ZZ.lv ARHĪVS

Halovīns – pošot māju un kopīgi darbojoties, iespēja sanākt kopā visai ģimenei

zz.lv

2018. gada 31. oktobris 13:06

95
Halovīns – pošot māju un kopīgi darbojoties, iespēja sanākt kopā visai ģimenei

Tuvojoties Halovīnam jeb Visu svēto dienas priekšvakaram, no jauna aktualizējas jautājums, vai Latvijā šie svētki būtu jāsvin.

Etiķetes eksperte Irma Kalniņa, kas Latvijā dzīvo gandrīz 20 gadu, ir dzimusi Ņujorkā, tāpēc viņai Halovīns nav svešs. Kā atzīst eksperte, ASV Halovīna tradīcija bija un būs ļoti svarīga un ikviens šo notikumu izbauda.

Halovīna svinēšana ir aizgūta no senajām ķeltu tradīcijām un ir ļoti izplatīta ASV. Ķeltu laikā tā bijusi pagānu tradīcija, tomēr ap sešdesmitajiem gadiem tas mainījās. Turpina I.Kalniņa: “Tajā laikā tika izlemts, ka šī tradīcija ir jāpiekopj nedaudz citādāk – ne tikai kā saldumu vākšana, bet arī lai radītu labumu sabiedrībai. Lai palīdzētu trūcīgajām valstīm, iesaistījās Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds jeb UNICEF, kas rosināja izmantot speciāli izveidotu kārbiņu. Tajā, dodoties Halovīna gājienā, aizsāka aicināt ziedot centus, kas pēc tam tika nodoti labdarībai. Šāda rīcība pozitīvi atainoja Halovīna būtību.”

Halovīns Latvijā lielākoties ir populārs bērnu vidū. Tāpat tas ir iecienīts formāts dažādām tematiskajām ballītēm, taču bieži vien tajās tiek pārprasta vai ne vienmēr līdz galam ir izpratne par šo svētku nozīmi. Halovīns ir kas vairāk par saldumu diedelēšanu. Visu Svēto dienas priekšvakars ir arī laiks, lai būtu kopā ar ģimeni un draugiem.

“Šie svētki lēnām, bet tomēr ir atraduši savu vietu arī Latvijā. Protams, pamatā ģimenēs ar bērniem, jo svētku gaidīšana un norise saistās ar dažādiem rituāliem. Piemēram, māju dekorēšanu, tērpu darināšanu, uzkodu gatavošanu. Var novērot, ka Halovīns ienāk arī bērnudārzos un skolās, vienlaikus neaizmirstot un atgādinot, ka arī mums pašiem ir savas tradīcijas, kā piemēram, budēļos jeb ķekatās iešana. Runājot par Halovīnu, galvenais nav savākt konfektes, bet sniegt kaut ko simbolisku pretī – tas var būt ābols vai bumbieris. Manā skatījumā, Latvijā attieksme pret Halovīnu ir ļoti pozitīva, un šai globālajai tradīcijai pretoties būtu veltīgi,” tā I.Kalniņa.

Interneta veikala 220.lv valdes locekle Laila Snidzāne, gatavojoties Halovīna sezonai, norāda uz tendencēm attiecībā uz svētku atribūtu iegādi: “Globālās tradīcijas mūsdienās ienāk ļoti strauji, jo, pateicoties internetam un ātrajai informācijas apmaiņai, mēs neizbēgami papildinām savu kultūru ar citām. Preču pieprasījums pēc Halovīnam raksturīgām precēm liek secināt, ka šie svētki kļūst arvien populārāki.”

Gatavošanās process Visu svēto dienas priekšvakaram nav jāpārprot ar masīvām dekorācijām un miroņu apokalipsei līdzīgas pilsētas radīšanu. Pieredzē dalās I.Kalniņa: “Mums ir daudz ķirbju. Sanākt kopā ģimenes lokā un kopīgi grebt ķirbī priecīgas sejiņas ir vesels ģimenes projekts. Bez ķirbja paspilgtināt atmosfēru var ar visu to, kas ir saistīts ar Ķeltu tradīcijām, kas ir gariņi. Gariņi ir cilvēki, kas ir aizgājuši aizsaulē, tātad tie ir skeleti, raganas, spoki, kas raksturo melno, tumšo pasauli. Tomēr jāuzsver, ka šī atmosfēras radīšana nav jāasociē ar ko negatīvu, jo šo svētku būtība ir prieka radīšana un kopā būšana – gan brīdī, kad jāgrebj ķirbis, gan tad, kad jārotā mājoklis.”

Lai radītu spocīgu un nedaudz baisu atmosfēru, pietiek vien ar pāris aksesuāriem telpā, kas uzburs noskaņu. Pircēju paradumi ir dažādi, lielākoties izvēloties dažādu kategoriju nelielus aksesuārus, kombinējot tos savā starpā, lai radītu pilnīgu un oriģinālu apkārtējo vidi. Vispieprasītākās Halovīnam raksturīgās preces ir dažādas karnevālu cepures, mākslīgās asinis, interjera aksesuāri un maskas.

Ko patiesībā nozīmē “trick or treat” jeb “saldumus vai izjokosim”? “Pārģērbtie, nomaskējušies Halovīna dalībnieki ir mirušie gariņi, kas klauvē pie durvīm. Un, ja mājas saimnieks nedalās gardumos, tas nozīmē, ka viņš neizrāda labvēlību pret gariņiem, un šajā gadījumā gariņi atspēkojas ar joku,” skaidro I.Kalniņa. Eksperte arī uzsver, ka Halovīna “joks” nav jāuztver kā pāri darīšana otram, jo tā nav šo svētku ideja un mērķis.

I.Kalniņa ir pārliecināta, ka latvieši sāk piekopt šo tradīciju aizvien vairāk un pēc gadiem desmit šie svētki Latvijā kļūs daudz populārāki.


Foto: pixabay.com