ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Viltus ziņas no patiesām Latvijā nespēj atšķirt 43 procenti iedzīvotāju

zz.lv
Vietējās ziņas

2018. gada 1. decembris 16:46

148
Viltus ziņas no patiesām Latvijā nespēj atšķirt 43 procenti iedzīvotāju

Latvijas iedzīvotāju spēja atšķirt viltus ziņas no patiesām ir vidējas, salīdzinot ar citām sešām Eiropas Savienības valstīm, kuru eksperti pulcējās starptautiskā konferencē «Dezinformācijas un viltus ziņu izaicinājums demokrātijai» Rīgā.

Kā informē sabiedrības iniciatīvu platforma «Mana balss», augstākais rādītājs sabiedrības nespējai atšķirt viltus ziņas un dezinformāciju ir Grieķijā – 56,1 procenti. Savukārt vidējais rādītājs konferences dalībvalstu starpā šai ziņā ir 46,1 procents. Attiecīgi Slovēnijā tie ir 55,5 procenti, Čehijā – 47,4 procenti, Igaunijā – 38,3 procenti un Francijā – 36,3 procenti.

Pirms konferences veiktais pētījums dalībvalstīs – Latvijā, Igaunijā, Grieķijā, Slovēnijā, Čehijā un Francijā – cita starpā konstatēja, ka par efektīvāko veidu, kā stāties pretī viltus ziņām, tiek uzskatīti digitālās demokrātijas jeb e-demokrātijas rīki. Tie ietver īpašas viltus ziņu konstatēšanai un uzrādīšanai domātas mājaslapas un digitālās platformas un digitālās aplikācijas, kas atvieglo viltus ziņu atpazīšanu.

Galvenais uzsvars pētītajās dalībvalstīs tomēr tiek likts uz pašas viltus ziņu problēmas apzināšanos un medijpratību, kas ir sabiedrības patiesas informētības un argumentētas rīcības pamatā.

Visvairāk viltus ziņas kā problēma savā sabiedrībā tiek uztvertas Čehijā, kur šādu vērtējumu uzrāda visu respondentu atbildes. Grieķijā un Latvijā viltus ziņu klātbūtnes problemātiskumam piekrita 75 procenti, Slovēnijā – 62,5 procenti, Francijā – 33 procenti un Igaunijā – 25 procenti aptaujāto.

Dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanas avoti galvenokārt ir anonīmi interneta portāli, kuru īpašnieki nav skaidri zināmi. Tam aptaujāto ekspertu vērtējumā seko valstu politiķi un politiskās partijas. Politiķi kā nozīmīgs dezinformācijas avots tiek uztverti arī Čehijā, Latvijā un Slovēnijā, bet Francijā 83 procenti atbilžu par dezinformācijas nozīmīgāko avotu norāda politiskās partijas. Igaunijā un Francijā 67 procenti atbilžu par nozīmīgu dezinformācijas avotu uzrāda biznesa korporācijas un nevalstiskās organizācijas.

Foto: publicitātes foto

Kategorijas

Kategorijas