Kvā, kvā! arī japāniski skan līdzīgi. Ciemos Varžu mājā Elejā (FOTO)

2018. gada 27. oktobris 10:26

14984

Kvā, kvā! arī japāniski skan līdzīgi. Ciemos Varžu mājā Elejā (FOTO)

2004. gada ceļojumā Meksikā, atrodoties augstu kalnos un tālu no mājām, mediķe Aina Lasmane nopirka divas pirmās suvenīru vardītes. Tā aizsākās viņas kolekcija, kas izvietota apskatei Varžu mājā, kura atrodas Elejas upītes krastā agrākajā Briežu muižā Jelgavas novada Elejas pagastā.

No Ķīnas ar tukšiem čemodāniem
“Kaut ko vajadzēja atvest mājās. Vardītes bija maziņas, viegli ielikt čemodānā,” ar tikko manāmu smaidu teic Aina, piebilstot, ka uz Meksiku viņa ceļoja, jo divus gadus bija mācījusies spāņu valodu. Pirms Meksikas vēl bija arī ceļojums uz Spāniju, viņas pirmais ārzemju brauciens pēc 90. gadu lielajām pārmaiņām, Latvijas valsts atjaunošanas. Trešo vardi Aina ieraudzīja dārzkopības veikalā Jelgavā. “Nebiju iedomājusies, ka tāds var būt dārza dekors,” atceras kolekcionāre. Tā arī atklājās viņas kolekcionēšanas azarts jeb, kā pati saka, instinkts. “Tas ir kaut kas šausmīgs! Kā ieraugu vardi, tā uzreiz man to vajag. Lai tikai būtu citāda nekā tās, kas man ir. Man jau liekas, ka es zinu, kādas vardes man ir,” savu īpašo “instinktu” raksturo Ainas kundze.

Aizpagājušajā gadā uz Ķīnu jau viņa brauca ar diviem pustukšiem čemodāniem, ko bija domāts piepirkt ar vardēm. Pasaule taču ir pilna ar tieši Ķīnā ražotiem suvenīriem, dekoriem, rotaļlietām, tostarp arī vardēm! Taču no Ķīnas Aina atveda tikai kādas desmit vardes. “Ķīnieši tādu niekošanos neatzīst. Vardes kā suvenīrs viņiem nav populārs,” secina Aina. Tiesa, ķīnieši ēd vardes un skorpionus. Taču to piedāvā restorānos, kur Aina ar saviem ceļabiedriem negāja.

Toties ar ievērojamo papildinājumu kolekcijai – piecdesmit vardēm – no ceļojuma uz Puertoriko atgriezās māsa Ligita. Caur draugiem un paziņām Aina ir saņēmusi ar hieroglifiem aprakstītu vardi no Japānas, baltu vardi, kas izgrebta no Aļaskas ziemeļbrieža raga. Savukārt ceļā no Dienvidamerikas uz Varžu māju Elejas upītes krastā ir akmens varde. Kopējais varžu skaits tuvojas diviem tūkstošiem.

Savs stends Baltkrievijai
Izstādes ekspozīcijā vesels plaukts veltīts Baltkrievijā ražotām māla un stikla vardēm. “Māsas kolēģe dzirdēja, ka mēs meklējam un pērkam vardes. Viņa aizrakstīja savai māsai, kura dzīvo Polockā, un pēc trim dienām varde ar autobusu no Baltkrievijas bija klāt,” paskaidro Aina. Baltkrievijā dzīvo viņas kolēģe, ar kuru kopā pirms gadiem divdesmit strādāts Jelgavas slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā. “Pēc gadiem divdesmit es aizbraucu pie viņas ciemos, izstāstīju arī par savu kolekciju. Tagad viņa man pērk vardes, un, kad es aizbraucu, tad abas pērkam,” stāsta Aina. 53 gadus strādājot medicīnā, cilvēku satikts daudz. Tā nu iznāk, ka vardes Ainai pieved ne tikai radi, draugi un kolēģi, bet arī viņu radi, draugi un kolēģi.

Varžu mājā pie griestiem karājas varde ar izpletni, kas iegādāta tepat Rīgā, dārza piederumu veikalā. Tā rosina stāstu par Ainas jaunību, kad viņa pēc Cēsu Medicīnas skolas pabeigšanas un diviem obligātajiem darba gadiem Sedas ambulancē kopā ar draudzeni Intu devās uz Krievijas ziemeļiem – Murmansku, kur pēc darba slimnīcā trenējās izpletņu lēkšanā. “Gribējās kaut ko traku!” atceras Ainas kundze. Viņa piebilst, ka zināmā mērā brauciens uz Krieviju bija līdzīgs tam, kā tagad cilvēki dodas uz Angliju. Gribas redzēt pasauli. Atšķirība tikai tā, ka braukt uz rietumiem padomju laikos lielum lielai daļai cilvēku bija liegts, tad nu jaunietēm atlika austrumi vai ziemeļi.
“Sākumā aizgājām uz diviem treniņiem paukošanā. Tie Intai tomēr nepatika. Tad atlika izpletņi,” stāsta Aina. Šajā sporta veidā viņa kļuva par meistari un ir lēkusi 200 reizes. Drosmīgākais lēciens viņas sportistes karjerā ir ar piezemēšanos ezerā. Aina neprot peldēt. Toreiz gaisā viņai bija ar muti jāpiepūš glābšanas veste. Kamēr to darījusi, ūdens jau bijis pie kājām. Par laimi, komandas biedri viņu tūlīt ievilkuši laivā.

