Internetā nepievērš uzmanību pareizrakstībai (FOTO)

2019. gada 4. janvāris 18:31

1274

Internetā nepievērš uzmanību pareizrakstībai (FOTO)

Valoda parāda mūsu izglītības un inteliģences līmeni. Bet dažkārt pret to, kā rakstām vai runājam, izturamies pārāk nevērīgi. Varbūt pat tā rīkojamies apzināti – neko taču kāds neielikts komats vai nepareizs burts nemainīs? Līdz ar interneta un sociālo tīklu ienākšanu mūsu ikdienā tas kļuvis jo īpaši aktuāli. Ja sevi uzskatām par kulturāliem cilvēkiem, mums jāprot savas domas izteikt pareizi. Galu galā pareiza un skanīga latviešu valoda – tas ir katra pašcieņas jautājums. “Ziņas” ielūkojās sociālo tīklu lietotāju saziņā un apkopoja pašu praksē sastaptos “domugraudus”.

***
Mirkļsaziņa “WhatsApp” un “Messenger” lietotnēs, komunikācija sociālajos tīklos un forumos – rakstu valoda tiešsaistē kļuvusi nozīmīgāka kā nekad agrāk. Tomēr 28 procenti Latvijas jauniešu interneta vidē nepievērš uzmanību pareizrakstībai, pieturzīmju lietojumam un gramatikai, liecina “Samsung Skola nākotnei” veiktā aptauja.

“Patlaban vairums ikdienas sarunu notiek rakstveidā. “Samsung Skola nākotnei” aptaujas dati rāda, ka 20 procenti Latvijas jauniešu bieži sazinās internetā pat tad, ja tobrīd atrodas vienā telpā. Viedtālrunis un dažādas lietotnes ļauj sazināties ātri, vienkārši un netraucējot apkārtējos. Tomēr dati atklāj, ka brīvā, ātrā un neviena nekontrolētā saziņa nereti nozīmē nevērīgāku gramatikas un pieturzīmju lietošanu. Tas, protams, attiecas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušajiem,” saka “Samsung Skola nākotnei” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

“Mūsdienu tehnoloģiskajiem jauninājumiem ir būtiska nozīme valodas attīstībā, un tie paver lieliskas iespējas valodai dažādos virzienos. Latviešu valoda kopš 20. gadsimta 90. gadiem attīstās ļoti strauji, un lielā mērā to nosaka tieši interneta vides aktualitātes. Šīs straujās pārmaiņas nevajadzētu vērtēt negatīvi, bet gan uztvert kā objektīvu noteiktas komunikācijas vides attīstību. Interneta un citiem mirkļsaziņas rīku iespaidā ir sākusi attīstīties neformālā rakstītā valoda, un līdz ar to parādās savdabīgi rakstības principi, piemēram, īpatnēja vārdu saīsināšana (vnk – ‘vienkārši’, tgd – ‘tagad’, plds – ‘paldies’ u.c.), vārdu rakstība atbilstoši izrunai (pac – ‘pats’, nau – ‘nav’, lācīc – ‘lācītis’ u.c.), burti bez latviešu diakritiskajām zīmēm (meza pile/mezha piile ‘meža pīle’), lielo burtu un interpunkcijas zīmju izmantošana emociju paušanai (PATĪK :) ;) ), anglismu pārdaudzums (okay, sorry, come on u.c.) un vēl daudzas citas īpatnības. Šie rakstības jaunievedumi palīdz taupīt laiku, dažkārt palīdz precīzāk izteikt domu, kā arī ļauj rakstītājam justies iederīgākam modernajā pasaulē,” vērtē Inta Urbanoviča, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas docente.

Mūsdienās personiskās atbildības trūkums internetā rada visatļautību ne tikai viedokļu formulēšanā, bet arī haosu rakstītajā valodā. Tas ir īpaši bīstami publiskajā telpā, jo tur katra uzrakstītā neatbilsme var strauji izplatīties un nomākt sen pieņemtu un izplatītu normu, radot apjukumu valodas lietotājos (piemēram, zina/zin, administrators/administrātors, manis dēļ/dēļ manis u.c.). Un mēs vairs nezinām, kā vajadzētu pareizi rakstīt, jo ikdienā rakstām, kā pagadās. Lai gan valoda mainās, svarīgi atcerēties, ka pareizrakstības un gramatikas likumus rakstu valodā, arī internetā, neviens vēl nav atcēlis, un šie likumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu veiksmīgāku saziņu sociālajā vidē – valodas likumi ir domāti, lai sazināties būtu vieglāk, nevis grūtāk,” uzsver I.Urbanoviča.

No www.skolanakotnei.lv

***

Ar smaidu
- Apsūdzētajam atņem pēdējo vārdu.

- Pārdod sāļu malku.

- Bērzu ceļā kāds suns sakodis savu 83 gadus veco kaimiņieni.

- Borisam ir uzstādītas iekārtas burkānu mazgāšanai un fasēšanai.

- Domes deputāti apstiprinājuši sociālās palīdzības koncepciju, kurā sīki attēlota pensionāru struktūra.

- Zupai pieliek saceptos burkānus, sīpolus un gaļu. Uzvāra, nogaršo sāli un pasniedz ar skābu krējumu.

- Lai kaķēns nebūtu par nastu jums, bet jūs – dzīvniekam, ir jāzina, kā ar to apieties.

- Pēc 25 gadiem varēsiet ēst pašaudzētus riekstus, bet vēlāk arī koksni.

- Talkas dienā sanāca visi kaimiņi un radi – vīri meta mēslus ārā no kūts, bet sievas ar dakšām izklaidēja pa lauku.

- Uz tiesas lēmumu gaida 24 lietas.

- Katram uz to ir savs skatījums, viedoklis, priekšstats un domas. Kaut nu tas būtu pareizs, nevis maldīgs.

- Pārdod Latvijas priekšējo stiklu.

- Politiķi iespļāva skaistu pliķi mūsu caurajos maciņos.

- Latvijas divkārtējā čempione dāmu cīņā.

- Alus sējumos izplatījusies vainagrūsa.

- Ausu ļipiņu caurduršana ar amerikāņu pistoli.

- Dzirnavnieks netālu nopircis zemi, stāda kaltes.

- Zinātnieki piedalīsies Latvijas attīrīšanas iekārtu apzināšanā un izvērtēšanā.

- Firma “Orions” piedāvā Viļņas tirgu par Ls 4,50.

- Dēj olas. Divas pa dibenu, trīs pa nakti.

- Nenākas viegli. Tehnikas nav. Tikai četras rokas un zirgs ar lielām briesmām.

- Pārdod lietotu cīsiņu vārāmo aparātu.

- Vadībā nedrīkst ienākt naudas maiss, ir jābūt speciālistam, tāpat kā elektroceltniekiem, kuri galvenokārt strādā ar roku instrumentiem.

- Pārdod Kaukāza aitu kucēnu.

- Uzņēmumā netiek atalgots normatīvs laiks.

- Panniņas malkojot, nākas konstatēt...

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

+ 4

ZZ.lv ARHĪVS

Internetā nepievērš uzmanību pareizrakstībai (FOTO)

Kategorijas