ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Ogu karalienes irbenes audzētājs Māris Šermuks: Izmantojamas ir pilnīgi visas auga daļas (FOTO)

Andra Ozola
Uzņēmējdarbība

2018. gada 22. oktobris 12:11

29989
Ogu karalienes irbenes audzētājs Māris Šermuks: Izmantojamas ir pilnīgi visas auga daļas (FOTO)

Irbeņu audzētājs Māris Šermuks no Auces ved mūs uz savu irbeņu lauku. Netālu no viņa mājas septiņos hektāros aug 12 dažādu šķirņu irbeņu krūmi. Sarkano ogu ķekaru ir tik daudz, ka dažu krūmu zari nolīkuši no ogu svara. Irbenes Māris audzē bioloģiski – bez “ķīmijas”. Zāle tiek pļauta un kaisīta apkārt krūmiem. Irbeņu krūms sāk ražot ceturtajā piektajā gadā. Krūmu augstums ir 3,5 līdz četri metri. Ogas parasti novāc septembra beigās, oktobra sākumā, bet šogad – ātrāk. Tās vāc, nogriežot ķekarus. Izrādās, ka irbeņu lauka lielākie ienaidnieki nav vis putni, kuriem labāk garšo pie mājām augošo irbeņu krūmu ogas, bet gan stirnu āzis, kurš, trinot ragus, iznīcina ap 50–70 krūmiem gadā.

Zināma, bet daudziem joprojām sveša 
Bet kas īsti ir irbene, vienlaikus tik dzirdēta, tomēr vēl joprojām daudziem maz pazīstama oga? Irbeni īpaši mīl slāvu tautas. Krievijā un Ukrainā tā tiek apdziedāta dziesmās, minēta tautas teikās un ticējumos, to uzskata par skaistuma un mīlestības simbolu, izmanto kāzu rituālos un maģijā. Krievijā ir sakāmvārds: “Kto s kaļinoj družet, tomu doktor ņe nužen” (Kas ar irbeni draudzējas, tam ārsts nav vajadzīgs).

Irbenes antibakteriālās īpašības pazinuši jau senie romieši. Dzeramā ūdens traukā viņi likuši irbenes zarus, lai ūdens ilgāk saglabātos svaigs. Savukārt kaujas laukā iegūtajās brūcēs viņi kaisīja irbeņu pulveri. Irbeņu sula palīdz arī pret apdegumiem, ar irbenēm iepazīstina Māris. Irbenes kategoriski aizliegts lietot sievietēm grūtniecības stāvoklī, brīdina Māris Šermuks. Tās var lietot pirms bērna ieņemšanas un zīdīšanas laikā, labi palīdz pret jaundzimušo dzelti. Irbenes var lietot bērni jau no sešu mēnešu vecuma.

Parastā irbene (Viburnum opulus) ir vasarzaļš krūms, kas vasarā zied baltiem ziediem, bet rudenī priecē ar sarkanām ogām ķekaros. Irbeņu krūmi sastopami arī savvaļā mitros krūmājos, mežos, ezermalās, upmalās, grāvmalās. Dārzos tiek audzēta parastās irbenes dekoratīvā forma, kura neveido ogas, bet izceļas ar lodveida ziedkopām. Iespējams, intensīvās mežizstrādes dēļ dabā irbenes strauji izzūd, zina teikt Māris.

Ārstnieciska un unikāla
Irbene ir vērtīgs ārstniecības augs, un Māris Šermuks uzskata, ka izmantojamas ir pilnīgi visas tā daļas – lapas, ogas, sēklas, stumbrs, miza, sakne, ziedi. Dzelzs satura ziņā irbene pārspēj visas citas ogas, bet C vitamīna saturs, tās sasaldējot, nesamazinās, pat palielinās.

Pēc vitamīnu sastāva irbene ir unikāla, tāpēc tiek dēvēta par ogu vai meža karalieni. Pagaršojam gatavās rubīnsarkanās ogas. Jā, irbenes ir rūgtas, bet tieši rūgtumā (to rada bioloģiski aktīvs savienojums – glikozīds viburnīns) ir ogas vērtība, skaidro irbeņu audzētājs, kurš pat esot sastrīdējies ar selekcionāriem, kas ogai rūgtumu mēģina dabūt nost. Irbeņu audzētājs no Auces uzskata, ka irbeni nevajag šādi samocīt, jo tad krūms kļūst slimīgāks.

