ZZ.lv ARHĪVS

“Spodrības” cauri laikiem saglabātās un jaunās vērtības (FOTO)

Andra Ozola

2019. gada 1. marts 07:17

3870
“Spodrības” cauri laikiem saglabātās un jaunās vērtības (FOTO)

Akciju sabiedrības “Spodrība” pirmsākumi meklējami 1921. gadā, kad Rīgā dibināta sabiedrība apavu krēma ražošanai “J.A. Mednis un biedrs”. 1927. gadā izstādē Parīzē apavu krēms ieguva “Grand Prix” par izciliem sasniegumiem. Brīvās Latvijas laikā uzņēmums darbojās veiksmīgi, un pagājušā gadsimta 20. gadu beigās tā ražoto apavu krēmu lietoja aptuveni 80 procenti Latvijas iedzīvotāju. 

Sākotnēji ražošana notika trīs nodaļās: farmaceitiskajā, kas nodarbojās ar ārstniecības preparātu izgatavošanu ampulās, ārstniecības augu nodaļā, kas veica vietējo ārstniecības augu pārstrādi, un ķīmiski tehniskajā, kas izgatavoja spodrināšanas un ādas izstrādājumu kopšanas līdzekļus.

1940. gadā, pēc Latvijas okupācijas apvienojot un nacionalizējot vairākus uzņēmumus, izveidoja fabriku “Spodrība”, kas joprojām atradās Rīgā. 1960. gadā ražotnes pārvietoja uz Dobeli, kur veco dzirnavu teritorijā uz vecajiem laukakmens pamatiem Bērzes upes ielokā tika uzceltas jaunas rūpnīcas ražošanas un administrācijas telpas.

1974. gadā “Spodrība”, kurā tolaik strādāja aptuveni 550 darbinieku, tika iekļauta apvienībā “Latbithim”, kas bija PSRS mēroga uzņēmuma “Sojuzbithim” sastāvdaļa, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā. 

No 700 darbiniekiem līdz 64


“Pēc padomju laika standartiem uzņēmums bija liels. Bija laiks, kad tajā strādāja pāri par 700 darbinieku, kuri ražoja plašu produkcijas sortimentu. Salīdzinoši tagad “Spodrībā” strādā 64 darbinieki, un mēs atrodamies vidējo un mazo uzņēmumu grupā,“ stāsta “Spodrības” valdes locekle un direktore Baiba Megre, kura uzņēmumā strādā kopš 2009. gada. 

Viņa atgādina, ka padomju laikā “Spodrība” ar apavu krēmu apgādājusi visu padomju armiju – tas ar vilciena sastāviem no Dobeles vests uz plašo Krieviju. Ko un kā vajag ražot, plānveida ekonomikā noteikts “no augšas” – Maskavā. Bet “Spodrības” strādniekiem Dobelē uzbūvētas dzīvojamās mājas un bērnudārzs, kas nesen nosvinēja 50. jubileju.

Kad 90. gadu sākumā valstī sākās privatizācija, “Spodrība” kļuva par akciju sabiedrību. Akcionāri bija paši rūpnīcas darbinieki, kuri akcijas varēja iegādāties par pajām. Taču, tā kā ne visi var būt vadītāji un arī padomju laikā iesakņojusies apziņa, ka “viss pieder visiem”, neveicināja izaugsmi un attīstību, tika nolemts rūpnīcai meklēt investoru. 

Islandes investori iedveš jaunu elpu


2005. gadā AS “Ķīmiskā rūpnīca “Spodrība”” piesaistīja investorus no Islandes, kas ļāva palielināt uzņēmuma apgrozījumu. 2006. gadā investori nopirka rūpnīcu. Tagad akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs ir Fridriks Ingi Fridriksons, kuram Islandē pieder līdzīgs bizness, un viņš vēlējās to paplašināt.

Uzņēmuma īpašnieks bieži uzturas Dobelē, un arī mums izdevās viņu satikt. Sākumā uzņēmuma darbiniekiem bijis grūti sarunāties ar īpašnieku valodas barjeras dēļ, un arī viņš pats izjutis diskomfortu, ka nevar vienkārši ieiet cehā, lai aprunātos ar strādniekiem, kā kuram klājas. Tāpēc nolemts, ka uz uzņēmumu divas reizes nedēļā nāks pasniedzēja, kura darbiniekiem mācīs angļu valodu. Rezultāti bija pozitīvi.

Tiem darbiniekiem, kuri strādā “Spodrības” birojā, darba valoda lielākoties ir angļu. 80 procenti biroja darbinieku brauc no Rīgas un Jelgavas, bet ražošanas cehos strādā cilvēki no Dobeles un tuvākās apkārtnes.

Visu rakstu varat izlasīt 28. februāra “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa