“Bauskas alus” ražotnē, kur top alus kā zītars (FOTO)
“Bauskas alus” ražotnes celtniecība sākta 1979. gadā Mūsas upes
krastā, bet 1981. gada decembrī saražota pirmā produkcija. Vispirms
veikalu plauktos nonāca “’Rīgas alus”, “Martas alus” un “Senču alus”.
Tiem 1982. gadā pievienojās tautā iemīļotais “Bauskas gaišais
speciālais” un “Bauskas tumšais speciālais” – aldara Kārļa Zālīša roku
darbs. K.Zālītis kļuva arī par pirmo alus darītavas vadītāju.
Bet
Bauskā alu cieņā tur jau kopš 16. gadsimta, kad to brūvēja pils
iedzīvotāju vajadzībām un svinībām, tāpēc Bauskas pils attēls rotā
“Bauskas alus” darītā miestiņa etiķeti.
Katru gadu top jauni dzērieni
“Bauskas
alus” darītavā alus ražošana notiek saskaņā ar klasisko tehnoloģiju,
kas garantē nemainīgu kvalitāti. “No iesala sagatavošanas līdz gatavam
alum paiet 42 dienas. Reiz, ciemojoties pie kaimiņiem putnu gaļas
ražotājiem “Lielzeltiņos”, uzzināju, ka pie viņiem broilers jeb gatava
vista izaug ātrāk – 30–32 dienās,” stāsta SIA “Bauskas alus” valdes
loceklis Vladimirs Barskovs.
Sākotnēji Bauskas alus darītavā mēnesī saražoti 30 000 dekalitri alus, bet tagadējā jauda ir 55 000 dekalitri. Ik mēnesi top arī seši septiņi tūkstoši dekalitri bezalkoholisko dzērienu.
Agrāk “Bauskas alus” pamatā ražoja divas alus šķirnes – “Bauskas gaišo” un “Bauskas tumšo” –, bet šobrīd jau tiek izgatavotas septiņas un vēl tikpat daudz šķirņu bezalkoholisko dzērienu. Turklāt katru gadu top kāds jauns dzēriens. “No mazajiem un vidējiem alus ražotājiem mums ir plašākais sortiments,” atklāj V.Barskovs.
Jaunākais ir gaišais alus “Latvijas 100”, pie kura receptes strādāts ļoti ilgi, un tas ir darītavas dāvana Latvijai dzimšanas dienā. Šī alus šķirne tiek gatavota no īpaša iesala un īpašiem apiņiem, uzsver ražotnes vadītājs, lepodamies, ka baušķenieki pirmie no Latvijas alus darītavām sākuši izgatavot valsts simtgadei veltītu produktu.
Savukārt par godu aldara K.Zālīša 90 gadu jubilejai izveidots “Meistara gaišais alus”, bet 2017. gads uzņēmumam bijis īpaši ražīgs, jo tapuši divi jauni produkti – gaišais alus “Savējais” un alus kokteilis “Festiņš”.
No
bezalkoholiskajiem dzērieniem pazīstamākie ir pēc K.Zālīša atjaunotās
receptes gatavotais iesala dzēriens “Veselība”, bezalkoholiskais iesala
dzēriens “Porteris” un “Kvass”, kā arī abi pirms diviem gadiem ražot
sāktie tējas sēnes dzērieni – “Dr. Kombucha” un “Dr. Kombucha” karkade”
ar sarkanās karkadē tējas garšu, kas spējis iekarot limonādes mīļotāju
sirdis tā neatkārtojamās garšas un veselīgo īpašību dēļ. “Esam vienīgie
Baltijas un Polijas reģionā, kas rūpnieciski ražo tējas sēnes dzērienu.
Līdzīgi vēl ir Čehijā, Austrijā un Portugālē,” stāstu turpina
V.Barskovs.
Tur godā uzņēmuma vēsturi
Tējas sēnei
uzņēmumā atvēlēta goda vieta – tā aug “Bauskas alus” degustāciju telpā,
kas ir daļa no ražotnes vēsturiskā mantojuma. Tur valda padomju laika
stils un savdabīga greznība. Seno degustāciju telpu pirms 30 gadiem
apmeklēja tikai augsta ranga viesi, tagad ekskursijai pa uzņēmumu var
pieteikties ikviens interesents, un katru gadu ražotni apmeklē ap 2000
cilvēku no visas Latvijas, Lietuvas un citām Eiropas Savienības valstīm.
“Bauskas alus ir kā zītars,/Kas to nedzer, tas ir tītars,” vēsta uzraksts uz degustāciju zāles sienas. Tas pats pantiņš uzdrukāts ne tikai uz T krekliņiem ar uzņēmuma simboliku.
