Uz banku pēc kodu kalkulatora
Latvijā bankas atsakās no kodu kartēm, kas gadiem bijušas ierasts
autorizācijas rīks internetbankās. To vietā klientiem tiek piedāvāti
citi risinājumi – kodu kalkulators vai mobilā lietotne, kuras
izmantošanai nepieciešams viedtelefons. Drošības regulējumi mūsdienās
ieņem arvien lielāku nozīmi, īpaši attīstoties dažādiem digitāliem
pakalpojumiem. Ne visiem iedzīvotājiem ir viegli pieņemt jauninājumus,
kas liek arī apgūt kārtējās iemaņas darbā ar viedierīcēm vai citiem
tehnoloģiskajiem risinājumiem.
AS “Swedbank” no jūnija sākusi
pakāpenisku pāreju no kodu kartēm uz mūsdienīgākiem līdzekļiem. Pāreja
noslēgsies 2019. gada 9. septembrī, kad kodu karšu lietošana “Swedbank”
internetbankā vairs nebūs iespējama. “Swedbank” un SEB bankas klientiem
alternatīva kodu kartēm ir bezmaksas aplikācija “Smart-ID”, kas ir
lietojama viedierīcēs. Tiek uzsvērta šo jauninājumu garantētā drošība,
kas esot krietni augstāka nekā iepriekš apritē esošajām kodu kartēm.
No jūnija kodu kartes vairs neizsniedz
““Swedbank”
jau no jūnija sākusi pakāpenisku pāreju no kodu kartēm uz mūsdienīgiem
autentifikācijas līdzekļiem, ņemot vērā gaidāmos jaunos regulējumus, kā
arī jaunu rīku attīstību un klientu digitālos paradumus.
Jau tagad kodu kartes vairs netiek izsniegtas bankas jaunajiem klientiem, un arī kodu kartes nozaudēšanas gadījumā klientus aicinām izvēlēties citus autentifikācijas līdzekļus. Limitu ieviešana ir nākamais pakāpeniskais solis, lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē kodu karšu slēgšanu vai saskaras ar rindām, jo atlikuši pāreju uz pēdējo brīdi.
“No
nākamā gada 10. janvāra dienas maksājumu limits, kuru būs iespējams
veikt ar kodu karti, būs 100 eiro, no 7. marta limits jau saruks līdz 50
eiro, bet no 6. jūnija tas tiks samazināts līdz 20 eiro,” skaidro
“Swedbank” privātpersonu komunikācijas vadītāja Sintija Kalniņa.
Vai rindas banku filiālēs ir neizbēgamas?
Kā
cīnīties ar rindām filiālēs, kurās cilvēki gaida, lai saņemtu kodu
kalkulatorus? “Pirmkārt, iespēju robežās klientus aicinām kodu karti
aizstāt ar “Smart-ID”, kuru sev ērtā laikā un vietā var lejupielādēt
katrs pats. Ja tomēr nav pieejama viedierīce, kas šo lietotni atbalsta,
būs jādodas uz filiāli pēc kodu kalkulatora – šos klientus aicinām
nekavēties un pie mūsu speciālistiem doties pēc iespējas drīz. Lai
ietaupītu laiku un izvairītos no rindām, “Swedbank” internetbankā
ieviesta iespēja pieteikties konsultācijai klientam ērtākajā laikā –
atliek pieteikties, saņemt apstiprinājumu un doties uz izvēlēto filiāli,
kur jau gaidīs konsultants. Joprojām tiek domāts arī par citiem
veidiem, kā mazināt rindu garumu, piemēram, filiālēs, kuras apmeklē
salīdzinoši vairāk cilvēku, jaunajā gadā plānots piesaistīt papildu
darbiniekus, kuri konsultēs tieši par kodu kartēm un nepieciešamības
gadījumā palīdzēs risināt neskaidrības ar “Smart-ID”,” turpina
S.Kalniņa.
Arī SEB banka veikusi dažādus ierobežojumus. No 15. jūnija
bankā ir spēkā kodu karšu lietošanas ierobežojumi maksājumiem uz citām
bankām. Viena darījuma limits ir 30 eiro, bet kopējā visu darījumu
summa dienā nevar pārsniegt 150 eiro. Savukārt viena darījuma un dienas
limits starp SEB bankas kontiem kopš jūnija vidus ir samazināts līdz 500
eiro. Ja ir nepieciešams veikt lielākus maksājumus internetbankā,
bankas klientiem būs jāizvēlas kāda no alternatīvām – “Smart-ID”
lietotne vai kodu kalkulators. SEB banka “Smart-ID” ieviesa 2017. gada
aprīlī.
