Daba, objekts un subjekts – izstādē Jelgavas muzejā satikušās piecas mākslinieces (FOTO)

zz.lv

2019. gada 1. marts 13:40

789

Daba, objekts un subjekts – izstādē Jelgavas muzejā satikušās piecas mākslinieces (FOTO)

Profesionālas gleznotājas Ilze Smildziņa, Katrīna Gaile, Anna Laicāne, Alise Mediņa un Kristīne Guršpone, kuras savā radošajā darbībā paliek uzticamas tradicionālām vērtībām – reālistiskai eļļas glezniecībai –, satikušās izstādē “Daba. Objekts. Subjekts”, kas līdz 17. martam skatāma Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

I.Smildziņa savos darbos atspoguļo pasauli mums visapkārt, vienmēr iekļaujot simbolisma elementus. Vai tās būtu sapņainas debesis, vai ikdienišķas pilsētas ainas – objektu vieglās formas un krāsas ar maigiem gaismas pieskārieniem rada šķietamas ilūzijas efektu, ļaujot vaļu fantāzijas lidojumam. Ilzes mākslas darbu radītā noskaņa atgādina, cik dzīve ir mainīga un par nepieciešamību novērtēt ik mirkli.
“Cilvēku attiecības un cilvēka–dabas mijiedarbība jau sen ir motīvs, kas caurauž manas gleznas, kļūstot par vienu no galvenajām tēmām. Laika gaitā arvien vairāk koncentrējos uz cilvēku un tā portretējumu visdažādākajā vidē. Dažreiz tie ir negaidīti apstākļi, citreiz – fantāzijas pasaule, kas šķiet pārsteidzoši reāla, tiek gleznotas emocijas – jūtas, vajadzības un ilgas –, kas izpaužas arī vidē, cilvēka dvēseles stāvokļa metamorfozes – vecums, arī ārprāts un vientulība,” par saviem darbiem saka K.Gaile.

Par saviem iedvesmas avotiem stāsta A.Laicāne: “Ceļš, pagalms, pludmale, stacija, to scenogrāfija pakļauta laikam un nejaušībai. Tieši šīs izmaiņas mani saista. Es nevaru uzminēt, kas notiks un kas mainīsies nākamajā brīdī – gaisma, kustība, kāds atnāks, aizies, uzspīdēs saule, un viss iekrāsosies dzelteni oranžs. Gleznojot mēdzu uzslāņot vienu brīdi citam, un tā es atklāju jaunu ģeometriju. To veido tvertie brīži ar gaidošiem suņiem, putnu “kompozīcijām”, asfalta plaisām – izkārtojums, pie kura neviens nav piestrādājis, un tomēr tik nevainojams.”

“Gatavošanās izstādei bija vairāk nekā atgriešanās brīžos, kuri ir kādā veidā aizkustinājuši, likuši apstāties un vērot, kā magnoliju ziedi birst, kā saules rietā izgaismojas māju jumti, kā garām pabrauc senlaicīgs auto, kā pilsētas apgaismojums iekrāso krēslaino pilsētu… Ir skaidrs, ka tas mirklis paiet, tajā nav iespējams atgriezties, bet to var iemūžināt, apturēt gleznā. Runājot par motīviem, izstādē redzamajiem darbiem nav viena vienojoša motīva vai koncepcijas, tie ir klejojumi atmiņās, atgriešanās dažādos dzīves brīžos. Un tie ir bijuši gleznas vērti mirkļi,” teic A.Mediņa.

Savukārt par K.Guršpones gleznu motīviem var teikt tā: “Viņā ir neizsmelta interese par cilvēkiem. Tādēļ vislabāk glezniecībā savas jūtas un domas Kristīne spēj izteikt caur figūras atveidojumu. Viņu interesē, kā mākslas darbos tiek risināti un ar kādiem paņēmieniem attēloti cilvēciskums un savstarpējās attiecības.” Glezniecībā Kristīnei patīk mirkļi, kad tiek sākts jauns darbs, vilktas pirmās līnijas uz tukša audekla, un pārsteigums, kad mākslinieks zaudē kontroli pār savu gleznu un tā sāk veidoties pati. Glezniecībā viņai patīk patiesums. Pēc mākslinieces domām, glezniecības galvenais uzdevums ir sniegt gaišumu, pārdomas, emocionālu baudījumu un pārsteigumu, un to arī Kristīne vēlas īstenot savos darbos. Māksla var katram sniegt citādas izjūtas, bet viņa vēlas, lai tā ir mūsu dzīves pozitīvais un skaistais, lai māksla ir kā romantisks protests pret dzīves pliekanību.

Latvijas laikmetīgajā mākslā autores ir labi atpazīstamas. Viņu radošā darbība ir atzīta gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Foto: Eva Pričiņa