Neticami, bet Bukaišos viss notiek (FOTO)

2018. gada 18. novembris 10:57

12006

Neticami, bet Bukaišos viss notiek (FOTO)

“Bukaišu pagasts atrodas pašā Lietuvas pierobežā. Tas ir mazs, pat ļoti mazs (ap 680 iedzīvotāju), bet nav tā, ka te, nomalē, nav kultūras dzīves. Sākumā biju pārsteigta, jo domāju, ka laukos vairs balles un koncerti nenotiek, bet, izrādās, tur viss notiek. Ja tiek rīkotas balles vai organizēts kāds pasākums, zāle dažkārt ir pārpildīta,” teic Tērvetes novada Bukaišu pagasta kultūras darba organizatore Zane Grīsle, kas šajā darbā strādā pusotru gadu.

“Kultūras uzdevums ir raisīt cilvēkos tieksmi pēc ideālā, skaistā, pilnīgā, poētiskā un harmoniskā – šie aspekti ir manas dvēseles esence. Esmu pārliecināta, ka katra cilvēka dvēsele alkst glāstus, bet ne katram ir iespējas apmeklēt lielpilsētas teātrus un koncertzāles, jaunākās izrādes un koncertus. Taču ticu, ka ikvienam ir alkas pēc kaut kā vairāk kā tikai ikdienas rūpēm un fiziskās eksistences rosības. Ir prieks, ka mēs Latvijas pierobežā varam skatīties jaunākās kinofilmas, apmeklēt pazīstamu mākslinieku koncertus, lekcijas, izstādes, teātrus. Jā, neticami, bet pie mums ne tikai Bukaišu ballēs, bet arī teātru uzvedumos tautas nams ir pilns apmeklētāju,” atklāj Zane.

Organizatore var noorganizēt visu
Zanes Grīsles nokļūšana kultūras darbinieces statusā ir gana neparasts stāsts, jo ikdienā viņa kultūras darba organizatores amatu uz nepilnu slodzi Bukaišos apvieno ar otru darbu – metāla konstrukciju ražošanas uzņēmumā Ozolniekos. Zane ir absolvējusi Latvijas Universitāti organizāciju un ražošanas vadības specialitātē.

“Mana polārās būtības viena šķautne ir noteikusi to, ka pēc izglītības esmu organizāciju un ražošanas vadītāja, strādāju biznesa vidē, savukārt šķautne, kurā ieskicējas manas personības radošās iezīmes, tiecas pēc skaistā un iedvesmojošā, pēc tā, kas mūsos ienāk caur acīm, ausīm un dvēseles sajūtām, kas piepilda tieksmi mūsu būtībai plesties plašumā,” sevi raksturo Zane.

Pavadot 18 gadu Rīgā, pirms aptuveni divarpus gadiem viņa Tērvetes novadā netālu no Bukaišiem iegādājās māju. “Mana izvēle bija lauku idille,” Zane atceras. Tolaik Bukaišu pagasts ilgi, vairākus mēnešus, meklējis kultūras darbinieci. Zane par darbu pašvaldībā interesējusies divas reizes, un katru reizi izrādījies, ka vakance joprojām nav aizpildīta. Šī darba iespēju viņa izvērtējusi ilgi, sākumā nedaudz pietrūcis drosmes, jo agrāk nekas tāds nav darīts. Taču tad padomājusi – bet es taču esmu organizatore, visu varu noorganizēt, noorganizēšu arī kultūras pasākumus. Bet tā arī nav, ka ar kultūras dzīvi viņai nav nekādas saistības. Tā kā Zanei patīk mūzika, viņa piedalījusies koncertu organizēšanā, palīdzējusi izdot kompaktdiskus un grāmatu.

“Pēc pāris mēnešu sadūšošanās pieteicos pie pārvaldes vadītājas. Tā kā paralēli pamatdarbam biju guvusi pieredzi dažādu ar kultūru saistītu projektu īstenošanā, kā arī bija pieredze organizatorisku jautājumu risināšanā, uzņēmos veikt man toreiz jaunās lomas pienākumus,” turpina Zane. Bukaišu pagasta pārvaldes vadītāja Sandra Latiša viņu pieņēma darbā.

