Demokrātiskai sabiedrībai svarīgi neatkarīgi izdevumi

2018. gada 9. decembris 16:05

Tuvojoties jaunā gada slieksnim, kad parasti laikraksti sludina abonēšanas kampaņas, lūdzām “Zemgales Ziņu” abonentus izteikties, kā un kāpēc viņi lasa mūsu veidoto laikrakstu un portālu, kā redz to lomu sabiedrībā. Šajā numurā turpinām iepriekš sākto tēmu. Pirmkārt, tas nepieciešams, lai kopīgiem spēkiem turpmāk “Zemgales Ziņas” attīstītos un taptu vēl interesantākas saviem lasītājiem. Otrkārt, mūsdienās arvien vairāk tiek aktualizēta sabiedrības medijpratība, kas saistās ar politisko kultūru, kritisko domāšanu. Lai mēs nekļūtu kā aitu bars, kas bez apdoma seko vienam barvedim, bet gan esam zinoši, gudri un sadarboties spējīgi saimnieki savā valstī. Šajā procesā nozīmīga loma ir arī reģionālajiem laikrakstiem, kas cenšas uzklausīt gan pretējus skaļu strīdnieku viedokļus, gan varbūt klusu nopūtu, ar kuru tiek pateikts būtiskākais.

Kārlis Rimša, Jelgavas novada domes deputāts Vietējo avīzi abonēju no neatminamiem laikiem. Agrāk pasūtīju arī citas avīzes. To diemžēl vairs nedaru, bet vietējā ir bijusi vienmēr, lai arī kāds tās nosaukums. Laika gaitā mainījies tas, ka tagad ir internets, kurā es diezgan daudz sekoju ziņām. Tas, ka avīze iznāk reizi nedēļā, gan, manuprāt, nav labākais variants. Tādi laikam ir ekonomiskie apstākļi. Gan pilsētā, gan Jelgavas un Ozolnieku novadā pašvaldības veido savus izdevumus, un daļa cilvēku saka: “Ko tad mēs abonēsim “Zemgales Ziņas”, ja mums par velti pienes pašvaldības izdevumu!” Taču līdz ar to sabiedriskā doma tiek deformēta. Pašvaldības izdevumi pauž to, kas ir pieņemams varai, opozīcijai tie vārdu nedod. Tāpēc demokrātiskai sabiedrības attīstībai ir svarīgi neatkarīgi izdevumi, par kādu uzskatu arī “Zemgales Ziņas”.

Kaut gan jauni cilvēki vairāk lasa internetā, domāju, ka ir vajadzīgs arī drukātais laikraksts. Tādējādi arī vecāki cilvēki var iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

Neesmu aptaujājis kolēģus Jelgavas novada domē, taču, šķiet, labi ja puse no viņiem ir “Zemgales Ziņu” abonenti. Diemžēl es pat jūtu varas viedokli, ka lasīt “Zemgales Ziņas” – tas nav labais tonis. Taču, manuprāt, politiķim nav iespējams kalpot sabiedrībai, ja nav vēlēšanās to uzklausīt. Satversmē ir teikts, ka Latvija ir demokrātiska valsts, un mūsu ziņā ir, lai tas nepaliek vien “uz papīra”.

Imants Kanaška, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents

Esmu ilggadējs un cītīgs “Zemgales Ziņu” lasītājs. Priecājos, ka, par spīti sarežģītajai situācijai Latvijas mediju tirgū, laikraksts ir spējis ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties, saglabājot savu primāro masu mediju uzdevumu – informēt sabiedrību. Gan kā jelgavnieks, gan uzņēmējs avīzes lappusēs atrodu noderīgu informāciju, kas ļauj sekot pilsētā un tās apkārtnē notiekošajam, turklāt “Zemgales Ziņas” ir viens no tiem medijiem, kura sniegtajai informācijai es uzticos. Pozitīvi vērtēju arī to, ka ar laikrakstu sabiedrība var uzzināt par mūsu puses uzņēmējiem, kuri strādā, stiprinot Latvijas ekonomiku un nodrošinot darbavietas, tādējādi attīstot mūsu pilsētu. Novēlu visiem «Zemgales Ziņu» lasītājiem veiksmi, spēju pamanīt un analizēt vērtīgu informāciju, savukārt laikraksta kolektīvam – saglabāt radošuma dzirksti un uzticamus lasītājus.

Modris Jansons, uzņēmējs, Jelgavas novada domes deputāts
Ar pilnu dūšu jāatzīst, ka es esmu no vecās paaudzes. Un tai avīze ir svarīga. Ne velti “Zemgales Ziņas” publicē to, kas bija rakstīts pirms 40 gadiem “Darba Uzvarā”. Ir jauki tās palasīt, atrast vienu otru pazīstamu uzvārdu. Jaunie gan ņem varu un bīda notikumus. Tā ir viņu atbildība, kādu Latviju viņi atstās nākamajai paaudzei, vai tajā vajadzēs avīzes vai ne. Taču manai paaudzei un, es pieņemu, arī vēl desmit gadus pēc manis vietējā avīze būs svarīga.

Vēl aizvien, tāpat kā padomju laikos, es lasu avīzi no mugurpuses. Apskatos, kuri mani draugi jau aizgājuši aizsaulē. Arī sludinājumi man ir aktuāli. Vēl piesaista zīmējumi, kuriem jāatrod deviņas atšķirības. Saistībā ar to man ir domubiedri, kam arī šo atšķirību atrašana interesē. Tās ir manas mazmeitiņas. Mājās viņām avīzes nenāk, tad nu viņas ar mani risina šos uzdevumus. It kā nieks, bet tas ir iemesls sarunai, paaudžu dialogam. Mani interesē arī raksti par Jelgavas un tās apkārtnes vēsturi.

Mūsdienu aktualitātes ir sāpīgs temats. Savulaik esmu dzirdējis teicienu, ka “Zemgales Ziņas” nevar ņemt rokās bez cimdiem. Tas tādēļ, ka es nezinu nevienu tādu vīrieti, kam patīk, ka viņu kritizē. Ja kritika ir skarba, tad vēl to var kaut kā pieņemt, taču, ja nepamatota... Man bija tāda sajūta, ka kritizējot ir aizgājis par traku. Vecākā paaudze ir pieradusi, ka par negatīvām lietām runā caur puķēm, nevis iebaksta ar pirkstu. Tā ir jūsu izvēle, mīļie, labie žurnālisti.

Man kā pašvaldības pārstāvim ir jārunā par pašvaldības izdevumiem. Droši vien situācija ir finansiāli sāpīga reģionālajiem medijiem, arī “Zemgales Ziņām”. Taču es nevaru teikt, ka pašvaldību izdevumu iznākšana ir absolūti aplama. Tajā ir savs racionālais kodols. Jautājums ir par šo izdevumu saturu, nevajag tos arī drukāt uz krītpapīra. Taču uzskatu, ka pašvaldībai ir jābūt savam izdevumam, kur paziņo kaut vai par tām pašām īpašumu izsolēm.

Cik sevi atceros, tik esmu lasījis vietējo laikrakstu. Savulaik “Zemgales Ziņu” redaktore Aija Rone mani rosināja paust savu viedokli, un tā es arī iesaistījos sabiedriskajā darbā. Beidzamajā laikā gan “Zemgales Ziņām” neesmu rakstījis, taču droši vien to varētu darīt. Reģionālais laikraksts taču ir domāts dažādiem viedokļiem.

Foto: no arhīva

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

ZZ.lv ARHĪVS

Demokrātiskai sabiedrībai svarīgi neatkarīgi izdevumi

Kategorijas