Audzētājs tūlīt arī atspēko mītu, ka irbenes jāēd tikai pēc salnām, jo pirms tām ogas ir indīgas. Iespējams, mīts par indīgumu radies, cilvēkiem irbeni sajaucot ar sarkano plūškoku, kurš ir indīgs. Pēc izskata abi krūmi ir līdzīgi. “Irbene jāēd visu cauru gadu. Rudenī sākt ir par vēlu,” uzsver Māris Šermuks. “Cilvēkam katru dienu jāapēd 10–12 irbeņu ogas, tad viņš būs uzņēmis visus vitamīnus un organiskās skābes un organismā viss sakārtosies,” uzsver Māris, piebilstot, ka daudziem nepatīk ne tikai irbeņu rūgtums, bet arī specifiskā smarža, jo to sastāvā ir baldriānskābe. “Es nepiedāvāju deserta ogu, bet ārstniecisko. Aptiekā taču jūs neprasāt, lai iedod pagaršot aspirīnu,” tādos gadījumos atbild irbeņu audzētājs. Un kurš veselīgais produkts ir garšīgs?

Māris var ilgi stāstīt par irbeņu ķīmisko sastāvu un daudzveidīgo izmantošanu. Irbeņu augļos ir A, C, E, K, P vitamīns, ļoti daudz dzelzs un organiskās skābes. Ogas satur arī taukskābes, ir omega 6 un omega 9 avots, un no to sēklām spiež eļļu, ko izmanto sejas kosmētikā. Tā kā ogu sastāvā ir 35–45 procenti pektīna, no tām vārot ievārījumu, tas sarec pats bez cu­kura.

Vieglāk pateikt, pret ko nepalīdz
“Ogas sēkliņai ir sirds forma, tādējādi daba pati parāda, kam tā domāta,” viņš turpina. Irbeņu ogas satur tādu spēcīgu antioksidantu kā hlorogēnskābe, kas cilvēkam pazemina asinsspiedienu, kā arī darbojas kā pretaptaukošanās līdzeklis, palīdzot organismā šķīdināt patinētos taukus, kurus mēs pazīstam kā celulītu jeb “apelsīna miziņu”. Irbeņu augļiem piemīt organismu spēcinoša, sviedrējoša, temperatūru pazeminoša, pretiekaisuma, savelkoša, urīndzenoša un žultsdzenoša iedarbība. Irbenes uzlabo asins sastāvu, veicina gremošanu un zarnu darbību. Tās lieto onkoloģisku saslimšanu profilaksē un ārstēšanā. Lietojot irbeņu produktus, novērota holesterīna līmeņa pazemināšanās.

Māris nepiedāvā irbeņu ogas, bet jau gatavus produktus. Cukura diabēta slimniekiem viņš iesaka irbeņu pulveri, ko iegūst, samaļot izžāvētas ogas. Lielā pektīna daudzuma dēļ problēma ir izspiest irbeņu sulu – tā nekad nenosēžas slāņos. “Irbene stāv kā mūris,” smej Māris, piebilstot, ka ogas vispirms sasaldē 18 grādos un tad spiež sulu.

No irbeņu stumbra mizas gatavotos produktus izmanto ginekoloģijā menstruālā cikla regulēšanai, kā arī kā līdzekli, kas mazina muskuļu krampjus. Šiem nolūkiem Māris Šermuks iesaka irbeņu tinktūru, kuras angliskais nosaukums ir “Cramp Bark”, jo angliski irbeni dēvē par krampju zāli. Palīdz arī irbeņu ogu pulveris. Māris to nesauc par uztura bagātinātāju, bet iesaka lietot pa pustējkarotei dienā. Viņam ir izdevies sākt ražot irbeņu pulveri arī kapsulās, lai gan sākumā daudzi teikuši, ka tas nav iespējams. “Iespējams ir viss, jautājums ir tikai – vai tu to gribi,” saka Māris, piemetinot, ka viņa radītie produkti nav nejauši, tie ir inovatīvi.

