ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavā kādam trešā stāva dzīvokļa balkonam nokritušas margas

LETA

2019. gada 29. janvāris 19:18

1618
Jelgavā kādam trešā stāva dzīvokļa balkonam nokritušas margas

Pirmdien kādam trešā stāva dzīvokļa balkonam Jelgavā nokritušas margas, informē uzņēmumā SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" (JNĪP). Nokritusi ir tikai norobežojošā konstrukcija, bet balkona plātne ir palikusi neskarta. JNĪP ir norobežojusi bīstamo teritoriju un informējusi dzīvokļa iedzīvotājus par aizliegumu lietot balkonu.

 

JNĪP skaidroja, ka liela daļa māju balkonu ir kļuvuši bīstami ekspluatācijai. Uzņēmums šo māju dzīvokļu īpašniekiem ir piedāvājis pieņemt lēmumu par nepieciešamajiem remontdarbiem.

 

Apsaimniekotājs iesaka dzīvokļu īpašniekiem nekavēties ar nepieciešamajiem balkonu un lodžiju remontdarbiem un parūpēties par to tehnisko stāvokli, pirms situācija kļūst bīstama. Lai to paveiktu, nepieciešams veikt konstrukciju tehnisko apsekošanu. Savlaicīgi veicot nepieciešamos remontdarbus, iespējams ietaupīt līdzekļus, kā arī uzlabot mājas tehnisko stāvokli un nodrošināt iedzīvotāju drošību, uzsver JNĪP.

 

Jelgavā vairāku māju dzīvokļu īpašnieki ir pieņēmuši lēmumus, un ir veikti balkonu un lodžiju atjaunošanas darbi. Savukārt vienas mājas apsekošanā konstatēts, ka visi tās balkoni ir kritiskā stāvoklī, tāpēc tie ir demontēti un to vietā uzstādītas "franču tipa" aizsargmargas.


"Nereti arī iedzīvotāji paši veicina balkona tehniskā stāvokļa pasliktināšanos. JNĪP atgādina, ka uz balkoniem un lodžijām aizliegts novietot smagus priekšmetus un balkona dzelzsbetona pamatnes nedrīkst apklāt ar materiālu, kas veicina mitruma uzkrāšanos. Kā arī aizliegts turēt uz tā jebkādus priekšmetus, kas aizkavē ūdens novadi, piemēram, puķu kastes. Rezultātā tiek bojāta balkona konstrukcija un veidojas metāla daļu korozija," pauda uzņēmumā.

 

Tuvāko gadu laikā jāatjauno teju visu padomju laikos celto ēku balkoni, teikts pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma veiktajā pētījumā par sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku balkonu konstrukciju mehānisko stiprību un stabilitāti, ko veicis uzņēmums SIA "CMB".

 

Pētījuma ietvaros "CMB" apsekoja 1090 balkonu konstrukcijas 29 daudzdzīvokļu mājās. Konkrētāk tika apsekotas laika posmā no 1950.gada līdz 1991.gadam būvētās 316. un 318.sērijas daudzdzīvokļu mājas.

 

Pētījumā noskaidrots, ka vairums balkonu  ir sliktā stāvoklī, tiesa, lielākajai daļai balkonu - 316.sērijas mājām 96 procentos gadījumu un 318.sērijas mājām 85 procetos gadījumu - konstatētās problēmas ir novēršamas, veicot remontdarbus esošajām balkonu konstrukcijām vai izstrādājot tipveida risinājumus balkonu konstrukciju atjaunošanai.

 

No apsekotajiem 316.sērijas māju balkoniem 418 gadījumos tika konstatēti korozijas radīti bojājumi tērauda profiliem, bet 45 procentiem balkonu bez pamatabojājumiem netika konstatēti papildus bojājumi.

 

Pētījuma autori ierosina 316.sērijas māju balkonu tērauda profilus piecu gadu laikā attīrīt no korozijas un pārklāt ar aizsargpārklājumu, papildus paredzot lietus ūdens novadīšanu no balkona. 51 procentam no apsekotajiem balkoniem trīs gadu laikā nepieciešams veikt lokālus remontdarbus, lai nepieļautu balkonu stāvokļa pasliktināšanos. Savukārt trīs procentiem balkonu  ir tādi bojājumi, kuru novēršanai nepieciešami darbietilpīgi remontdarbi, gada laikā tos demontējot vai pastiprinot, bet viens procents balkonu ir tik sliktā stāvoklī, ka būtu jāpārtrauc to ekspluatēšana.

 

Pētījumā norādīts, ka 316.sērijas mājai viena balkona bojājumu novēršanai nepieciešamās izmaksas aplēstas no 389 eiro par pamatbojājumu novēršanu līdz par 3276 eiro par jauna balkona izbūvi.

 

Tāpat apsekoti 672 balkoni 318.sērijas daudzdzīvokļu mājās, kur 17 procentos gadījumu netika konstatēti būtiski bojājumi vai tika konstatēti nenozīmīgi bojājumi, kas būtu novēršami piecu gadu laikā. 68,4 procentiem balkonu trīs gadu laikā ir jāveic lokāli labojumi, 14,3 procentiem balkonu gada laikā jāveic apjomīgi remontdarbi, bet 0,3 procentu balkonu ekspluatācija būtu jāpārtrauc.

 

318.sērijas mājai viena balkona bojājumu novēršanai nepieciešamās izmaksas aplēstas sākot no 224 eiro par pamatbojājumu novēršanu līdz par 3418 eiro par jauna balkona izbūvi.


Lai risinātu situāciju ar balkoniem, pētījuma autori iesaka veikt izmaiņas regulējumā, respektīvi, Ministru kabineta noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām, tajos iekļaujot prasību par balkonu tehnisko apsekojumu, ko veiktu sertificēti būvspeciālisti vai būvkomersanti, kā arī paredzot termiņus, kādos bojājumi jānovērš.

 

Priekšlikums regulējuma izmaiņām paredz balkona atjaunošanas darbus veikt viena līdz piecu gadu laikā atkarībā no bojājumu pakāpes.

 

Foto: no zz.lv arhīva