Domāt un vērtēt

Sigita Roķe, Latvijas Žurnālistu asociācija

2019. gada 17. februāris 19:38

141

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki projektā izvērtējuši priekšvēlēšanu raidījumus Latvijā.

Pētījumos konstatētas vairākas atziņas – medijos notikušajos diskusiju raidījumos pamatā izmantoti racionāli argumenti, gan žurnālistiem balstoties racionālos jautājumos, gan liekot politiķiem runāt racionāli, reaģēt uz faktiem.

Vienlaikus pētnieki uzsver – mediji savās diskusijās bieži seko politiķu veidotajai dienaskārtībai un apspriežamajiem jautājumiem, kas nākamajos priekšvēlēšanu periodos jāaizvieto ar sabiedrībai jeb ikdienas cilvēkiem būtisku problēmu apspriešanu un risinājumu pieprasīšanu no politiķiem. Tajā pašā laikā viņi bilst, ka to nevar vērtēt negatīvi.

RSU pētnieki atgādina – mediju atbildība priekšvēlēšanu periodā ir liela, to piedāvātie raidījumi nosaka, kādi jautājumi tiek aktualizēti un kādi viedokļi par politiķiem veidosies sabiedrībā.

“Tas, kas nav pētīts, ir tas, kas aug ar katru vēlēšanu ciklu, proti, kādā veidā paši mediji ar saviem diskusiju raidījumiem veido viedokļu telpu. Ideja pētīt diskusijas, viedokļus, komentārus bija, lai saprastu, kādiem līdzekļiem tiek veidota sabiedriskā doma pirms vēlēšanām,” pētījumu būtību skaidro RSU profesore Anda Rožukalne.

Viņa priekšvēlēšanu periodā analizējusi Latvijas Radio 1 Ziņu dienesta veidoto rubriku “Pilnīgs sviests”, kuru šoreiz iedzīvināja pieaicinātais autors publicists Māris Zanders, kā arī Jāņa Dombura veidotās ekspertu diskusijas portāla “Delfi” video sadaļā.

Arī vēlētājam jābūt atbildīgam

Vērtējot LR1 raidījumu ciklu “Pilnīgs sviests”, pētniece atzīst – šogad tas netika veidots kā ironisks un satīristisks raidījums, tā vietā M.Zanders gājis savu ceļu, mēģinādams atrast un izcelt sabiedrībai būtiskus jautājumus, kas ir aizmirsušies vai nav pieminēti politiskajās diskusijās. Vienlaikus žurnālists atbildību par saviem lēmumiem aicinājis uzņemties arī vēlētājiem, uzsverot, ka tieši vēlētājs būs atbildīgs par Saeimas sastāvu un pieņemtajiem lēmumiem.

J.Domburs analizējis notikumus tādās jomās kā veselība, kultūra, labklājība, pieaicinot ar politiku mazāk saistītus sabiedrības līderus un ekspertus, piemēram, kultūras, tautsaimniecības un citu nozaru pārstāvjus. Šāda pieeja ļāvusi dažādas problēmas ieraudzīt no cita skatpunkta, kas vēlāk kalpojis par nopietnu pamatu politiķu diskusijām. Dažkārt raidījumu viesi bijuši emocionāli, bet tas ir pozitīvi, jo cilvēki stāstījuši par sāpīgām pieredzēm un jautājumiem.

Politiķi kolonizē raidījumus

Līdzīgu ainu savos pētījumos, analizējot Latvijas Televīzijas raidījumus “Tautas panorāma” un “Partija fokusā”, novērojis arī RSU profesors Sergejs Kruks.

“Nacionālo ziņu dienaskārtībā dominējot politiskajām sabiedriskajām attiecībām, politiķis kļūst par autoritatīvāku informācijas avotu, kas ir kolonizējis arī tos TV un radio raidījumus, kurus dēvē par diskusiju vai debatēm. Tomēr diskusija nevar notikt, jo nav avotu, kas sarunā varētu ieviest kritisku viedokli, vai arī šos avotus manāmi diskriminē.”

Pētnieka ieskatā, LTV šos stereotipus centies lauzt ar raidījumu “Tautas panorāma”, dodoties uz Latvijas reģioniem un mēģinot gūt vērtējumu par politiķiem no vietējiem iedzīvotājiem, taču, kā norāda S.Kruks, šajos raidījumos dominējis pensijas vecuma sieviešu viedoklis, kas galvenokārt atkārtojis populistisko partiju priekšvēlēšanu saukļus, kamēr vietējo mazo uzņēmēju vērtējums bijis pārstāvēts mazāk.

Kopumā mediju eksperti atzīst, ka priekšvēlēšanu raidījumi bija kvalitatīvi un daudzpusīgi, tajos izmantoti racionāli, kā arī pozitīvā vai negatīvā pieredzē balstīti argumenti, kas liecina par kvalitatīvu mediju darbu.

