Godinot Otrā pasaules kara upuru atceri

2009. gada 11. maijs 04:00

2015

Visā pasaulē, izņemot Krieviju, 8.maiju atzīmē kā 2.Pasaules kara upuru piemiņas dienu.

Latviju 2.pasaules karš plosījis daudz vairāk nekā Pirmais pasaules karš. Iznīcinātas vairākas pilsētas, sevišķi Jelgava, neskaitāmas lauku sētas, vēsturiskas celtnes, kultūras pieminekļi. Sevišķi lieli ir mūsu tautas dzīvā spēka zaudējumi, kas radās okupācijas varu nelikumīgo moblizāciju, daudzo bēgļu, nacionālās pretestības un padomju varas represiju dēļ. Latvijas zemē guldīti 100 000 dažādu tautību vācu karavīru, kuru daļa necīnījās par nacionālsociālisma idejām, bet pret komunisma draudiem savās zemēs. Esmu pieredzējis vācu karavīru ienākšanu Latvijā pēc Baigā gada notikumiem. Viņus sagaidīja ar ziediem un Latvijas karogiem kā atbrīvotājus no boļševiku terora un briesmu darbiem. Sauca pie atbildības padomju aktīvistus un čekas ļaundarus. Nebija izprotams viņu antisemītisms, jo arī padomju vara Baigajā gadā nežēlīgi izrēķinājās ar 5000 Latvijas ebreju. Par to neviens šodien nerunā un nevēlas atgādināt. Otro reizi piedzīvoju padomju armijas trešo okupāciju 1945.gada maijā Kurzemē, kas nebija «atbrīvošana», bet laupīšana, nesaudzīga izrēķināšanās bez tiesas ar Latvijas patriotiem, sievu un meiteņu piesmiešana, kam sekoja arestu, deportāciju un nāves sodu terora pilni 50 padomju varas gadi. Latvijā tiesāti vairāk kā 57 000 dažādu tautību Latvijas pilsoņu. Bet vairumu arestēja un aizsūtīja vergu darbos uz Gulagu bez tiesas spriedumiem. To nevar aizmirst un piedot! Vācija atzinusi savus noziegumus pret cilvēcību, bet mūsu austrumu kaimiņš nevēlas atzīt, ka bijušas TRĪS Latvijas okupācijas, kā arī savus noziegumus pret cilvēci savā valstī, visā bijušās PSRS teritorijā, kur cilvēki visā pilnībā iepazinās ar patiesību drūmajos padomju varas gados un šodien lieto tās atribūtiku, sarkanos karogus pat ar rokas granātu simboliem.2.Pasaules karā Latvijas padomju karavīru kapos apbedīti 160 000 kritušo. Milzīgs ir vācu gūstā kritušo 300 000 sarkanarmiešu badā un slimībās mirušo skaits. Daļa no viņiem, kurus nosūtīja darbos pie saimniekiem, izdzīvoja. Bet viņu barotājus represēja. Padomju gūstā Latvijā miruši 12 000 vācu karavīru. Patiesībā visi minētie nelaimīgie cilvēki ir 2.Pasaules kara upuri, kuriem jāpieskaita vēl bojā gājušie civiliedzīvotāji visā pasaulē, kuru skaits jāraksta ar sešām nullēm.Lai izskaidrotu latviešu Leģiona izveidošanas un cīņu vēsturi, 6.maijā priekšpusdienā ierados Āgenskalna ģimnāzijā. Tur satikos ar Latvijas neatkarības atjaunošanas gados uzaugušiem skolēniem. Pārsteidza viņu nepilnīgās zināšanas par Latvijas vēsturi un patriotisma trūkums. Šodien skolēni apgūst pasaules vēsturi, kuras programma reizēm pielīdzināma Vēstures fakultātes studentu mācību tematiem.8.maijā rītā lielais autobuss ar 48 interesentiem devās svētceļojumā uz Kurzemes cietokšņa kauju laukiem. Pirmais brauciens notika 1989.gada 8.maijā ar 12 dalībniekiem. Bez Jelgavas Latviešu biedrības biedriem autobusā bija vēl represētie, bijušie leģionāri, studenti. Daudz jelgavnieku ieradās Lestenē ar savām automašīnām. Cauri izpostītajai, karā sagrautajai Kazupes muižai pāri agrākajiem ierakumiem devāmies uz Džūksti. Tur apskatījām pieminekļus Latvijas atbrīvotājiem, padomju varas represētajiem latviešu un vācu karavīru apbedījumu vietā Džūkstes kapsētā. Ar klusuma brīdi un ziediem godinājām kritušo varoņu piemiņu. Kā smags pārmetums tiem, kas vēl pēc kara cīnās ar kritušajiem, karavīriem parkā rēgojas 1991.gada 5.decembrī saspridzinātās piemiņas zīmes un apgānītais piemineklis latviešu leģionāriem. Par nežēlīgajām kaujām ceļā līdz Džūkstei liecina pieci padomju karavīru brāļu kapi ar vairākiem tūkstošiem kritušo. Tie visi, pašvaldību un vietējo skolnieku apkopti, sagaida 9.maiju.No lielās Pienavas palikušas tikai lielās bunkuru bedres. Nav pat māju drupu. Vienīgi slavenās pienotavas pamati liecina par lielo apdzīvoto vietu, kuru otrā kauju dienā ieņēma latviešu 130.korpusa strēlnieki, pārraujot vācu fronti 7 kilometru dziļumā. Lai godinātu ap 1200 kritušo varonību, noturējām klusuma brīdi pie akmens plāksnēm, kur lasāmi daudzu latviešu uzvārdi. Viņi bija daļa no 57000, ko padomju vara mobilizēja 1944.gada rudenī, sūtot nepārtrauktos uzbrukumos arī pret 19.divīziju.Tālāk gar «Rumbām» un Kliģu skolu devāmies uz Lesteni, kur piedalījāmies dievkalpojumā un svētbrīdī Lestenes brāļu kapos. Priecēja armijas orķestris, daudzie karavīri, zemessargi un dalībnieki no visiem Latvijas novadiem. Tālākais kara ceļš noveda Bikstu pagasta «Abaviešos», kur uzcelta piemiņas zīme - akmens par godu 19.divīzijas trieciena bataljona komandierim majoram Ernestam Laumanim. Zīmi iesvētījām viņa 101.dzimšanas dienā. Piemiņas akmeni uzcēla Liepājas leģionāri laumanieša Artura Vindera vadībā sakarā ar septiņu tanku un kājnieku uzbrukuma atvairīšanu 19.divīzijas sakaru centram 1945.gada 22.martā.E.Laumani varam pieskaitīt pie saviem novadniekiem, jo pēc 25 gadiem Gulagā viņš apmetās uz dzīvi Ozolnieku pagastā ceļa pagriezienā pie «Rubeņu» mežsargmājas. Šodien ēkas vairs nav. Pirmajā vasarā viņš sargāja mežu no ugunsgrēkiem LLA mežsaimniecības ugunsnovērošanas tornī. Bet vēlāk līdz savai nāvei 1968.gada 13.decembrim strādāja Jelgavas Cukurfabrikā. Apbedīts Rīgas 1.Meža kapos. Ozolnieku novada vēstures muzejā par viņu var iegūt plašāku informāciju.

ZZ.lv ARHĪVS

Godinot Otrā pasaules kara upuru atceri

Kategorijas