Tagad Zane Grīsle savu izvēli vadīt kultūras dzīvi Bukaišos nenožēlo. “Ir interesanti,” saka jaunā kultūras darbiniece, ceļu uz Bukaišu Tautas namu mērojot divreiz nedēļā, arī biežāk, ja tas nepieciešams.

Tautas nams ar vēsturi
Bukaišu Tautas nams ir Herberta Cukura, slavenā latviešu lidaparātu konstruktora un lidotāja, bērnu īpašums. Ēku īpašnieki ir nodevuši Bukaišu kultūras dzīves un bērnu dienas centra vajadzībām. Īpašums H.Cukuram ar Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa rīkojumu tika piešķirts 1934. gadā par varonīgo lidojumu ar paškonstruēto lidaparātu uz Gambiju. Bet nama vēstures saknes meklējamas vēl Firsta Līvena valdīšanas laikā 19. gadsimta 80. gados, kad šis nams piederēja Bukaišu muižas pārvaldniekam.

Jā, daudzi netic, ka kādreiz Bukaišos bijusi reti grezna pils ar silto zemju arborētumu (dārzos augušas palmas, kas pa ziemu nestas iekštelpās) un vērienīgiem ziemas un briežu dārziem. Pils celta no 1856. līdz 1860. gadam. Tās arhitekts ir Ādolfs Vinbergs, kurš bijis Kurzemes hercogistes arhitekts un projektējis arī Bukaišu Biedrību namu, kur vēl pavisam nesen atradās pamatskola, un muižas pārvaldnieka ēku Lidoņos, kur tagad atrodas tautas nams un bērnu dienas centrs. Diemžēl pēc 1905. gada notikumiem, kā daudzviet Latvijā, arī Bukaišu pils tika nodedzināta.

Lai gan tautas nams ir ļoti mazs, tas ir pietiekams iedzīvotāju vajadzībām, un ir arī neliela skatuvīte, kas aprīkota ar gaismu un skaņu aparatūru. Pie apgaismojuma un skaņu pultīm sēžas pati kultūras dzīves vadītāja, kas sevi raksturo kā tehnisku cilvēku. Ja nepieciešams, palīgā nāk kolēģi un pagasta iedzīvotāji.

Rādīts tiek arī kino – Latvijas simtgadei veltītās filmas. Lai gan apmeklējums ir mazs (uz pēdējo seansu ieradušies seši cilvēki), kultūras dzīves vadītāja uzsver, ka latviešu filmas turpinās rādīt, jo svarīgs ir katrs skatītājs.

Ja uz apmeklētākajiem kultūras pasākumiem atnāk 70–80 cilvēku, tas ir labi. Iedzīvotāju aktivitāte atkarīga no pasākumu specifikas, mazāk iecienīti ir maksas pasākumi, piemēram, kinofilmas, bet ļoti iecienītas ir balles, kaimiņu amatierteātru izrādes, koncerti.
“Svinam saulgriežus – ziemas un vasaras, Jauno gadu, atzīmējam lielākos Latvijas nacionālos svētkus. Mums ir pagasta svētki, rīkojam sporta spēles, tematiskās izstādes, balles, teātra izrādes, koncertus, organizējam pašdarbnieku balles,” uzskaita Zane, piemetinot, ka kultūras dzīve notiek taupīgi, skatoties uz izmaksām. “Taču, ja novads redz, ka vajag, mēs finansējumu saņemam. Kā maza atbalss festivālam “Staro Rīga” no pierobežas arī Bukaiši staro – tautas namam ir krāsaini izgaismoti logi,” viņa piebilst. “Izaicinājumi ir interesanti. Kā, piemēram, ierobežota budžeta apstākļos nodrošināt pasākumu plūsmu? Ķeros pie taktikas – nav problēmu, ir tikai risinājumi. Meklējam kolektīvus no kaimiņu pagastiem vai pilsētām. Tērvetes novads velta ievērības cienīgu uzmanību kultūras dzīves attīstībai un atbalstam,” viņa turpina.

