Iedzīvotāju ikdienas uztura paradumi būtiski atšķiras no vēlamā

2018. gada 31. oktobris 10:14

221

Iedzīvotāju ikdienas uztura paradumi būtiski atšķiras no vēlamā

Iedzīvotāji arvien vairāk sāk interesēties par veselīga uztura lietošanu ikdienā, piedomājot par sabalansētu ikdienas maltīšu saturu. Uzņēmums “Maxima Latvija”, pētot iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, veicis arī iedzīvotāju pirkumu grozu analīzi, lai salīdzinātu, kā reālie pircēju paradumi atšķiras no vēlamā veselīgā uztura šķīvja, stāsta uzņēmuma pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Sarežģīts process
Uztura speciālistu izstrādātajā un ieteiktajā veselīgā uztura šķīvī lielāko daļu (50%) vajadzētu saturēt augļiem, dārzeņiem un ogām, 25% olbaltumvielām un 25% graudaugu produktiem un kartupeļiem.

Proporcijas iedzīvotāju šķīvjos tomēr atšķiras, liecina reālā situācija. Gada sākumā veiktā aptauja norādīja, ka 87% iedzīvotāju ir svarīgi ikdienā lietot veselīgu uzturu, tomēr trešdaļa norādīja, ka veselīga dzīvesveida ievērošana ir sarežģīts un grūts process. Augļiem un dārzeņiem uz sava šķīvja iedzīvotāji atvēl aptuveni 23,5%, kas ir tikai puse no vēlamajiem 50%, turpretī graudaugiem un kartupeļiem tikai 9% (25% vietā). Savukārt olbaltumvielas tiek patērētas stipri vairāk, nekā tas ir ieteicams, – 45,5% (vēlami 25%). Protams, arī našķi tiek iekļauti ikdienas maltītēs – pēc aprēķiniem tie aizņem aptuveni 14,1%, liecina, pētījums.

Sertificēta uztura speciāliste Līga Balode uzsver: “Veselīgas ēšanas ieteikumi var ievērojami atšķirties dažādām cilvēku grupām atkarībā no veselības stāvokļa, vecuma, fiziskās aktivitātes un citiem faktoriem. Norādītās vēlamā veselīga uztura šķīvja proporcijas ir attiecināmas uz cilvēkiem ar zemu fizisko aktivitāšu līmeni, vieglām fiziskām aktivitātēm ikdienā, vairāk sēdošu dzīvesveidu, kas šobrīd ir atbilstošs lielai sabiedrības daļai. Pozitīvi, ka iedzīvotāji arvien vairāk domā par veselīgu uzturu, taču šie dati pierāda, ka vēl ir jāpiestrādā, lai šos paradumus ieviestu savā ikdienā.”

Dažādība un mērenība
Veselības ministrija skaidro, ka veselīga uztura pamatprincipi ir dažādība, sabalansētība, mērenība. Veselīgs uzturs piegādā cilvēkam enerģiju un uzturvielas tādā daudzumā, lai apmierinātu vesela cilvēka vajadzības konkrētajos darba, vides un dzīves apstākļos.
Uzturā jābūt pietiekamā daudzumā olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, ūdenim, kā arī minerālvielām, vitamīniem, balastvielām (šķiedrvielām) u.c.
Lai uzņemtu visas šīs vērtīgās vielas, ieteicams lietot dažādus produktus, jo neviens no tiem atsevišķi nesatur visus nepieciešamos komponentus. Lai nodrošinātu organismu ar visām uzturvielām un citām veselībai nepieciešamām vielām, jāveido veselīga ēdienkarte, izmantojot uztura piramīdu. Veselīgas ēdienkartes pamatā ir tās produktu grupas, kas atrodas uztura piramīdas apakšējā daļā: graudaugu produkti, augļi un dārzeņi.

Ministrija uzsver, ka vairākas reizes dienā un puse no dienas enerģijas jāuzņem tieši ar graudaugu produktiem un kartupeļiem. Viena porcija augļu ir viens vidēja lieluma auglis – ābols, bumbieris, banāns, apelsīns; divi nelieli augļi – plūmes, mandarīni, aprikozes, kivi (arī dabiskā sulā konservēti); puse greipfrūta; šķēle melones, arbūza vai ananasa; glāze augļu sulas; aptuveni septiņas zemenes; sauja ķiršu, upeņu, aveņu, dzērveņu vai citu ogu.

Dārzeņu vēlamais daudzums dienā ir viena bļodiņa lapu salātu; puse paprikas; viens vidēja lieluma dārzenis – tomāts, burkāns; trīs ēdamkarotes zaļo zirnīšu, pākšu pupiņu vai jebkuru sasmalcinātu, svaigu vai sutinātu dārzeņu; glāze dārzeņu sulas.

Foto: pixabay.com

ZZ.lv ARHĪVS

Iedzīvotāju ikdienas uztura paradumi būtiski atšķiras no vēlamā

Kategorijas