsūdeņos nav atjaunojies. Tas nozīmē, ka brīdī, kad pavasara augsnes apstrādes darbus varēs veikt, būs jārīkojas veikli, lai sēklu iestrādes dziļumā nodrošinātu optimālu mitruma režīmu.
Martā noteikti būs pavasarīgs laiks, kad dienā temperatūra būs virs +5 oC, bet reta būs diena, kad tā pietuvosies +10 oC, lai sāktos reāla augsnes apžūšana. Tas gan nenozīmē, ka tur, kur ir labs mitruma režīms un liekie ūdeņi aiztecējuši, virskārta nevarētu apžūt tiktāl, ka varētu arī ko iesēt. Tas gan attiecināms vien uz smilts un mālsmilts augsnēm. Šādos apstākļos masveida sējas darbu uzsākšana nebūs iespējama, jo gaisa temperatūra ir par zemu. Pašlaik prognozes rāda, ka augsnes masveida apžūšana varētu sākties aprīļa vidū, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Augļu un ogu dārzos
Patlaban diennakts gaisa temperatūras ir pietiekamas, lai dārzos sāktos veģetācijas procesi. Tādēļ ogu krūmu veidošana Kurzemē un Zemgalē ir beigusies, jo tādas kultūras kā upenes, sarkanās jāņogas, sausserži, kizili strauji briedina pumpurus, kas liecina, ka ir sākusies lēna barības vielu aprite. Tāpat miera periods ir beidzies kauleņkokiem, – arī tiem drīz sāks veidoties pumpuri un zaru veidošana jāpārtrauc. Savukārt ābelēm un bumbierēm pašlaik ir īstais laiks vainagu veidošanai.
Ogulājus noteikti var spēcināt kā ar minerālmēsliem, tā organisko mēslojumu, to iestrādājot apdobēs. Lai arī augsnes virskārta jau visur ir vaļā, jāskatās, vai vietās, kur var uzbraukt ar tehniku, nepaliek acīmredzami riteņu nospiedumi. Ja tie veidojas, jānogaida, jo tādas “brūces” zemē veidot nedrīkst, – zem tām pastiprināti blīvējās augsne, kas var radīt ūdens iefiltrēšanās problēmas tālākajā veģetācijas periodā.
Tomēr ne visā Latvijā vērojama iepriekš minētā situācija. Pavasaris ir vienīgais gadalaiks, kas izteikti Latviju “pārsoļo”, sākot no Kurzemes un Zemgales, tad tālāk uz priekšu pāri Daugavai – uz pārējo Latvijas daļu. Atšķirības reģionos mērāmas pāris nedēļu ietvaros, tādēļ Vidzemē un Latgalē pašlaik vēl ir labas iespējas sakopt ogulājus un turpināt vainagu veidošanu augļu dārzos.
Foto: zalenieki.lv
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”