Bukaišos ir uzstājušās “Zelta stīdziņas” no Jelgavas, kas spēlēja mūziklu, Jelgavas Studentu teātris, vasarā viesojās brālēni Jarāni, Sandis Kiops spēlēja balli. Bukaišos ir arī savi muzikanti – “Leišmales Jānīši”, tēvs un dēls Jāņi Krugalaužas, viņi spēlē balles ne tikai Bukaišos, bet arī visā Latvijā.

Pagasta svētkos tiek vārīta Bukaišijas gardā zupa, kuru gatavo īpaša pavāre ar savu stāstu. Notiek Baltā galdauta svētku svinības, kad cilvēki sanes pašu gatavotos ēdienus un uzklāj galdu. “Tā kopības sajūta ir fantastiska!” atzīst Zane, piebilstot, ka šogad Baltā galdauta svētki bijuši sevišķi īpaši.

Negaidīti pārsteidzis, ka īstenojās Tērvetes novada domes priekšsēdētājas Daces Reinikas pirms gada izteiktā apņemšanās, lai mājās – Bukaišu pagasta Lidoņos – atgrieztos pasaules ceļus mērojušais Latvijas laika sarkanbaltsarkanais karogs. Lielais, senais, laika skartais karogs Latvijas valsts himnas skanējumā, atgriezies savās mājās, lepni skāra dzimto zemi. Likās, ka visu šo laiku karoga un ar to saistīto cilvēku vienīgā cerība, alkas un sapņi bija atgriezties savā valstī, zemē un dzimtajās mājās, svētku noskaņu raksturo Zane. Tagad karogs glabājas Lidoņos un tiek domāts, kur to varētu izlikt un parādīt.

Latvijas simtgadi Bukaišos svinēs 15. novembrī ar pasākumu “Tēvzemes daudzināšana”, kurā piedalīsies kaimiņu folkloras kopas “Ceļteka” un “Laiva”, kā arī vietējie aktieri, kuri lasīs dzeju.

Deju kopa, vides pulciņš un teātris
Bukaišu Tautas namā darbojas Liānas Kozlovskas vadītā deju kopa “Vārpa”, un Zanei ir lepnums par kolektīva izturību, dalību un iznesību Dziesmu un deju svētkos. “Mūsu senioru deju kolektīvā dejo 10 pāru, kas ir liels skaits tik mazam pagastam. Viņi ir ļoti aktīvi un centīgi piedalās mēģinājumos,” stāsta Zane, savus seniorus dēvējot par Tērvetes novada lepnumu.

Kā ļoti īpašu Bukaišu lepnumu viņa min pagasta vides pulciņu, kuru vada pagasta erudītākais cilvēks – pensionētā skolotāja Skaidrīte Urbāne. Pulciņā darbojas deviņi pastāvīgi dalībnieki, taču pasākumos viņu skaits aug – līdzdarbojas gan pensionāri, gan skolēni un citi pagasta ļaudis. Vides pulciņa dalībnieki vāc zīles un kastaņus, stāda jaunus kociņus, kā arī apzina, mēra un aprūpē pagastā augošos dižkokus, pēta dabu, rīko ziedu, ābolu un citas izstādes. Tāpat pagasta iedzīvotāji skolotājas vadībā iepazīst Bukaišu pagasta vēsturi, vāc materiālus par savu dzimtu vēsturi, veido dzimtas kokus. Skaidrītes kundze pēta arī Bukaišu parku, atrodot tur pa kādam eksotiskam retumam. Ar vides pulciņa un daiļdārznieces Antras Lāces gādību parks pilnveidojas un top jauni stādījumi, gadās arī eksotiskāki eksemplāri.

