Minūti pēc derīguma termiņa beigām

2018. gada 1. decembris 09:04

595

Atceros, kā pie graudu kaltes laukos bērnībā konkrētās dienās piestāja autoveikals un vecāmāte un tēta krustmāte abas devās iepirkt nepieciešamos produktus. Nezin cik plašs klāsts jau tur nebija, bet kaut ko katrs sev atrada. Vecāmāte vienmēr nopirka mums kādas sūkājamas konfektes, bet tēva krustmāte nekad neatgriezās bez krietna skaita “Staļina kūku” (tā tajās mājās vienmēr tika godāts “ķieģelītis” jeb visparastākā rupjmaize). To gan ēda paši, gan deva lopiņiem. Pārtikas glabāšanas normām tolaik tik būtiska nozīme nebija.

Maize, protams, nebija iesaiņota celofāna maisiņos, nerunājot par plastmasas aizdares klipšiem ar derīguma termiņu. Arī uz konfekšu paciņas kaut kā tāda kā derīguma termiņš pilnīgi noteikti nebija. Pirmkārt, tās nekad nestāvēja tik ilgi, lai sabojātos, otrkārt, visu aizstāja vizuālais novērtējums – ja nav galīgi salipušas, tad ir labas. Patiesību sakot, apēda jau arī salipušās, kad citu vairs nebija. Arī maizes kvalitātes un svaiguma rādītājs vienmēr bija pašu maņas – svaigas maizes aromāts, cik cieta tā ir pataustot un, galu galā, ar acīm ieraugāms pelējums (ja nu galīgi nebija ēdusies, lai gan tas notika ļoti reti).

Protams, ar ne tik stingrajām pārtikas uzglabāšanas normām gadījās arī dažādi pārsteigumi. Vēl šodien spilgti atceros īkšķa resnuma tārpu, kas lepni dusēja alus pudelē, ko vīri gribēja tukšot Līgo vakarā. Tomēr nemaz tik daudz spilgtu atmiņu par biežu “iegrābšanos” vecos produktos nav.

Protams, kārtība un noteikumi pārtikas uzglabāšanā ir nepieciešami, tiem jābūt gana stingriem un kādam to izpilde jākontrolē, tomēr mūsdienās nereti rodas šaubas, vai neesam kļuvuši pārāk izšķērdīgi attiecībā uz pārtikas produktu iegādi un lietošanu. Pienam vakardienas termiņš – jālej ārā, krējums jau nedēļu stāv ledusskapī – metam prom, maizes maisiņa baltais klipsis rāda aizvakardienas datumu – tādu taču vairs neēdīsim. Pēdējos gados gan attieksme sāk mainīties. Arī Eiropas Savienības līmenī tiek pieprasīts, ka produktu izšķērdēšanu būtu nepieciešams ierobežot.

Kā skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga, normatīvie akti patiešām nosaka divas derīguma termiņa norādes. Proti, “Izlietot līdz”, ko izmanto pārtikas produktiem, kas no mikrobioloģiskā viedokļa īpaši ātri bojājas un tādēļ īsā laikā var radīt draudus cilvēka veselībai. Tādi ir, piemēram, svaigi zvejas, gaļas produkti, jauktie salāti, tortes. Pēc “Izlietot līdz” termiņa pārtikas produktus uzskata par nedrošiem un tos nav ieteicams izmantot uzturā. Otra norāde ir “Ieteicams līdz”, ko izmanto pārējiem produktiem, kas no mikrobioloģiskā viedokļa nav tik bīstami. Tādi ir, piemēram, makaroni, sausiņi, kafija, putraimi.

“Veicot pārbaudes, dienests ir saskāries ar gadījumiem, kad marķējumā tiek norādīts derīguma termiņš “Derīgs līdz” tā vietā, lai izmantotu “Izlietot līdz” vai “Ieteicams līdz”, tomēr ar minēto norādi patērētājs netiek maldināts par produkta derīguma termiņu,” skaidro V.Grīnberga. Viņa arī atzīst, ka pārkāpumu skaits attiecībā uz derīguma termiņu ievērošanu Latvijā pēdējos gados nav būtiski palielinājies, vidēji tas ir 11 procenti no veiktajām pārbaudēm.

Pārtikas produktiem, kuriem ir īss derīguma termiņš un kuri ātri bojājas, marķējumā parasti raksta “Izlietot līdz” un norāda konkrētu datumu, kas ir pēdējais derīguma termiņa datums. Šādi produkti obligāti jāuzglabā ražotāja norādītajā temperatūrā, parasti marķējumā ir uzraksts, ka produkts jātur ledusskapī vai divu līdz četru grādu temperatūrā (pēc Celsija), pretējā gadījumā derīguma termiņš būs īsāks, nekā norādīts marķējumā. Pēc “Izlietot līdz” datuma pārtiku uzskata par nedrošu un uzturā to lietot nedrīkst. Minimālais derīguma termiņš “Ieteicams līdz” ir datums, līdz kuram pārtikas produkts saglabā tam raksturīgās īpašības, ja tiek ievērotas uzglabāšanas prasības.

Pārtikas produktiem, kuru derīguma termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, marķējumā jābūt norādītam datumam, mēnesim un gadam, līdz kuram produktu drīkst izplatīt. Ja derīguma termiņš nav ilgāks par 18 mēnešiem, marķējumā jānorāda mēnesis un gads. Bet, ja šis termiņš pārsniedz 18 mēnešus, marķējumā var norādīt tikai gadu, līdz kuram to drīkst izplatīt. Šāds termiņš “Ieteicams līdz” parasti ir saldētiem, konservētiem produktiem, sausajai pārtikai (makaroniem, rīsiem, putraimiem, zirņiem u.tml.), kā arī šokolādei, augu eļļai un citiem ilgi uzglabājamiem pārtikas produktiem.

Minimālo derīguma termiņu “Ieteicams līdz” var nenorādīt:
● svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, sagriezti vai apstrādāti (izņemot diedzētus graudus);
● vīniem, liķiera vīniem, dzirkstošajiem un aromatizētajiem vīniem, kā arī līdzīgiem dzērieniem, kas iegūti no augļiem un ogām, un dzērieniem, kas ražoti no vīnogām vai nenorūguša vīnogu vīna;
● dzērieniem, kas satur desmit vai vairāk tilpumprocentu alkohola;
● maizes un konditorejas izstrādājumiem, kurus parasti izlieto 24 stundu laikā pēc izgatavošanas;
● etiķim;
● vārāmajam sālim;
● cukuram cietā veidā;
● saldumiem, kas sastāv galvenokārt no aromatizēta vai krāsota cukura;
● košļājamām gumijām un līdzīgiem košļājamiem produktie

Foto: Raitis Puriņš

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

ZZ.lv ARHĪVS

Minūti pēc derīguma termiņa beigām

Kategorijas