ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Latvijas pašvaldību savienība neiebilst pret novadu reformu

zz.lv
Vietējās ziņas

2019. gada 15. marts 09:53

188
Latvijas pašvaldību savienība neiebilst pret novadu reformu

“LPS neatbalsta un neatbalstīs reformu tikai reformas dēļ. Ir konstruktīvi jārisina visi jautājumi, lai uzlabotu dzīvi ikvienam iedzīvotājam un visā valsts teritorijā, bet nav pieļaujams, ka reforma uzjundītu jaunu emigrācijas vilni un vēl vairāk iztukšotu laukus un Latvijas nomales,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Šonedēļ Ministru kabinetā tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, ko steidzamības kārtā jau pēc divām dienām – 14. martā sāka skatīt Saeima. Likumprojekts ļauj gatavot reformu paātrinātā tempā un neievērot visas no likumiem izrietošās procedūras, tomēr pašvaldībām būtiskākais tajā ir pateikts skaidri – līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām reforma vēl nebūs pabeigta un tiks turpināta.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), respektējot valdības deklarācijā pausto apņemšanos īstenot reformu, neiebilst pret likumprojekta virzību, jo Ministru kabinets ir ņēmis vērā LPS izteiktos priekšlikumus.

“Nav pienācīgi izvērtēta iepriekšējā reforma, taču ir skaidrs, ka pašvaldību apvienošana bez uzlabojumiem infrastruktūrā un strukturālām reformām ekonomikā pati par sevi nekādu būtisku labumu nedos. Tāpēc nav pieņemami atsaukties uz vidējo labumu vidējam Latvijas iedzīvotājam, ja reforma pasliktinās situāciju daudzās teritorijās. Visas Latvijas apdzīvotība ir iespējama, tikai nodrošinot labus dzīves un darba apstākļus visā valsts teritorijā, un tas ir mūsu valsts pastāvēšanas nosacījums,” uzskata pašvaldību savienībā.

Savienība gan, neiebilstot pret likumprojekta virzību, Ministru kabineta sēdē turpmākam atbalstam izvirzīja vairākus nosacījumus – prasot, pašvaldību viedokļa uzklausīšanu, izvirzot jautājumus VARAM pasūtītajiem pētījumiem un konceptuālo izvēles jautājumu formulējumiem, un savstarpēja informācijas apmaiņa reformas lēmumu pieņemšanas gaitā. Tāpat pašvaldības paralēli izveidos darba grupu, kas reformas problēmas skatīs saistībā ar vietējo iedzīvotāju interešu dažādību, tiks sagatavoti pašvaldību priekšlikumi par reformas turpināšanas kritērijiem, kā arī, piedāvājot administratīvo teritoriju grozījumus, tiks organizētas gan konsultācijas ar pašvaldību politiķiem, gan ņems vērā vietējo iedzīvotāju gribu (aptaujas vai vietējā referenduma formā, kā to paredz Latvijai saistošā Eiropas Vietējo pašvaldību harta).

Pašvaldību savienībā uzskata, ka valdību veidojošajai koalīcijai nav skaidrības vairākos jautājumos, kam var būt izšķiroša ietekme uz reformas veiksmi vai izgāšanos – vai tiks veidoti administratīvie reģioni ar pašvaldībām (līdz šim neizdodas līdzsvarot Rīgas un pārējo reģionu attīstību)? Ja tiks izveidoti, tad kādas centrālās valdības funkcijas un atsevišķas vietējo pašvaldību funkcijas nodos reģioniem? Ja tiks veidoti, tad kad? Kāda pašvaldību struktūra tiks piedāvāta Pierīgā (pašlaik Jūrmalas pilsēta un Pierīgas pašvaldības izceļas ar augošiem sociāli ekonomiskās attīstības rādītājiem, nav pareizi izjaukt labi funkcionējošu sistēmu)? Vai novadu veidošanas kritērijiem nebūtu jāņem vērā atšķirīgi sociāli ekonomiskās attīstības modeļi dažāda rakstura teritorijām (attīstības centri, teritorijas ap maģistrālajiem ceļiem, ES ārējā robeža, lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas, dabas aizsardzības un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas teritorijas un citas teritorijas atbilstoši stratēģijai Latvija2030)? Ir nepareizi izvirzīt vienādus kritērijus tikai no nozaru ministriju ērtības viedokļa. Kā tiks nodrošināti ieguldījumi ceļos un sabiedriskajā transportā, kas izpalika iepriekšējās reformas īstenošanā un citi jautājumi, kuru risinājums nepieciešams, pirms piedāvā jaunu administratīvā dalījuma karti.



Foto: No arhīva

Kategorijas

Kategorijas