ZZ.lv ARHĪVS

“Bauskas alus” ražotnē, kur top alus kā zītars (FOTO)

Andra Ozola

2018. gada 17. oktobris 09:37

2430
“Bauskas alus” ražotnē, kur top alus kā zītars (FOTO)

“Bauskas alus” ražotnes celtniecība sākta 1979. gadā Mūsas upes krastā, bet 1981. gada decembrī saražota pirmā produkcija. Vispirms veikalu plauktos nonāca “’Rīgas alus”, “Martas alus” un “Senču alus”. Tiem 1982. gadā pievienojās tautā iemīļotais “Bauskas gaišais speciālais” un “Bauskas tumšais speciālais” – aldara Kārļa Zālīša roku darbs. K.Zālītis kļuva arī par pirmo alus darītavas vadītāju. 
Bet Bauskā alu cieņā tur jau kopš 16. gadsimta, kad to brūvēja pils iedzīvotāju vajadzībām un svinībām, tāpēc Bauskas pils attēls rotā “Bauskas alus” darītā miestiņa etiķeti. 

Katru gadu top jauni dzērieni
“Bauskas alus” darītavā alus ražošana notiek saskaņā ar klasisko tehnoloģiju, kas garantē nemainīgu kvalitāti. “No iesala sagatavošanas līdz gatavam alum paiet 42 dienas. Reiz, ciemojoties pie kaimiņiem putnu gaļas ražotājiem “Lielzeltiņos”, uzzināju, ka pie viņiem broilers jeb gatava vista izaug ātrāk – 30–32 dienās,” stāsta SIA “Bauskas alus” valdes loceklis Vladimirs Barskovs.

Sākotnēji Bauskas alus darītavā mēnesī saražoti 30 000 dekalitri alus, bet tagadējā jauda ir 55 000 dekalitri. Ik mēnesi top arī seši septiņi tūkstoši dekalitri bezalkoholisko dzērienu.

Agrāk “Bauskas alus” pamatā ražoja divas alus šķirnes – “Bauskas gaišo” un “Bauskas tumšo” –, bet šobrīd jau tiek izgatavotas septiņas un vēl tikpat daudz šķirņu bezalkoholisko dzērienu. Turklāt katru gadu top kāds jauns dzēriens. “No mazajiem un vidējiem alus ražotājiem mums ir plašākais sortiments,” atklāj V.Barskovs.

Jaunākais ir gaišais alus “Latvijas 100”, pie kura receptes strādāts ļoti ilgi, un tas ir darītavas dāvana Latvijai dzimšanas dienā. Šī alus šķirne tiek gatavota no īpaša iesala un īpašiem apiņiem, uzsver ražotnes vadītājs, lepodamies, ka baušķenieki pirmie no Latvijas alus darītavām sākuši izgatavot valsts simtgadei veltītu produktu.

Savukārt par godu aldara K.Zālīša 90 gadu jubilejai izveidots “Meistara gaišais alus”, bet 2017. gads uzņēmumam bijis īpaši ražīgs, jo tapuši divi jauni produkti – gaišais alus “Savējais” un alus kokteilis “Festiņš”.

No bezalkoholiskajiem dzērieniem pazīstamākie ir pēc K.Zālīša atjaunotās receptes gatavotais iesala dzēriens “Veselība”, bezalkoholiskais iesala dzēriens “Porteris” un “Kvass”, kā arī abi pirms diviem gadiem ražot sāktie tējas sēnes dzērieni – “Dr. Kombucha” un “Dr. Kombucha” karkade” ar sarkanās karkadē tējas garšu, kas spējis iekarot limonādes mīļotāju sirdis tā neatkārtojamās garšas un veselīgo īpašību dēļ. “Esam vienīgie Baltijas un Polijas reģionā, kas rūpnieciski ražo tējas sēnes dzērienu. Līdzīgi vēl ir Čehijā, Austrijā un Portugālē,” stāstu turpina V.Barskovs. 

Tur godā uzņēmuma vēsturi
Tējas sēnei uzņēmumā atvēlēta goda vieta – tā aug “Bauskas alus” degustāciju telpā, kas ir daļa no ražotnes vēsturiskā mantojuma. Tur valda padomju laika stils un savdabīga greznība. Seno degustāciju telpu pirms 30 gadiem apmeklēja tikai augsta ranga viesi, tagad ekskursijai pa uzņēmumu var pieteikties ikviens interesents, un katru gadu ražotni apmeklē ap 2000 cilvēku no visas Latvijas, Lietuvas un citām Eiropas Savienības valstīm.

“Bauskas alus ir kā zītars,/Kas to nedzer, tas ir tītars,” vēsta uzraksts uz degustāciju zāles sienas. Tas pats pantiņš uzdrukāts ne tikai uz T krekliņiem ar uzņēmuma simboliku.