“Vēl mums ir amatierteātris, kam pagaidām nav dots nosaukums, jo tas izveidots pavisam nesen. Teātra pirmizrāde paredzēta uz Valentīndienu, kad rādīsim Rutku tēva komēdiju “Sievietes mīlas ieroči,” uzsver Zane, kura pati ir izveidojusi amatierteātri un sagatavo aktierus, tagad izmēģinot sevi režisores ampluā. Pagaidām teātrī ir seši aktieri, bet gribētāju bijis vairāk, taču visiem nepieticis lomu. Zane daļu aktierus atved uz mēģinājumiem, bet pēc tam aizved uz mājām. “Mūsu amatierteātrī spēlē puisis, kurš nāk no Bukaišiem, bet studē medicīnu Rīgā un brauc uz mēģinājumiem. Vēl mums ir Jelgavas uzņēmējs, kuram Bukaišos ir zemnieku saimniecība – viņš dejo un piedalās teātrī. Vēl ir skolotāja un skolēni. Un vēl mums ir viens vīrs, kuram, lai gan kabatā katram dzīves gadījumam ir savas zāles, ir neaizstājams “Vārpas” dejotājs un izcils aktieris, tādus Rīgā neatrast – vienmēr ir uz strīpas, un viss viņam izdodas,” savus aktierus raksturo režisore.

Skumji par slēgto skolu
Kultūras dzīves organizatorei ir žēl, ka pagastā pagaidām nav muzikāla ansambļa, taču tas varētu būt nākotnes plānos. Iespējams, ar šī raksta palīdzību varu uzrunāt gribētājus. Zane ir optimisma pilna.

Viņas optimisms gan noplok, kad tiek pieminēts fakts, ka nu jau rit otrais gads, kopš Bukaišos vairs nav savas skolas. Skola šeit bija pastāvējusi kopš 1855. gada. Bērni nu tiek vesti uz kaimiņpagasta Augstkalnes vidusskolu. Tas nozīmē, ka Bukaišu Tautas namā izveidot kādu bērnu pašdarbības kolektīvu ir pagrūti.

Skola ir slēgta un slīgst aizmirstībā. Lai gan Tērvetes novada dome būtu gatava iet pretī tiem, kuri uzņemtos Bukaišu Biedrību nama apsaimniekošanu, pagaidām gribētāju neesot. Bijušajā skolā vēl atrodas skolotājas Skaidrītes Urbānes savulaik iekārtotā Bukaišu vēstures krātuves ekspozīcija. Biedrību nama ēka ir arhitektoniski iespaidīga celtne, tā ir kā pērle šajā apvidū, un tai nepieciešama gādīga saimnieka roka.

Sava ekspozīcija tautas namā iekārtota arī Herbertam Cukuram – par viņu sarakstītās grāmatas, raksti –, un tur gides pienākumus pilda pagasta pārvaldes vadītāja Sandra Latiša. Pagasta pārvaldes ēkā atrodas arī bibliotēka. Bet parkā saglabājušies muižas laika dižkoki, parkā vien to ir vairāk nekā 20, – dižkoki, kā jau minēts, ir Skaidrītes Urbānes uzskaitē.

Ir ieceres un nākotnes plāni
Lai ietu līdzi laikam un informētu iedzīvotājus par pasākumiem, Zane sociālajā tīklā “Facebook” izveidojusi lapu “Bukaiši”, kur var sekot līdzi jaunumiem – kad būs filmas, teātru izrādes, pasākumi.

Viņai ir doma sarīkot Bukaišos karaoke dziedāšanu un Bukaišu “X faktoru” (tad arī varbūt izdotos atrast dziedātājus). Vēl kultūras darba organizatore vēlas pilnveidot un uzlabot H.Cukura piemiņas istabu, kā arī apciemot kaimiņus ar amatierteātra viesizrādēm.
Uz jautājumu, vai viņa jūtas kā kultūras nesēja Zemgalē, Zane atbild, ka viņai būtu liels gods būt par kultūras nesēju savā pagastā, kur nu vēl visā Zemgalē.

Foto: Ruslans Antropovs un no Bukaišu Tautas nama albuma

Materiāls sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts mežu” finansētās Zemgales kultūras programmas 2018 atbalstu