Rūpes par apkures sistēmu – ilgs mūžs visiem ballītes dalībniekiem

2018. gada 30. oktobris 11:01

389

Rūpes par apkures sistēmu – ilgs mūžs visiem ballītes dalībniekiem

Kad ar siltumu sirdī un vilnas zeķēm kājās mājās vienalga ir vēsi, skaidrs ir viens – apkures sezona ir klāt. Jokus pie malas – slikti apsaimniekota apkures sistēma apdraud kā mājokli, tā arī tā iemītniekus. Tad ballītes gals var pienākt baisas būtnes izskatā, kurai rokās ir nevis izkapts, bet gabals neiztīrīta dūmvada.

“Kurināmo veidi un apkures sistēmas ir dažādas, tāpat arī to ierīkošanas izmaksas, ekspluatācijas ilgums un efektivitāte. Atkarībā no ēkas specifikas un iemītnieku dzīvesveida prasībām dažādās situācijās būs atšķirīgi labākie risinājumi. Populārākie ēku apkurei izmantojamie energonesēji ir dabasgāze, malka, elektrība (siltumsūkņi) un ar granulām darbināmas apkures sistēmas,” skaidro siltumtehnikas nozares speciālists Uldis Krusts.

Malkas apkure – kad dūmo ar visu mīlestību
“Malkas apkure ir vispieejamākais apkures veids – videi nekaitīgs kurināmais, kura saražotā siltuma daudzums ir atkarīgs no koksnes veida un mitruma pakāpes. Ja mājās ir malkas apkure, tad ir nepieciešama papildu telpa malkas uzglabāšanai, kā arī laikus jārūpējas par tās iegādi,” stāsta siltumtehnikas speciālists Dainis Mednis. D.Mednis arī norāda, ka bieži malkas apkures lietotāji nav informēti par šīs sistēmas pareizu ekspluatāciju: “Vairums iedzīvotāju ārpus lielajām pilsētām joprojām lieto cietā kurināmā apkures ierīces un tieši ar malku kurināmās, tomēr daudziem šo ierīču lietotājiem ir sava, nereti nepareiza izpratne par to, kā tās ekspluatēt. Kurinot nepietiekami izžāvētu malku, nelietderīgi lieki tiek tērēta enerģija, jo mitrums no kurināmā ir jādabū ārā, attiecīgi malkas vajag vairāk. Tāpat rodas nevēlamas blakusparādības – “svīšanas“ dēļ intensīvāk piesārņojas gan kurtuve, gan skurstenis.”

Siltumtehnikas speciālisti skaidro, ka pirms apkures sezonas un vismaz divreiz sezonas laikā apkures krāsnis un virtuves pavardi jāiztīra no sodrējiem. Malkas plītij būtu nepieciešamas regulāras rūpes – jānostiprina durtiņas, jāaizpilda plīts virsmu plaisas un spraugas. Citādi var sanākt tā, ka krāsnis vienalga dūmo – ir vai nav mājās tā izdaudzinātā parādība – mīlestība. Vismaz reizi gadā skurstenis arī jātīra. Tas obligāti jāizdara pirms katras apkures sezonas, un dūmvada tīrīšanu ieteicams uzticēt profesionālim. “Ministru kabineta noteikumi par ugunsdrošību Nr.238 paredz ikgadēju ierīces, kas sadedzina kurināmo, pārbaudi, ķieģeļu dūmvadu pārbaudi un tīrīšanu reizi gadā, ķieģeļu ar oderējumu, keramikas un šamota dūmvadu – ne retāk kā reizi divos gados. Tikpat svarīgi reizi trīs gados pārbaudīt dabīgās vēdināšanas kanālus. Speciālistiem, kuri veic darbus, jānoformē atbilstošie akti, kas pieejami jau minētajos noteikumos,” informē D.Mednis.

Siltumsūknis – siltums no zemes un gaisa
“Siltumsūkņi darbojas, izmantojot elektrību. Ar katru jauno siltumsūkņu modeli to efektivitāte aug – nepieciešams arvien mazāk elektrības, lai telpā sasniegtu vēlamo temperatūru. Siltumsūkņi ir ne tikai energoefektivitātes ziņā mūsdienīgs un komfortabls apkures risinājums, bet arī ilgtspējīgs attiecībā pret apkārtējo vidi. Šo iekārtu darbības princips ir paņemt siltumu no vides (apkārtējā gaisa, zemes dzīlēm vai gruntsūdeņiem) un, veicot dažādas fizikālas darbības, pastiprināt to, un caur siltummaiņiem novadīt ēku apkures sistēmā,” skaidro U.Krusts. Speciālisti norāda, ka siltumsūkņa apkope ir diezgan vienkārša, jo tam nav nepieciešama plaša telpa katlam, skurstenis, gāzesvads vai kurināmā glabātava. Tas darbojas pilnīgi automātiskā režīmā. Siltumsūknī nav degšanas procesu, nav augstu temperatūru un kaitīgo izmešu.