Viedokļi

Sergejs Kruks

Latvijas Televīzija pirms 13. Saeimas vēlēšanām sagatavojusi raidījumus, kas ļauj vērtēt gan latviešu politiskās komunikācijas kultūru, gan politisko žurnālistiku. Ar kritisku aci esmu skatījies visus “Tautas panorāmas” sižetus (no 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām) un septiņas ekspertu sarunas pēc diskusijas “Partija fokusā”.

“Tautas panorāma” pirmo reizi ēterā bija pirms pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā. LTV izziņo tikšanos ar vēlētājiem visos novadu centros, un aktīvisti, kā arī žurnālistu sastaptie garāmgājēji vērtē 12. sasaukuma parlamentu un deva uzdevumus 13. Faktiski tā ir vienīgā pārraide, kas izplata sabiedrības viedokli.

Visinteresantākais novērojums attiecībā uz politiskās komunikācijas kultūru skar mazo uzņēmēju intervijas. Kaut “Tautas panorāmā” dominēja pensijas vecuma sieviešu balss, darba devēju viedoklis tomēr arī bija pārstāvēts. Kādas problēmas?

Biznesmeņiem, protams, ir ko teikt kritisku par uzņēmējdarbības vidi, taču viņiem ir grūtības veidot saprotamus teikumus, izklāstot citiem faktus un argumentus par savu pieredzi, tāpat ir grūti vispārināt savu individuālo pieredzi, lai to prezentētu kā uzņēmēju grupas viedokli, šādi radot sabiedrības viedokli, kā arī viņiem ir grūti saskatīt cēloņsakarību starp lēmējvaras darbu un personisko uzņēmējdarbības pieredzi.

Salīdzinot raitu intervējamo runu pirmajā un otrajā tematiskajā blokā, uzdrošināšos apgalvot, ka cilvēkiem aktīvajā ekonomiskajā vecumā trūkst verbālo modeļu, lai izklāstītu savu pieredzi un vispārinātu to. Mediji un politiķi gluži vienkārši nezina sabiedrības dienaskārtību, viņus neinteresē “vienkārša uzņēmēja” egoistiska pieredze, kas “nesniedzas pāri viensētas žogam”, viņus neaicina runāt publiski, un tāpēc viņiem nav bijis iespējas praktizēt savas runas prasmes.

Lai arī “Tautas panorāma” centusies labot situāciju, daži no daudzajiem raidījuma veidotājiem – žurnālisti un operatori – pauduši drīzāk nievājošo attieksmi pret “vienkāršiem cilvēkiem”. Reizēm žurnālisti runāja “čomiski” vai kā pieaugušie ar bērniem; kameras lejupvērstais leņķis sarunas laikā (skats no augšas uz leju), piefilmējumi (cilvēku ikdienišķa uzvedība ciematā, kur nav pierasts pie publiskās novērošanas; bērnišķīgie kadri ar sunīšiem, kaķīšiem) pasvītro mediju varu pār sabiedrības viedokli. Jāatzīst, ka žurnālisti ļoti veiksmīgi lauzuši psiholoģiskās barjeras, taču tas ir intervijas kā metodes uzdevums, bet iekļaut šādus kadrus intervijā kā žanrā nav nepieciešamības.

Ekspertu diskusijas pēc vēlēšanu kandidātu debatēm “Partija fokusā” (analizēti septiņi raidījumi) kritiski vērtē politiķu runu, piedāvājot skatītājiem kopsavilkumu un būtisku nozīmju rāmējumus, norāda uz loģikas un argumentācijas kļūdām, tajā skaitā partijas programmas un iepriekšējo runu un uzvedības kontekstā. Stingrais raidījuma formāts (žurnālists vaicā, kādi būs ieguvumi/draudi, ja saraksts iekļūtu Saeimā) visumā ļāvis izvairīties no tendenciozitātes.

Raidījums apliecina divas politiskās žurnālistikas problēmas. Pirmā – mediju darbinieki jauc informācijas avotus, statusus un kompetences lokus. Otrā problēma – nacionālo ziņu dienaskārtībā dominējot politiskajām sabiedriskajām attiecībām, politiķis kļūst par autoritatīvāku informācijas avotu, kas ir kolonizējis arī tos TV un radio raidījumus, kurus dēvē par diskusiju, debatēm. Tomēr diskusija tajos nevar notikt, jo nav avotu, kas sarunā varētu ieviest kritisku viedokli, vai arī šos avotus manāmi diskriminē (LTV raidījumos politiķi sēž uz paaugstinājuma, viņus labāk kadrē, viņiem ļauj teikt pirmo un pēdējo vārdu, lai rāmētu diskusiju).