Degustāciju telpā atrodas vairākas vitrīnas ar “Bauskas alus” saņemtajām godalgām dažādās pašmāju un starptautiskās izstādēs – “Riga Food”, “Baltic Beer Star” un Maskavas VDNH. Balvām jau sāk pietrūkt vietas un jāsāk domāt par jaunas vitrīnas izveidi, spriež direktors.

Turpat apskatāmas arī visu savulaik uzņēmumā ražoto produktu etiķetes, produkcijas paraugi, suvenīri. Ir gan iesala dzēriena “Veselība”, zaļās limonādes “Tarhuns”, limonādes “Vāverīte”, “Sitra”, “Limonlaims” un citu iecienītu manas bērnības dzērienu etiķetes. Četrus gadus – no 2000. līdz 2004. gadam – uzņēmumā ražots arī “Kārļa alus”. Bet pats alus meistars K.Zālītis uz apmeklētājiem noraugās, smaidot fotogrāfijā pie sienas.

Kaut sasniegts cienījams vecums – 92 gadi –, Latvijā vecākais aldaris, strādājot nepilnu slodzi, joprojām ir “Bauskas alus” darbinieks. Mums gan neizdevās viņu sastapt, jo meistars bija devies atvaļinājumā, taču ikdienā viņš joprojām sniedz konsultācijas, ir klāt ražošanas procesā un piedalās degustācijās, lai arī 75 gadu vecumā ir devies pensijā.

“Kamēr es esmu šeit, tu, Kārli, strādāsi – tā es viņam teicu,” V.Barskovs ir atklāts, piemetinot, ka pazīstamais alus vecmeistars tagad nodarbojas ar tomātu un vīnogu audzēšanu. Viņa iedibinātās alus darīšanas tradīcijas turpina trīs tehnologi un ķīmijas laboratorijas darbinieki, bet uzņēmuma komunikācijas speciāliste ir K.Zālīša mazmeita Inga Zālīte.

Ražotne strādā veiksmīgi
“Šogad strādājam sevišķi sekmīgi, lai gan akcīzes nodoklis palielināts par 50 procentiem un alu tika aizliegts pildīt pusotra un divu litru lielajās plastmasas pudelēs. Apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu audzis, un tas ir aptuveni pieci miljoni eiro. No tiem nodokļos tiek nomaksāti aptuveni divi miljoni, bet šogad varētu būt divarpus, jo palielināts akcīzes nodoklis,” turpina V.Barskovs.

Uzņēmuma vadītājs ar lepnumu rāda Atzinības rakstu, kuru “Bauskas alus” 2016. gadā saņēmis kā lielākais nodokļu maksātājs Zemgales Plānošanas reģionā mazo (komerc) nodokļu maksātāju grupā.

“Bauskas alus” ražotnē strādā 60 cilvēku. Visi darbinieki ir apdrošināti. Strādājošie uzņēmumā uz vietas var paēst apmaksātas pusdienas, bet reizi gadā kolektīvs dodas ekskursijā pa Latviju vai uz kādu no kaimiņvalstīm. Šoruden plānots brauciens uz Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku, stāsta direktors.

Uzņēmumam ir arī savi metinātāji un virpotāji, un tas cenšas neizmantot ārpakalpojumus. Lielākoties visi speciālisti, kuri ražotnē strādā, tajā pavadījuši visu savu darba dzīvi. Atzinīgus vārdus “Bauskas alus” direktors velta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātei, kuras vairāki absolventi ir alus darītavas darbinieki.

“Bauskas alus” produkcija tiek arī eksportēta – 12–14 gadus uz Angliju un Īriju, Islandi un Nīderlandi. Šogad pirmie divi pasūtījumi nogādāti Itālijā. Eksportēts tiek uzņēmuma tradicionālais alus – “Bauskas gaišais”, “Bauskas tumšais” un “Gaišais Senču”. No bezalkoholiskajiem dzērieniem piecus sešus gadus uz Igauniju iet kvass.

Bet kā ar konkurenci? “Pirms 20 gadiem Latvijā bija 15–16 alus ražotāju, šobrīd to ir 46,” uzsver “Bauskas alus” vadītājs. Viņu gan konkurence nebiedē, jo katram alum ir sava unikāla garša.

Lai arī visi aldari alus ražošanā izmanto trīs pamatlietas – ūdeni, apiņus un iesalu –, rezultāts katram iznāk citādāks. Tas tāpēc, ka katrai vietai ir sava mikroflora, skaidro V.Barskovs, piebilstot, ka viss ir svarīgs, arī ūdens kvalitāte, un rūpnīcas teritorijā atrodas četri dziļurbumi. Savukārt stikla pudeļu pildītavā uzzinām, ka “Bauskas alus” pudeles izmanto atkārtoti, pirms diviem gadiem arī nomainīta to pildīšanas iekārta.


Foto: Raitis Puriņš