Viņķele gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu, šodien žurnālistiem sacīja I.Viņķele.
Politiķe norādīja, ka divu grozu sistēma jau tagad esot fikcija, ņemot vērā, ka pamata groza pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, turklāt ministrei nav pārliecības, ka cilvēki, kuri veica veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas, pilnā groza pakalpojumus varēs saņemt prognozējamā laikā. I.Viņķele uzskata, ka ar divu grozu sistēmu tiek "uzturēta ilūzija par lietām, kuras tāpat dabā neeksistē".
Patlaban no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem tiek iekasēts viens procents sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai, un ministre izteica cerību, ka šādu pieeju varētu attiecināt uz visiem nodokļu režīmiem. Vienlaikus I.Viņķele teica, ka iespējams veikt arī mazākus, bet būtiskus uzlabojumus, neskarot nodokļu sistēmu kopumā, proti, pārriet uz viena groza principu.
I.Viņķele sacīja, ka šādā kārtībā procentpunkts sociālo iemaksu būtu līdzdalības veselības apdrošināšanā cena. "Tā, manuprāt, ir progresīvāka pieeja, jo fiksēts maksājums ir regresīvs instruments. 250 eiro cilvēkam ar maziem ienākumiem ir regresīvi pret to, kas ir cilvēkam ar lieliem ienākumiem, kurš dzīvo no dividendēm," uzsvēra veselības ministre.
Uz jautājumu, vai nepastāv risks, ka cilvēki, kuri maksā procentpunktu sociālo iemaksu jutīsies diskriminēti attiecībā pret tiem, kuri to nemaksā, I.Viņķele norādīja, ka tāpat divu grozu sistēmā diskriminēti jutīsies tie, kuri maksā mikrouzņēmuma nodokli un arī veic apdrošināšanas iemaksas. "Visa sistēma, kā tā tika izveidota, diemžēl ir balstīta uz to, ka viens vai otrs tiek diskriminēts, un mēs mēģinām darīt labāko, lai šīs diskriminācijas novērstu," uzsvēra I.Viņķele.
Viņa piebilda, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums atklājis problēmas, kas bijušas gadiem, bet kurām nav bijusi "politiskā drosme pieķerties", piemēram, jautājumam par to, cik ilgtspējīgs ir mikrouzņēmuma režīms. "Šodienas ziņojums atvēra problēmu lādes, kas bijušas zināmas jau gadiem. Mana pārliecība, ka šī valdība ir gatava smagās lietas vētīt un piedāvāt risinājumus."
Uz žurnālistu teikto par to, ka divu grozu sistēma tika iecerēta ēnu ekonomikas mazināšanai, I.Viņķele norādīja, ka jau gadiem ilgi paudusi šai pieejai kritiku. "Es varu atsaukties pati uz savu jau gadiem pausto kritiku, ka ar tādu modeli mēs ēnu ekonomiku neapkarojam. Punkts. Tas ir skaidri un gaiši apliecinājies.
Esošais, tā sauktais apdrošināšanas likums, ļauj cilvēkiem būt nodarbinātiem ar darba līgumu par 50 eiro un saņemt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Es varu atkārtot vēlreiz un vēlreiz, cerībā, ka to beidzot saklausīs - ar šo mēs ēnu ekonomiku neapkarosim," uzsvēra ministre piebilstot, ka ēnu ekonomikas apkarošana nav veselības aprūpes sistēmas ietvaros risināma problēma.
Foto: Twitter
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”