Viens no šādiem produktiem – irbeņu sula, kas, sajaukta ar mizu un sasaldēta, palīdz cīņā ar problemātisku ādu, to balina, cīnās ar akni, ir antibakteriāla. Savukārt no irbeņu sēklām spiesta eļļa, kas sajaukta ar auksta spieduma olīveļļu, uzlabo sejas ādu, to baro un der visiem ādas tipiem. To Māris Šermuks iesaka lietot komplektā ar minēto sasaldēto irbeņu sulu, kurai piemīt savelkošas īpašības. Viņš gan nesola, ka no sejas pazudīs simtprocentīgi visas grumbas.

Top arī irbeņu balzams, ko uz 40 procentu alkohola bāzes gatavo, sajaucot kopā septiņas tinktūras no septiņām sastāvdaļām, kas atrodamas irbenāju krūmā, – ziediem, ogām, sēklām, lapām, mizas, saknes, jaunajiem dzinumiem.

Produkti top sadarbībā ar zinātniekiem
Pētīt irbenes un no tām radīt dažādus inovatīvus produktus Mārim Šermukam palīdzējuši zinātnieki no Lietuvas – Kauņas Tehnoloģiju universitātes –, kā arī mūsu Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Universitātes. Produkti tiek gatavoti viņa mājas ražotnē. Māra Šermuka preču zīmi sauc “Best Berry” (Labākās ogas), un uz produktu iepakojumiem uzraksti ir galvenokārt angļu valodā. Produktu izstrādē un noformēšanā palīdzējis Māra dēls, kurš dzīvo ASV, bet to izplatīšanā iesaistās arī abas meitas, kuras dzīvo Anglijā, jo, piemēram, sasaldētās irbeņu sulas produktu sejai iecienījušas meitas ķīniešu draudzenes.

Patīk gan ārzemniekiem, gan vietējiem
Irbeņu audzētājs nenoliedz, ka orientējas uz ārvalstu tirgu, taču aktīvi strādā, lai savus produktus popularizētu Latvijā. Viņš bieži sastopams dažādos tirdziņos, izstādēs, arī “Riga Food”, un brauc visur, kur vien aicina, taču tiem, kuri netic vai nevēlas uzklausīt, savu viedokli neuzspiež. “Ticēt vai neticēt – tā ir katra brīva izvēle. Kas ieklausīsies un sapratīs, ka viņam to vajag, – lūdzu. Bet, ja intereses nav, nemēģināšu pārliecināt,” teic Māris Šermuks. No irbenēm var gatavot arī sukādes, bet Māris pats ogas necukuro. “Riga Food” izstādē viņam jautāts pēc irbeņu sīrupa. “Iespējams, ka būs,” viņš ir noslēpumains.

Par savu superproduktu audzētājs sauc irbeņu pulveri ar medu, piebilstot, ka šo pulveri var pievienot arī jogurtam, kefīram, putrām un smūtijiem. Dēls izveidojis 25 smūtiju receptes uz ūdens bāzes.Viņam bieži jautājot par izglītību, un tad Māris atbild, ka pēc profesijas ir inženieris celtnieks un jo­projām strādā šajā jomā, galvenokārt būvuzraudzībā. Ir arī mednieks. Ar irbeņu audzēšanu nodarbojas sešus gadus un joprojām tajās iegulda. “Sākumā gribēju audzēt smiltsērkšķus, cidonijas, mellenes, bet vienmēr kaut kas atgadījās, notika kas tāds, lai es to nedarītu,” viņš atklāj, piebilstot, ka labi vien ir, jo citādi būtu kārtējais smiltsērkšķu vai melleņu audzētājs, bet tagad ir vienīgais irbeņu audzētājs Latvijā. Tik lielu platību neesot nevienam arī Krievijā, uz kurieni Māris Šermuks dodas smelties pieredzi, jo irbene ir īsts Sibīrijas augs.


Foto: Raitis Puriņš
+ 4
Kategorijas

Kategorijas