ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Kārlis Bolmanis – biškopis ar savu muižu (FOTO)

Santa Logina
Uzņēmējdarbība

2018. gada 18. oktobris 15:13

3694
Kārlis Bolmanis – biškopis ar savu muižu (FOTO)

“Šis ir tāds ieskriešanās gads, kad mēģinu visu paspēt un rast ieskatu nākotnē. Vēl pirms četriem gadiem nemaz nedomāju, ka kaut ko ražošu vai tirgošu,” teic Vilces pagasta “Liepiņu” saimnieks Kārlis Bolmanis. Kārlim šī vasara aizritēja visai darbīgi. Dažu mēnešu laikā viņš šogad savu saimniecību paplašinājis no 24 līdz 96 ražojošām bišu saimēm. Savukārt Latvijas Biškopības biedrība Kārli atzinusi par 2017. gada jauno biškopi. Turpinājumā – vasaras beigās notikusī saruna ar “Liepiņu” saimnieku.

Ideja rodas studējot
Kārlis saimnieko dzimtas īpašumā – 1937. gadā celtajās “Liepiņās”. Aiz mājas daļēji saglabājušies kūts mūri, un tie liecina par cilvēka klātbūtni šeit vēl agrāk. Pirms četriem gadiem pabeidzis LLU Lauksaimniecības fakultāti, ieguvis agronoma izglītību ar specializāciju dārzkopībā un no Jelgavas atnācis uz Vilci, kur bērnībā pavadītas visas vasaras. “Pārējiem brāļiem tajā laikā nebija vēlmes nākt un riskēt. Biju tikko izlidojis no ligzdiņas, un man tika tas gods uzņemties atbildību par šo īpašumu. Lēnu garu sāku domāt, ar ko varētu nodarboties. Ideja par biškopību dzima jau augstskolas laikā, bet tā kārtīgi sāku, dzīvojot šeit. Pirmo saimi ieviesu pirms četriem gadiem, tagad man ir jau 96 saimes. Līdz simtam drusciņ pietrūkst, kaut man rokas kļūst par īsu jau tagad visu paspēt. Ir vēl arī teātris, jāstrādā pie mājas,” stāsta Kārlis.

Viņš jau gadus desmit darbojas Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī, brālis Andris, kurš arī pieliek savu roku saimniecībā, ir režisors. Trešais brālis Jānis nostabilizējies savā dzīvē, izveidojis ģimeni. Saimniecībā palīdz arī draudzene Ieva – katrs pēc savām iespējām, saka Kārlis. Ar biškopību neviens ģimenē iepriekš nav nodarbojies. Mājas bēniņos viņš gan uzgājis kādus rāmjus – kolhoza laikos bites šurp vestas ganībās. Tomēr attāls Kārļa radinieks ir biškopju aprindās zināmais speciālists Andrejs Mizis, ar kuru gan nav sanācis personīgi iepazīties.

Pamatā savu uzmanību Kārlis šobrīd velta biškopībai un, kā pats saka, iet uz visu banku. Vidusskolas laikā sācis strādāt biļešu kontrolē Jelgavas Kultūras namā, augstskolas gados viņam piedāvāts dežuranta amats. Bija arī posms, kad paralēli tam viņš strādājis stādaudzētavā un vadījis apzaļumošanas darbus. Vēl gada sākumā Kārlis bija sastopams kultūras namā, taču nu jau viņa ienākumi ir tikai no biškopības. “Ja strādātu vēl kādu maizes darbu, es nebūtu tik daudz sasniedzis. Spēka arī ir tik, cik ir. Sapratu, ka jāieguldās vienā lietā – kā būs, tā būs,” saka Kārlis. Biškopības vajadzībām pielāgotas arī abas treknajos gados ģimenes atpūtai celtās mājiņas, kur norit ražošanas process. Taču ar tām nu jau sāk nepietikt, un plānā ir uzcelt vēl vienu ap simt kvadrātmetru platībā.

Jāsaprot mehānisms
Šovasar “Liepiņās” iegūts dažādu ziedu medus, būs pieejama arī bišu maize, vasku Kārlis tirgo kosmētikas mājražotājiem. Savulaik gatavotas arī vaska sveces. Jaunie stropi atnākuši bez ziedputekšņu notrausēja, tāpēc šogad ziedputekšņi nav ievākti. Tie plānā nākamgad. Lielu atspaidu saimniecības izvēršanā devis ES projektā iegūtais finansējums mazajām saimniecībām. Par to iegādāti stropi, saimes un nelielas iekārtas, kuru līdz šim vēl pietrūka. Kārlis atklāj, ka tuvāko piecu gadu plānā ir arī doma sākt medalus ražošanu.