Būs vien jāapgūst kodu kalkulators
SEB
internetbankas lietotāji var iegādāties divu modeļu kodu kalkulatorus:
“Digipass 270” un “Digipass 260”, “Swedbank” klienti – “Digipass 260”.
“Iepriekš
kodu kalkulatora standarta cena “Swedbank” bija 12,81 eiro, bet šā gada
vasaras vidū, sākot kodu karšu migrāciju, tā samazināta uz pusi –
sešiem eiro. Novērojam, ka klienti šo soli novērtē,” atzīst “Swedbank”
pārstāve S.Kalniņa.
Senioriem no 65 gadu vecuma un jauniešiem līdz 18
gadiem “Swedbank” kalkulators tagad maksā vien divus eiro.
Iedzīvotājiem ar maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, kā arī
personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti kodu kalkulatori tiek izsniegti
bez maksas, uzrādot attiecīgo statusu apliecinošu dokumentu, uzsver
bankas pārstāve.
Bet ko darīt vienkāršai tantei no laukiem, kura lieto vecu “Nokia” telefonu ar podziņām, knapi apguvusi kodu karti, bet kodu kalkulators un “Smart-ID” viņai šķiet kā “ķīniešu ābece”?
“Ja vien nav plānota jauna telefona iegāde, podziņtelefonu īpašniekiem visdrīzāk būs jāapgūst kodu kalkulatora lietošana, jo šajos telefonos “Smart-ID” lejupielādēt nevarēs. Runājot par kodu kalkulatoriem, vēlamies uzsvērt, ka lietošanas ziņā tas daudz neatšķiras no ierastās kodu kartes – atšķirīgs ir tikai internetbankā ievadāmā pieejas koda formāts (nevis drukāts, bet digitāls). Praktiski tas nozīmē, ka brīdī, kad vēlēsieties pievienoties savai internetbankai, konkrētā kodu kartes koda vietā jānospiež podziņa uz kodu kalkulatora, un tas parādīs kodu, kas jāievada atbilstošajā internetbankas logā. Būtiski, ka kodu kalkulators ģenerē vienreiz lietojamus, pēc nejaušības principa izvēlētus kodus, kas, salīdzinot ar drukātajām kodu kartēm, ir drošāk.
Savukārt,
ja seniors ar datoru un internetbanku ir pavisam uz jūs, pastāv iespēja
ikdienas naudas lietu kārtošanu uzticēt, piemēram, kādam tuvam ģimenes
loceklim, viņu pievienojot kā konta papildu lietotāju. Tas deleģētajai
personai ļaus, piemēram, samaksāt rēķinus un veikt pārskaitījumus. Tomēr
jāņem vērā, ka, izvēloties šādu pieeju, abiem klientiem vispirms būs
kopā jādodas uz banku, lai oficiāli nokārtotu piekļuves tiesības,”
uzsver “Swedbank” privātpersonu komunikācijas vadītāja.
Zita, SEB bankas kliente, kodu kalkulatoru lieto gadu
Tagad
ir vienkārši, bet sākumā likās tīrais ārprāts. Būtībā darbības notiek
ar diviem kodiem. Viens četrciparu kods – pieejas kods no “Digipass” –
jāievada internetbankas lodziņā, sākot darbu ar internetbanku, bet otrs –
garāks cipars – jāievada pēc tam, kad viss, kas gribēts, internetbankā
ir izdarīts. Bankā man jautāja, ko es vēlos – kalkulatoru vai
“Smart-ID”. Kas darbojas, tam saprast nav grūti.
Aija, “Swedbank” kliente, kodu kalkulatoru iegādājusies pirms divām nedēļām
Rinda
bankā bija liela, bet mani jau iepriekš par to brīdināja tie, kas
kalkulatoru bija izņēmuši. Darbinieks man visu izstāstīja, bet
izmantojusi kodu kalkulatoru vēl neesmu. Ar skārienjutīgo telefonu es
pagaidām esmu uz jūs. Jaunajiem jau tas liekas vienkārši, bet es vēl
neesmu pieradusi. Lai gan, stāvot rindā bankā, dzirdēju, ka bankas
darbiniece jaunam vīrietim jautāja, kāpēc viņš negrib “Smart-ID”, uz ko
viņš atbildēja, ka viņam labāk patīk kalkulators. Vēl bankas darbinieki
ieteica nākt no rīta, jo tad apmeklētāju mazāk. Ja jāgaida rindā,
jārēķinās ar pusotru divām stundām.
Foto: Eva Pričiņa
Materiāls sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”