Kurzemes hercogistē sapņotāji spārnos cēlušies jau 17. gadsimtā (FOTO)
Atzīmējot Kurzemes–Zemgales hercogistes hercoga Jēkaba 408. jubileju, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā norisinājās pasākums “Arī hercogistē un Jelgavā lidoja”.
Hercoga jubilejai veltīts pasākums muzejā notika jau 23. reizi, un, kā atzīst muzeja galvenā speciāliste Inese Deksne, ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk izdomāt, kādai tēmai saistībā ar hercogu un hercogisti to veltīt. Šoreiz nolemts pievērsties lidošanai.
“Man pašam patīk visa tā gaisa kuģošana.
Izvēloties šādu tēmu, ir iespēja pievērsties Jelgavai, mūsu
zinātniekiem, kas bija līdzdalīgi gaisa balona palaišanā (Jelgavā gaisā
pacēlās pirmais gaisa balons mūsdienu Latvijas teritorijā – red.).
Izrādās, Kurzemes hercogistē bijuši sapņotāji un tādi cilvēki, kas jau
17. gadsimtā nebaidījās eksperimentēt aviācijas jomā,” stāsta muzeja
galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis.
Savā vēstījumā viņš
lika uzsvaru uz stāstu par Priekules Ikaru. Par Priekules Ikaru dēvēts
teiksmains kalējs, kurš 17. gadsimtā dzīvojis Korfiem piederošajā
Priekules muižā. Iesauku ieguvis pēc līdzības ar sengrieķu mitoloģijas
Ikaru, kuram lidojums pārāk tuvu saulei beidzās ar spārnu izkušanu un
kritienu.
1670. gadā Priekules pils kalējs pirmo reizi bija apņēmies lidot un tikt līdz Skodas ciemam, par ko barons Korfs bija solījies izmaksāt tam 500 zelta dukātu. Lidojuma dienā Priekulē sanāca tuvējā novada iedzīvotāji. Lidojumu kalējs sācis no Priekules baznīcas torņa bumbas, kuru viņš pats arī bija uzlicis. Daudzu klātesošo izbrīnas pavadīts, viņš ar neticamu pārdrošību pacēlies gaisā, nolidojis gandrīz divas verstis (ap diviem kilometriem), nokritis un lauzis kāju.
Pastāv arī mazāk ticama versija, norāda A.Barševskis, ka Priekules Ikars savā lidojumā pacēlies no zemes. Esot atskanējis liels sprādziens, nokūpējuši melni dūmi. Ja tā, šajā gadījumā varētu būt izmantots dūmu pulveris.
Daļai Priekules Ikars bija īsts varonis, bet citi to saukuši par bezdievi un gribējuši tiesāt. Priekules barons Korfs savas muižas kalēju aizstāvējis. Pēc lidojuma viņš izsludinājis kalēju Polijas karaļa aizsardzībā un rudenī viņu stiprā eskorta pavadībā vedis uz Viļņu. Bet uz Lietuvas robežas eskortam uzbrukuši Grobiņas kapitāna jātnieki, izklīdinājuši kalēja pavadoņus, pašu kalēju sagūstījuši un aizveduši uz Grobiņu, kur lidoni apsūdzējuši ķecerībā, notiesājuši kā burvi, velna sabiedroto un sadedzinājuši.
Spārnotais Ikars iekļauts
Priekules ģerbonī, regulāri tiek svinēti Ikara svētki. Par Priekules
Ikaru 2009. gadā Dailes teātris iestudējis Māras Zālītes un Ulda
Marhileviča muzikālu drāmu. Savukārt muzejā šobrīd aplūkojamajā medaļu
izstādē skatāma arī Priekules Ikaram veltīta.
Foto: Ruslans Antropovs
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”