Šobrīd priekšā svarīgs lēmums, kādu veidot savu dravošanu – stropus izvietot konkrētās vietās vai pārvadāt. Pagaidām izskatās, ka būs jāķeras pie otrā varianta. Vilcē bitēm ir ko darīt līdz jūlija vidum, pēc tam nekas vairs nezied – apkārt iesēta kukurūza un graudaugi. Ar nelielo Svētes palieņu pļavu gabaliņu nepietiek.

“Ziņu” viesošanās brīdī saimes bija aizvestas uz viršiem, un par rezultātu vēl bija grūti spriest – runājot, ka virši šovasar izkaltuši. “It kā jau biškopībai plus 30 grādi ir labi. Bet arī atkarīgs, kurā pusē esi, kas tev apkārt medo. Arī relatīvais gaisa mitrums un diennakts temperatūra iespaido nektāra izdalīšanos.” Kā stāstījuši kolēģi, no simt saimēm var gaidīt aptuveni piecas tonnas medus. Kārlis spriež, ka nākamgad jāsāk domāt par vairumtirdzniecību. Jau kādu brīdi viņa medus nopērkams “Amatnieku sētā” Jelgavā.

Kur Kārlis smeļas zināšanas biškopībā? Pirmie pamati ielikti jau augstskolā, pie Martas Liepnieces uzrakstīts bakalaura darbs par bišu barības bāzes izpēti. Pētījumi veikti Zilupē, kur Kārlis arī gājis praksi. Septembrī sācies otrais un pēdējais gads biškopības kursos, ko apmeklē abi ar brāli. “Sapratām, ka ar to, ko es zinu, ir nedaudz par maz. Brālis par biškopību zina tikai tik, cik es viņam esmu stāstījis, pats pie stropa stāvot ar grāmatu rokās. Praktiskajās nodarbībās braucam uz Valmieru pie liela biškopja, kurš arī dalās ar savām zināšanām. Daudz ko esmu redzējis un ieguvis. Ir jāgrozās tajā biškopju sabiedrībā, lai vispār sāktu kaut ko saprast. Tikai ar to, ko tev pasaka vai ko tu izlasi, nepietiek,” secinājis Kārlis. Biškopības vidi viņš sācis iepazīt kā brīvprātīgais Latvijas Biškopības biedrības saietos, kur gūts priekšstats, “kā tas mehānisms strādā”, kontakti, draugi. “Man patīk, ka biškopji nav konkurenti, viņi ir kolēģi,” teic Kārlis. Biedrības Ziemassvētku ballē kā pārsteigums Kārlim arī nākusi nominācija “Gada jaunais biškopis” un strops dāvanā. Tā kā projektu par stropu un saimju iegādi rakstījis caur biedrību, viņš spriež, ka tur arī būs pamanīts.

Pašam sava muiža
Kārlis novērojis, ka vasaras sezona nav pateicīgākais laiks medus tirgošanai un lielāks pieprasījums ir rudenī. “Katrs tirdziņš mums ir īpašs, mēģinām atvest kaut ko foršu, emocijas. Laikam uzsvars jāliek uz to, ka nav jābrauc pēc naudas, var “apcirsties”,” teic bitenieks. Kārlis novērojis, ka biškopība Latvijā atdzimst. Daudziem joprojām ir stereotips, ka biškopis ir kungs gados. Kad tirdziņos prasa, kurš tad ir pats biškopis, cilvēki parasti netic, ka Kārlis ne tikai tirgo, bet arī visu dara pats.

Taujāts, kā medus ticis pie šāda nosaukuma, Kārlis teic, ka tur ir divi stāsti. Viens – nosaukums radies, savienojot visai bieži sastopamo māju nosaukumu ar Vilces Mūrmuižas nosaukumā esošo muižu. Otrs ir jau ambiciozāks. “Daudzi teica – ko nu āksties, “Liepiņas” taču ir zemnieku mājas, kāda tur muiža. Varbūt, bet man tā ir muiža. Tā kā vienmēr esmu sapņojis par savu muižu, kur es pats būtu muižkungs, arī medus nāk no Liepiņmuižas. Lielākā mērķī vieglāk trāpīt,” nosmaida biškopis.


Foto: Raitis Puriņš
+ 3
Kategorijas

Kategorijas