Vai esat gatavi pieņemt konfekti no smaidoša svešinieka? (FOTO)
Mums visiem gribas atrast vienu universālo risinājumu, bet ir vajadzīga individuāla pieeja. Kas der vienam, neder citam, un, kamēr mēs meklēsim universālo risinājumu, nekur tālu netiksim. Tas ir visas sabiedrības augšanas process – ir vajadzīgs laiks, un ar kampaņu vien nepietiks, secināts Labklājības ministrijas rīkotās kampaņas par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cilvēks, nevis diagnoze” Zemgales reģiona informatīvajā pasākumā, kas pagājušajā nedēļā norisinājās Jelgavā.
Tā mērķis bija informēt par Zemgales reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānu, nodrošināt ekspertu diskusiju par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kā arī uzklausīt ierosinājumus šo cilvēku integrēšanai sabiedrībā. Pasākumu vadīja moderators Haralds Burkovskis.
Kas ir deinstitucionalizācija? DI paredz cilvēkus ar GRT iekļaut sabiedrībā un iesaistīt darba tirgū, tādējādi veicinot viņu neatkarību un patstāvību. Tostarp tiek radīts plašs pakalpojumu klāsts, lai arī bērni, kas dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā.
“Mēs to saprotam kā sistēmu, kas sniedz atbalstu
cilvēkiem, kuri paši nevar par sevi parūpēties, lai viņi varētu dzīvot
mājās un nenokļūtu institūcijās,” skaidro Labklājības ministrijas
Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane.
Latvijā
pašlaik lielākā daļa cilvēku ar GRT dzīvo aprūpes iestādēs jeb
institūcijās. No ārpuses viss šķiet labi – ir jumts virs galvas, viņi ir
siltumā, paēduši un apģērbti. Taču tā ir ierobežota, izolēta vide, kurā
cilvēkiem ir ierobežotas iespējas sasniegt savus mērķus un būt
laimīgiem. Tāpēc 2015. gada beigās sākās DI plānošana, lai 2023. gadā
iegūtu pavisam citu rezultātu: pašlaik tikai 20 procenti cilvēku ar GRT
aprūpes pakalpojumus saņem mājās (ja vispār saņem), 80 procenti –
institūcijās, bet 2023. gadā plānots panākt attiecību 45:55. DI prasa
arī attieksmes maiņu no speciālistu un sabiedrības puses, klāsta
K.Lasmane.
Foto: Ruslans Antropovs. Visu rakstu lasiet 8. novembra “Zemgales Ziņās”
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”