Kaut arī par siltumsūkņa lietošanu un apkopi galva nav jālauza, tomēr būtu vēlams veikt dažas regulārās darbības, lai ballīte, kas saucas “mājās ir silti”, nebeigtos pirms laika. Proti, pirms apkures sezonas sākuma ieteicams sazināties ar kompetentu speciālistu par siltumsūkņa pārbaudi – pārbaudīt savienojumus, pieslēgumus, kā arī iztīrīt tos. “Lai kārtējā siltumsūkņa apkures sezona noritētu bez starpgadījumiem, jāveic iekārtas dokumentācijā norādītie pasākumi. Vispirms jāpārbauda iekārtas kļūmju protokols. Pēc tam jāveic darbības pārbaude, jāpārbauda, vai elektrības vadiem nav mehānisku bojājumu, kā arī jāpārbauda apkures loka un aukstumnesēja loka filtri. Ir arī jāaizpilda apkopes un apsekošanas protokols, kam jābūt iekārtas piegādes komplektā,” D.Mednis iepazīstina ar drošības pārbaudes pasākumiem.

Granulu katls – tik slinki un tik labi!
“Ar granulām darbināmas apkures sistēmas automātiskajā režīmā var strādāt pat vairākas nedēļas, taču to ierīkošanas un kurināmā izmaksas ir augstākas nekā parastajām malkas vai cita cietā kurināmā ierīcēm,” komentē U.Krusts. “Arī granulu apkures katlam nepieciešama ikgadējā apskate. Tam jāveic tādas pašas pārbaudes un tīrīšana kā jebkurai ierīcei, kas darbojas ar cieto kurināmo. Tomēr, ņemot vērā, ka šīs iekārtas darbosies automātiskā režīmā un nereti bez pastāvīgas uzraudzības, vairāk jāparūpējas, lai brīžos, kad lietotājs nav klāt ierīcei, nerastos avārijas situācijas,” skaidro U.Krusts.

Gāzes apkure – komforts bez robežām
“Dabasgāzes apkure – lieliska ērtuma un izmaksu kombinācija, ja dabasgāzes cauruļvads atrodas netālu no apkurināmās ēkas. Modernas kondensācijas tipa gāzes apkures iekārtas ir ne tikai energoefektīvas ar plašām automatizācijas iespējām, bet arī izmet atmosfērā ievērojami mazāk kaitīgo vielu nekā konvencionālās iekārtas,” informē U.Krusts. Arī gāzes katlam nepieciešama apkope – tā kā tas ir paaugstinātas bīstamības iekārta, to vajadzētu uzticēt tikai sertificētiem meistariem. Par meistara atbilstību kvalifikācijai iespējams uzzināt iestādēs, kas nodrošina meistaru sertifikāciju. “Gāzes iekārtas lietotājam pašam ir jārūpējas par savu ierīču drošību un funkcionalitāti, regulāri un savlaicīgi uzaicinot uzticamu, apmācītu speciālistu, kurš veiks pārbaudi un profilaktisku apkopi, nomainīs nolietotās vai bojātās detaļas, ja tas būs vajadzīgs, un konvencionālās gāzes ierīces gadījumā ieteiks uzstādīt papildu drošības līdzekli – tvana gāzes (CO) signalizatoru, kas, uzstādot jaunu B tipa gāzes ierīci, kopš pagājušā gada jau ir obligāts,” skaidro D.Mednis.

Dūmu detektors – broša skaistumam un drošībai
Ir virkne drošības pasākumu, kuriem ieteicams pievērst uzmanību apkures sezonas laikā. Mēs taču nevēlamies, lai jaukais pasākums “mājās tik silti, mājās tik labi” tiktu nelaikā pārtraukts! Tāpēc mājokļa un tā apkārtnes uzkopšanas laikā ir vērts pārbaudīt ārējos elektropieslēgumus, kā arī notīrīt putekļus no sildierīcēm, rūpīgi aplūkot elektrības vadus. Noteikti nepieciešams arī pārbaudīt un attīrīt ventilācijas sistēmas.

Vēl viens drošības pasākums ir dūmu detektoru uzstādīšana. No 2020. gada dūmu detektori būs obligāta prasība visās mājsaimniecībās, tāpēc pa tādai “brošiņai” būs jāpiesprauž pie ikkatra dzīvokļa griestiem – tas var glābt dzīvības! Būtisks ir arī atgādinājums bērniem un vecvecākiem par apkures ierīču lietošanas drošības pasākumiem.

“Pirms apkures sezonas obligāti vajadzētu vērsties pie sertificētiem speciālistiem, lai veiktu apkures iekārtas apkopi, kā arī sistēmas un drošības mezglu pārbaudi. Tas ļaus izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem apkures sezonas laikā,” atgādina U.Krusts.
Kā tur bija tajā teicienā – sargi sevi pats, un tad Dievs tevi sargās!? Kā būtu, ja mēs iesāktu to sevis sargāšanu ar apkures sistēmas apkopi?

Foto: pixabay.com

ZZ.lv ARHĪVS

Rūpes par apkures sistēmu – ilgs mūžs visiem ballītes dalībniekiem

Kategorijas