Degustāciju telpā atrodas vairākas
vitrīnas ar “Bauskas alus” saņemtajām godalgām dažādās pašmāju un
starptautiskās izstādēs – “Riga Food”, “Baltic Beer Star” un Maskavas
VDNH. Balvām jau sāk pietrūkt vietas un jāsāk domāt par jaunas vitrīnas
izveidi, spriež direktors.
Turpat apskatāmas arī visu savulaik uzņēmumā ražoto produktu etiķetes, produkcijas paraugi, suvenīri. Ir gan iesala dzēriena “Veselība”, zaļās limonādes “Tarhuns”, limonādes “Vāverīte”, “Sitra”, “Limonlaims” un citu iecienītu manas bērnības dzērienu etiķetes. Četrus gadus – no 2000. līdz 2004. gadam – uzņēmumā ražots arī “Kārļa alus”. Bet pats alus meistars K.Zālītis uz apmeklētājiem noraugās, smaidot fotogrāfijā pie sienas.
Kaut sasniegts cienījams vecums – 92 gadi –, Latvijā vecākais aldaris, strādājot nepilnu slodzi, joprojām ir “Bauskas alus” darbinieks. Mums gan neizdevās viņu sastapt, jo meistars bija devies atvaļinājumā, taču ikdienā viņš joprojām sniedz konsultācijas, ir klāt ražošanas procesā un piedalās degustācijās, lai arī 75 gadu vecumā ir devies pensijā.
“Kamēr
es esmu šeit, tu, Kārli, strādāsi – tā es viņam teicu,” V.Barskovs ir
atklāts, piemetinot, ka pazīstamais alus vecmeistars tagad nodarbojas ar
tomātu un vīnogu audzēšanu. Viņa iedibinātās alus darīšanas tradīcijas
turpina trīs tehnologi un ķīmijas laboratorijas darbinieki, bet uzņēmuma
komunikācijas speciāliste ir K.Zālīša mazmeita Inga Zālīte.
Ražotne strādā veiksmīgi
“Šogad
strādājam sevišķi sekmīgi, lai gan akcīzes nodoklis palielināts par 50
procentiem un alu tika aizliegts pildīt pusotra un divu litru lielajās
plastmasas pudelēs. Apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu audzis,
un tas ir aptuveni pieci miljoni eiro. No tiem nodokļos tiek nomaksāti
aptuveni divi miljoni, bet šogad varētu būt divarpus, jo palielināts
akcīzes nodoklis,” turpina V.Barskovs.
Uzņēmuma vadītājs ar lepnumu rāda Atzinības rakstu, kuru “Bauskas alus” 2016. gadā saņēmis kā lielākais nodokļu maksātājs Zemgales Plānošanas reģionā mazo (komerc) nodokļu maksātāju grupā.
“Bauskas alus” ražotnē strādā 60 cilvēku.
Visi darbinieki ir apdrošināti. Strādājošie uzņēmumā uz vietas var paēst
apmaksātas pusdienas, bet reizi gadā kolektīvs dodas ekskursijā pa
Latviju vai uz kādu no kaimiņvalstīm. Šoruden plānots brauciens uz
Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku, stāsta direktors.
Uzņēmumam ir arī savi metinātāji un virpotāji, un tas cenšas neizmantot ārpakalpojumus. Lielākoties visi speciālisti, kuri ražotnē strādā, tajā pavadījuši visu savu darba dzīvi. Atzinīgus vārdus “Bauskas alus” direktors velta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātei, kuras vairāki absolventi ir alus darītavas darbinieki.
“Bauskas alus” produkcija tiek arī eksportēta – 12–14
gadus uz Angliju un Īriju, Islandi un Nīderlandi. Šogad pirmie divi
pasūtījumi nogādāti Itālijā. Eksportēts tiek uzņēmuma tradicionālais
alus – “Bauskas gaišais”, “Bauskas tumšais” un “Gaišais Senču”. No
bezalkoholiskajiem dzērieniem piecus sešus gadus uz Igauniju iet kvass.
Bet
kā ar konkurenci? “Pirms 20 gadiem Latvijā bija 15–16 alus ražotāju,
šobrīd to ir 46,” uzsver “Bauskas alus” vadītājs. Viņu gan konkurence
nebiedē, jo katram alum ir sava unikāla garša.
Lai arī visi aldari
alus ražošanā izmanto trīs pamatlietas – ūdeni, apiņus un iesalu –,
rezultāts katram iznāk citādāks. Tas tāpēc, ka katrai vietai ir sava
mikroflora, skaidro V.Barskovs, piebilstot, ka viss ir svarīgs, arī
ūdens kvalitāte, un rūpnīcas teritorijā atrodas četri dziļurbumi.
Savukārt stikla pudeļu pildītavā uzzinām, ka “Bauskas alus” pudeles
izmanto atkārtoti, pirms diviem gadiem arī nomainīta to pildīšanas
iekārta.
Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”