ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons: Aizejot no ES, paliekam Eiropā un NATO

Gaitis Grūtups
Citas ziņas

2018. gada 1. novembris 10:42

112
Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons: Aizejot no ES, paliekam Eiropā un NATO

Jau vairāk nekā divdesmit gadu 11. novembrim tuvākajā svētdienā, kad pēc Lielbritānijas Apvienotajā Karalistē iedibinātas tradīcijas tiek pieminēti karos kritušie, Jelgavā, Meža kapos, pie 36 Pirmajā pasaules karā kritušo britu karavīru apbedījuma pulcējas dažādu valstu diplomāti un militārpersonas. Klāt ir arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadības, vietējās varas pārstāvji. Notiek dievkalpojums, un tad precīzi pulksten 11 ar taures signālu tiek godināti karos kritušie karavīri. Pēc tam vēl seko īss piemiņas brīdis pie Latvijas Brīvības cīņās kritušo brāļu kapu kopiņām. Rudenīgā oktobra dienā “Zemgales Ziņas” tikās ar Lielbritānijas vēstnieku Latvijā Kītu Šenonu un militāro atašeju Marku Sapsfordu.

– Kā šī ceremonija notiks šogad, kad svētdiena iekrīt tieši 11. novembrī?
Kīts Šenons: Sakarā ar Latvijas valsts simtgadi vairāk oficiālu pasākumu, kur diplomātiem jābūt klāt, šajā 11. novembrī jeb Lāčplēša dienā notiks Rīgā. Tādēļ nolēmām Jelgavā, Meža kapos, piemiņas brīdi rīkot sestdien, 10. novembrī, pulksten 10.40. Bet 11. novembrī, kad karavīru piemiņas jeb Sarkanās magones dienu atzīmē Lielbritānijā un citviet pasaulē, Rīgā notiks dievkalpojums Anglikāņu baznīcā. Tur arī atrodas piemiņas plāksne 1918.–1919. gada Baltijas militārajā kampaņā kritušajām britu militārpersonām.   

– Vai Sarkanās magones dienu atzīmē visur, kur krituši britu karavīri?
Marks Sapsfords: Sarkanās magones dienu atzīmē ne tikai brāļu kapos, bet arī visās britu militārajās vienībās, lai kur pasaulē tās neatrastos.

K.Š.: Latvijā, nākamgad tiek plānoti lielāki atceres pasākumi, jo apritēs simts gadu kopš Lielbritānijas iesaistīšanās Latvijas Brīvības cīņās. Tas bija gan britu mīnu eskadras karakuģu atbalsts Rīgas aizstāvjiem cīņā pret Bermonta karaspēku 1919. gada oktobrī un novembrī, gan arī atbalsts Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai, kura 1919. gada pavasarī patvērās un strādāja uz tirdzniecības kuģa “Saratov”, kas stāvēja jūrā netālu no Liepājas. Ir tradīcija, ka mēs katru gadu oktobrī Rīgā, Daugavgrīvas cietoksnī, pie memoriāla godinām britu jūrniekus. Atbrauc arī kritušo jūrnieku radinieki. 


Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet 1. novembra “Zemgales Ziņās”

Kategorijas

Kategorijas