“Partija fokusā” sniedz daļēju problēmas risinājumu: kritiskais viedoklis skan tad, kad “diskusija” jau ir beigusies un vairs nav iespējams attīstīt argumentu. Artusa Kaimiņa iejaukšanās raidījumā, komentējot ekspertu sarunu aizkadrā, perfekti tver šo vājo vietu politiskajā žurnālistikā: intervētājam nav prasmju oponēt politiķim zem četrām acīm (un arī šajā gadījumā trīs žurnālisti nespēja dot Kaimiņam pretsparu – ar argumentu, ironiju…).

Anda Rožukalne

Sarunas veidošanas principu un argumentācijas izpēte mediju analītiskajos formātos atklāj, kā Latvijas žurnālisti vēlētājiem piedāvāja iespēju vērtēt politiskās komunikācijas vēstījumu nozīmi pirms 13. Saeimas vēlēšanām.

Šoreiz īsi par vienu no neparastākajiem pētījumā iekļautajiem formātiem – rubriku “Pilnīgs sviests”, ko nedēļu pirms vēlēšanām Latvijas Radio 1 ar saturu piepildīja žurnālists Māris Zanders. Katru darba dienu priekšvēlēšanu nedēļā LR programmā “Labrīt” komentāru “Pilnīga sviests” autors ne vien kritiski vērtēja politiķu centienus, bet arī pievērsa vēlētāju uzmanību stereotipiem par politiku un izcēla riskus, ko rada maldīga politisko norišu uztvere.

No 26. septembra līdz 5. oktobrim M.Zanders īsos, trāpīgos komentāros apskata šādus tematus: politiķu priekšvēlēšanu solījumu transformācija pēc ievēlēšanas; autors skaidro koalīcijas lomu politikā, kas bija svarīga priekšvēlēšanu diskusijas daļa; izvērtē pārmaiņas, kas nepieciešamas Saeimas darbā, bet palikušas ārpus nopietnām diskusijām; aicina domāt par atbildīgumu politikā kontekstā ar iespējām atsaukt ievēlētos deputātus; analizē, kāpēc pēdējā vakara debates nevajadzētu izmantot galīgās izvēles izdarīšanai pirms vēlēšanām, diskutē par politiskās atbildības jēgu; kritizē politiķus, kas, vērtējot vēlētājus, tos iedala vispārinātās grupās pēc vienas vai pāris īpašībām; pievērš uzmanību svarīgajiem jautājumiem, kas būs jārisina pēc vēlēšanām, jo tās ir nevis “visa gals, bet sākums”.

Savos raidījumos M.Zanders it kā vēro no malas visus priekšvēlēšanu komunikācijā iesaistītos. Viņš cenšas apstrīdēt stereotipus un iebilst pret kādiem uzskatiem, kas varētu maldināt, preparē un apstrīd politiķu apgalvojumus, atgādina priekšvēlēšanu diskusiju gaisotnē aizmirstus, bet sabiedrības interesēm nozīmīgus jautājumus.Uzmanīgi vērojot profesionālo un sociālo mediju diskusijas, politiķu uzvedību publiskajā vidē, žurnālists komentē, prognozē, pretstata pierastos uzskatus reālajām norisēm.

Raidījuma autors kritizē ne vien politiķus, bet kritiski vērtē arī sabiedrības attieksmi pret politiku, aicinot iedziļināties, nebūt naiviem, ieraudzīt arī savas rīcības sekas un būt par tām atbildīgiem. Viņa komentāri veicina kritisko domāšanu, kuras nozīmīga daļa ir savu uzskatu un domāšanas modeļu atpazīšana, savu kļūdu novērtēšana.

Lai gan 2018. gada vasarā un rudens sākumā pirms 13. Saeimas vēlēšanām lielākā daļa Latvijas ziņu mediju veidoja dažādus priekšvēlēšanu formātus, analizējot 16 partiju politisko piedāvājumu, tieši analītiskie formāti palīdz auditorijai izprast un novērtēt notikumus, ieraudzīt atšķirīgo indivīdu un sabiedrības grupu interesēs.

Šo interešu salīdzinājums dod iespēju pieņemt lēmumus vai izprast amatpersonu un politiķu pieņemtos lēmumus no dažādām perspektīvām. “Pilnīgs sviests” komentāri ne vien padarīja daudzveidīgāku priekšvēlēšanu saturu medijos, bet arī pierādīja profesionālas žurnālistikas iespējas piedāvāt augstu diskusijas kvalitāti.

Intervija sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild Latvijas Žurnālistu asociācija.

Foto: LU fotoarhīvs un RSU

ZZ.lv ARHĪVS

Domāt un vērtēt

Kategorijas