Krievijas ziemeļos gājis ļoti labi, taču pēc četriem gadiem bijis jāatgriežas mājās, jo māte Piebalgā sacījusi, ka pretējā gadījumā no meitas atteiksies. Pamazām dzīve izveidojās tā, ka visas trīs māsas – Aina, Ligita un Rudīte – dzīvo Elejas pagastā, kur lauku mājas iegādātas vēl padomju gados. Brīvajā laikā pēc darba Jelgavas slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas nodaļā viņa laukos noņemas ar bitēm.

Jaunieši kolekcionē reti
Par savu hobiju – ceļošanu – Aina teic, ka tas ļauj veselīgi atslēgties no ikdienas rūpēm. Ceļojot nav jādomā par darbu, par saimniecību. “Mani mazāk saista sakoptā Eiropa, bet gan eksotiskas zemes. Ja sanāks, pavasarī aizbraukšu uz Kubu. Divas reizes esmu gatavojusies lidot uz Mongoliju, kas arī ir mana sapņu zeme. Pirmajā reizē nenokomplektējās tūristu grupa, bet otrajā reizē pati nevarēju tikt,” stāsta kaismīgā ceļotāja. “Varbūt ar trešo reizi sanāks,” sarunā, kas notiek Varžu mājas atklāšanas svētkos, garāmejot nosaka Ainas māsa Rudīte Lasmane.

Viens no tālākajiem viesiem šajā pasākumā ir Ainai labi pazīstamais Limbažu muzeja direktors Jānis Ulme. Viņš atzīst, ka Varžu māja ir atklāta tieši īstajā laikā, kad sākusies skola un skolēniem varētu būt interesanti šo kolekciju redzēt. Viņaprāt, Varžu māja iederas vietējo tūrisma objektu kontekstā.

“Mana paaudze savos jaunos gados vāca pastmarkas, nozīmītes, etiķetes un visu ko citu. Mūsdienās tā vairs nenotiek. Viena otra kolekcija tiek nodota muzejā, jo ģimenē tai turpinātāju nav. Pats savus bērnus mēģināju ieinteresēt krāt pastmarkas, bet nesekmīgi. Taču kolekcionēšana būtu jauka, patīkama nodarbe visai ģimenei,” spriež Jānis Ulme. Vērtējot Varžu mājas izkārtojumu, muzejnieks atzīst, ka tas ir labi pārdomāts, ekspozīcija nav pārblīvēta. Varžu mājā pietiek vietas veselai klasei.

“Varde būtu pelnījusi ne tikai kolekcijas, bet savu muzeju!” uzskata Jānis Ulme. Viņš to pamato ar faktu, ka vardes ir visā pasaulē no tropiem līdz Arktikai sastopams dzīvnieks, kas dzīvo arī austrumu un rietumu teikās un pasakās. “Nobučo divtūkstoš vardes! Varbūt klāt būs apburtais princis!” smej Jānis Ulme. Taču visā nopietnībā piebilst, ka Rietumeiropā, kur lauksaimniecībā viscaur tiek lietoti minerālmēsli un ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, vardes ir uz izmiršanas robežas. Tur nav arī stārķu, kuri pārtiek no vardēm. Varžu mājas atklāšanas viesis Elejas pagasta lauksaimnieks Andris Bitāns gan teic, ka Audruves un Elejas upīšu krastos varžu vismaz pagaidām ir gana. Arī stārķu vēl netrūkst.

Ainas veidotajā ekspozīcijā vardes lec, krāc, kvakšķ, dzied ansamblī, pa pāriem dejo un lūdzas. Vairums gan vienkārši sēž. Uz Varžu mājas atklāšanu bija sanākuši draugi un kaimiņi. Dāvanās līdzi bija atnestas sešas vardes.

Tiem, kuri vēlas doties uz Elejas pusi un apskatīt Varžu māju, vispirms nepieciešams par šo apmeklējumu vienoties ar Ainu Lasmani, zvanot pa tālruni 28609853.

Foto: Raitis Puriņš

+ 19

ZZ.lv ARHĪVS

Kvā, kvā! arī japāniski skan līdzīgi. Ciemos Varžu mājā Elejā (FOTO)

Kategorijas