ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Kurzemes hercogistē sapņotāji spārnos cēlušies jau 17. gadsimtā (FOTO)

zz.lv
Citas ziņas

2018. gada 3. novembris 11:39

709
Kurzemes hercogistē sapņotāji spārnos cēlušies jau 17. gadsimtā (FOTO)

Atzīmējot Kurzemes–Zemgales hercogistes hercoga Jēkaba 408. jubileju, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā norisinājās pasākums “Arī hercogistē un Jelgavā lidoja”.

Hercoga jubilejai veltīts pasākums muzejā notika jau 23. reizi, un, kā atzīst muzeja galvenā speciāliste Inese Deksne, ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk izdomāt, kādai tēmai saistībā ar hercogu un hercogisti to veltīt. Šoreiz nolemts pievērsties lidošanai.

“Man pašam patīk visa tā gaisa kuģošana. Izvēloties šādu tēmu, ir iespēja pievērsties Jelgavai, mūsu zinātniekiem, kas bija līdzdalīgi gaisa balona palaišanā (Jelgavā gaisā pacēlās pirmais gaisa balons mūsdienu Latvijas teritorijā – red.). Izrādās, Kurzemes hercogistē bijuši sapņotāji un tādi cilvēki, kas jau 17. gadsimtā nebaidījās eksperimentēt aviācijas jomā,” stāsta muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis.

Savā vēstījumā viņš lika uzsvaru uz stāstu par Priekules Ikaru. Par Priekules Ikaru dēvēts teiksmains kalējs, kurš 17. gadsimtā dzīvojis Korfiem piederošajā Priekules muižā. Iesauku ieguvis pēc līdzības ar sengrieķu mitoloģijas Ikaru, kuram lidojums pārāk tuvu saulei beidzās ar spārnu izkušanu un kritienu.

1670. gadā Priekules pils kalējs pirmo reizi bija apņēmies lidot un tikt līdz Skodas ciemam, par ko barons Korfs bija solījies izmaksāt tam 500 zelta dukātu. Lidojuma dienā Priekulē sanāca tuvējā novada iedzīvotāji. Lidojumu kalējs sācis no Priekules baznīcas torņa bumbas, kuru viņš pats arī bija uzlicis. Daudzu klātesošo izbrīnas pavadīts, viņš ar neticamu pārdrošību pacēlies gaisā, nolidojis gandrīz divas verstis (ap diviem kilometriem), nokritis un lauzis kāju.

Pastāv arī mazāk ticama versija, norāda A.Barševskis, ka Priekules Ikars savā lidojumā pacēlies no zemes. Esot atskanējis liels sprādziens, nokūpējuši melni dūmi. Ja tā, šajā gadījumā varētu būt izmantots dūmu pulveris.

Daļai Priekules Ikars bija īsts varonis, bet citi to saukuši par bezdievi un gribējuši tiesāt. Priekules barons Korfs savas muižas kalēju aizstāvējis. Pēc lidojuma viņš izsludinājis kalēju Polijas karaļa aizsardzībā un rudenī viņu stiprā eskorta pavadībā vedis uz Viļņu. Bet uz Lietuvas robežas eskortam uzbrukuši Grobiņas kapitāna jātnieki, izklīdinājuši kalēja pavadoņus, pašu kalēju sagūstījuši un aizveduši uz Grobiņu, kur lidoni apsūdzējuši ķecerībā, notiesājuši kā burvi, velna sabiedroto un sadedzinājuši.

Spārnotais Ikars iekļauts Priekules ģerbonī, regulāri tiek svinēti Ikara svētki. Par Priekules Ikaru 2009. gadā Dailes teātris iestudējis Māras Zālītes un Ulda Marhileviča muzikālu drāmu. Savukārt muzejā šobrīd aplūkojamajā medaļu izstādē skatāma arī Priekules Ikaram veltīta.


Foto: Ruslans Antropovs
+ 11
Kategorijas

Kategorijas