Top Kultūras centru likumprojekts
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šodien deputāti tiks iepazīstināti ar Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajiem priekšlikumiem Kultūras centru likumprojektam, liecina komisijas darba kārtība.
Sakarā ar komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena (JV) iepriekš nosūtītu vēstuli, ministrija izstrādājusi vairākus priekšlikumus izmaiņām likumprojekta tekstā, tostarp pantos, kas noteiktu kultūras centru darbības tiesisko pamatu, to reģistrāciju, akreditāciju un finansēšanu, kā arī valsts kompetenci kultūras centru jomā.
Ministrija sagatavoto priekšlikumu ievadā norāda, ka kultūras centru darbība ir vienīgā kultūras nozares joma, kurai pašlaik nav pilnvērtīga tiesiskā regulējuma. KM arī jauna likuma nepieciešamību pamato ar Kultūras institūciju likuma trešā panta otrajā daļa noteikto, ka kultūras institūciju juridisko statusu un darbību regulē speciāli likumi.
Ministrijas atzinumā skaidrots, ka jauns likums ir visatbilstošākais risinājums kultūras centru darbības un to pārvaldības pilnveidošanai Latvijā, ar mērķi nodrošināt daudzveidīgus un kvalitatīvus kultūras pakalpojumus, sekmējot nacionālo un vietējo kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī veidojot labvēlīgu vidi jaunradei, sociālajai līdzdalībai un mūžizglītības procesam.
Pagājušā gada 12.decembrī pēc plašām diskusijām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, Kultūras ministrijai tika uzdots iesaistīties Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) un Latvijas Kultūras darbinieku biedrības kopīgi veidotā Kultūras centra likuma projekta izstrādē, sniedzot savu izvērtējumu un satura precizējumus.
Iepriekšējā Saeima 2018. gada oktobrī konceptuāli atbalstīja jauna Kultūras centru likuma projektu, kas nosaka kultūras centru statusu Latvijā, lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību un attīstības iespējas.
Jaunā likuma projekts paredz arī ieviest kultūras centru brīvprātīgu akreditāciju. Lai to saņemtu, kultūras centriem būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Plānots, ka akreditāciju izsniegs uz pieciem gadiem un par tās kārtības izstrādi būs atbildīgs Ministru kabinets. Akreditētās iestādes varēs saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus ar kultūras centru attīstību saistītu projektu un programmu īstenošanai.
Pašlaik paredzēts, ka likums attieksies uz pašvaldību dibinātiem kultūras centriem, kuri tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts un pašvaldības. Latvijā ir 119 pašvaldības, ko veido 110 novadi un deviņas republikas pilsētas, proti, Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava. Pašvaldībās kopumā ir izveidoti un darbojas 579 kultūras centri, norādīts likumprojekta anotācijā.
Foto: no arhīva
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”