Kur ārstēsimies nākotnē?

2009. gada 15. maijs 08:55

1508

Veselības ministrs Ivars Eglītis iepriekš publiski paziņojis, ka četru gadu laikā slimnīcu skaits Latvijā samazināsies no pašreizējām 59 uz 24. Taču likvidējamās ārstniecības iestādes tiek turētas noslēpumā, tādēļ liela neziņa un satraukums māc kā mediķus, tā pacientus. Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs pārliecināts, ka mūsu pilsētas stacionāram slēgšana nedraud.

Stacionāru slēgšana paredzēta jau 2004.gadā apstiprinātajā māsterplānā. Saskaņā ar to, vairāk nekā desmit mazo slimnīcu jau pārveidotas un iekļautas apvienībā ar lielākām. Bet tuvākajos četros gados vēl vismaz 35 stacionāri var piedzīvot nepatīkamāko - slēgšanu.Jelgava būs gatava Laikā, kad visapkārt tiek runāts par stacionāru skaita samazināšanu, Jelgavas slimnīcas vadība pilsētas iedzīvotājus mierina.«Mēs esam un būsim, jo Jelgavā ir viena no reģionālajām slimnīcām, kuru paredzēts saglabāt. Tā ka pamata uztraukumam nav,» apgalvo stacionāra vadītājs A.Ķipurs.Līgums ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) iestādei noslēgts līdz jūlijam, tiesa, valsts finansējums attiecībā pret pagājušo gadu samazināts par 20 procentiem.Uz jautājumu, vai Jelgavas slimnīca gatava nākotnē palikt kā vienīgā reģiona slimnīca, A.Ķipurs atgādina, ka pagaidām veselības ministrs nav atklāti paziņojis, vai kādu kaimiņrajona stacionāru likvidēs, tāpēc, viņaprāt, kaut ko prognozēt ir pāragri, taču katram plānam A esot plāns B, un, ja kaut kas tāds notikšot, Jelgavas slimnīca tam būšot gatava un galā tikšot.Ar ambulatoro aprūpi nepelnaJaunajā veselības aprūpes shēmā primārais uzsvars likts uz ģimenes ārstiem un to pieejamību, bet liels akcents - arī uz sekundāro jeb ambulatoro palīdzību. Jelgavas slimnīca daudz strādā, lai pacientiem iestādē būtu pieejama arī kvalitatīva ambulatorā palīdzība, pēc kā esot liels pieprasījums. Iestādes vadītājs piebilst, ka šajos spiedīgajos apstākļos pieņemts lēmums maksu par ambulatorajiem pakalpojumiem nepaaugstināt un saglabāt valsts noteiktajā līmeni - par vizīti pie speciālista ar ģimenes ārsta nosūtījumu pacients maksā piecus latus, bez - astoņus. Arī Staru diagnostikas nodaļas izmeklējumiem - rentgenam, mamogrāfijai, ultrasonoskopijai, datortomogrāfijai, kuņģa un zarnu trakta endoskopijai - slimnīca uzcenojumu nav uzlikusi.Iedarbināts taupības režīmsNo 1.marta, kopš spēkā stājušies grozījumi normatīvos aktos, kas paredz pacientu iemaksu izmaiņas un par vienas dienas ārstēšanos stacionārā jārēķinās ar 12 latiem, arī Jelgavas stacionārā slimnieku skaits samazinās, tādēļ iestāde ieslēgusi taupības režīmu. Piemēram, vasaras mēnešos apvienos Ķirurģijas un Traumatoloģijas nodaļu, jo pašlaik abās ir nepietiekams noslogojums. Vienošanās par sadarbību panākta ar parādu piedzinējsabiedrību, kas palīdzēs tikt galā ar tiem, kuri nemaksā par ārstēšanos slimnīcā. Iedzīvotāju parādsaistības pret iestādi mēnesī lēšamas sešos tūkstošos latu, kas netiek iekasēti pacientu līdzmaksājumu veidā. Taupības režīms atsaucies arī uz darbinieku atalgojumu.«Skaitliski personāls nav samazināts, bet darbiniekiem noņemtas procentuālās piemaksas, kuras labos laikos varējām atļauties maksāt. Ir jādomā, vai strādājam visi un saņemam nedaudz mazāk vai arī jāsamazina darbinieku skaits, kas ir vissāpīgākais,» teic valdes loceklis, piebilstot, ka personāla slimnīcā nekad nav bijis par daudz, lai tagad katru trešo darbinieku atbrīvotu. Vieglāk gan kļuvis nodrošināt nakts dežūras. A.Ķipurs stāsta, ka līdz šim tā bijusi problēma, jo pa naktīm cilvēki strādājuši nelabprāt, bet nu situācija krietni mainījusies.Morgs citā vietā un kvalitātēValstī skaidri pateikts, ka šogad līdzekļi stacionāru attīstībai netiks piešķirti, un šis ir pirmais gads, kad arī no vietējās pašvaldības nav saņemts finansiālais atbalsts.«Vienīgā iespēja attīstīties ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Beidzot publicēti MK noteikumi, kas paredz šo līdzekļu izmantošanu. ERAF programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» ietvaros Jelgavas stacionāram ieplānoti līdzekļi 2,4 miljoni latu apmērā. Plānots, ka rudenī Veselības ministrijā varēs iesniegt projektu, un, ja to atzīs par gana labu, tiks slēgts līgums par finansējuma apgūšanu,» stāsta A.Ķipurs.ERAF projekta «Infrastruktūra un pakalpojumi» realizācijas periods ir no 2006. līdz 2013.gadam, un ir pēdējais laiks apgūt līdzekļus. Jelgavas slimnīca konkursā iecerējusi startēt ar projektu par patoloģijas anatomijas jeb morga histoloģijas laboratorijas pārcelšanu uz pilsētas slimnīcas teritoriju. Līdz ar to plānots pārprojektēt daļu slimnīcai piekļaujošās jaunbūves, kur atrastos morga telpas. Projekta laikā iecerēts daļā nepabeigtās jaunbūves izveidot plašu ambulatoro pieņemšanas bloku un dienas stacionāru.

ZZ.lv ARHĪVS

Kur ārstēsimies nākotnē?

Kategorijas