ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavas novada pašvaldība piešķir līdzekļus četru biznesa ideju atbalstam

zz.lv

2018. gada 17. oktobris 09:03

647
Jelgavas novada pašvaldība piešķir līdzekļus četru biznesa ideju atbalstam

“Visu laiku cenšos popularizēt gan savu saimniecību, gan Jelgavas novadu, gan kopumā ideju, ka arī jauni cilvēki var dzīvot un saimniekot laukos,” teic Lelde Bāra no Svētes pagasta saimniecības “Lejnieki”. Viņa ir viena no četriem jaunajiem uzņēmējiem, kas saņems Jelgavas novada pašvaldības finansējumu savai biznesa idejai.

Kā informē pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone, aizritējusi konkursa “Esi uzņēmējs Jelgavas novadā” pretendentu vērtēšana. Topošie uzņēmēji prezentēja katrs savu biznesa ideju, lai saņemtu pēc iespējas lielāku pašvaldības starta kapitālu tās īstenošanai. Žūrijas komisija šogad lēma finansiāli atbalstīt četras biznesa ieceres, kopumā tām atvēlot vairāk nekā 5000 eiro.

Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad starp konkursa laureātiem ir gan tādi jaunie uzņēmēji, kas jau paspējuši atrast savu profesionālo nišu un uz pašvaldības finansiālu atbalstu pretendē, lai kvalitatīvāk attīstītu pakalpojumu, gan arī tādi, kuriem ir izkristalizējusies lieliska biznesa ideja, ko īstenot tuvākajā laikā. No četrām atbalstītajām idejām trīs saistītas ar pārtikas nozari un viena ar vēsturisko tērpu darināšanu.
Augstāko žūrijas atbalstu šogad saņēma trīs biznesa idejas, kas sadalīs dāvāto pašvaldības starta kapitālu vienādās daļās, katra iegūstot 1500 eiro.

Taps bioloģiski cepumi
“Gribas paplašināt saimniecības darbības jomu un sākt ražot arī bioloģiskos cepumu pusfabrikātus no pašas audzētām sastāvdaļām,” stāsta L.Bāra, kurai piešķirtais finansējums 1500 eiro apmērā nodrošinās iespēju iegādāties jaunu virtuves tehniku, lai turpinātu ar lielāku jaudu ražot savus nesen radītos produktus. Leldes saimniecībā “Lejnieki” Svētes pagastā tiek audzēti dažnedažādi dārzeņi, garš­augi un ogas, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodes. Vēloties attīstīt produkcijas noietu, Lelde salīdzinoši nesen nonāca pie idejas radīt gatavu cepumu mīklu. Cepumi ir no bioproduktiem – milti, olas un sviests tiek iepirkts bioloģiskajās saimniecībās, savukārt no savas saimniecības Lelde izmanto izaudzētos garšaugus un ogas.

“Vasaras darbi drīz būs noslēgušies un varēs ķerties pie cepumu gatavošanas, kā arī tēju fasēšanas un tamlīdzīgiem darbiem,” stāsta Lelde, piebilstot, ka līdztekus svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirgošanai saimniecība tos tirgo arī saldētā veidā, kā arī piedāvājumā ir žāvēti āboli un dažādas tējas. “Piemēram, par godu Latvijas simtgadei tapa divi īpaši tēju maisījumi – “Zemgales saullēkts” un “Zemgales saulriets”,” atklāj jaunā uzņēmēja.Piešķirto Jelgavas novada pašvaldības finansējumu viņa plāno izmantot, lai iegādātos jaudīgāku virtuves kombainu, žāvētājmašīnu, virtuves robotu, aukstumsomu un vakuuma iepakotāju.

Uzlabos iepakojumu
Viena no pirmajām savu ideju konkursā prezentēja Vircavas pagasta mājražotāja Anita Strazda, kas no smilšu mīklas rada apēdamu mākslu – veido glazētus cepumus. Viņas uzņēmumu “Sugar Art” pašvaldība jau šogad sveica kā nominācijas “Gada mājražotājs” ieguvēju konkursā “Gada uzņēmējs Jelgavas novadā”. Anita labu laiku strādājusi Anglijā, un tur noskatītais brīvdabas tirdziņā neviļus licis pašai eks­perimentēt ar dažādu skaistu kārumu veidošanu. Tik labi zināmā smilšu mīkla viņas izpildījumā pārtop par krāšņiem un noēdamiem dekoriem kāzām, jubilejām, gaumīgiem viesību galdu klājumiem un bērnu iepriecinājumam. Mazu dāmu svētkiem Anita gatavo, piemēram, somiņas komplektus, kuros ietilpst izzīmēta cepumu rokassomiņa, spogulītis, ķemmīte, skropstu tuša, lūpukrāsa un dažnedažādas skaistumlietas. Radīti arī augļu, dārzeņu, ciparu un burtu cepumu komplekti. Anitas apņēmību un patstāvīgumu žūrija novērtēja, piešķirot produkta attīstībai 1500 eiro, ko plānots izmantot jauna cepumu iepakojuma izstrādei.

Iegādāsies augļu kalti
Atzinību izpelnījās arī Vircavas saimniecības “Dzērves” saimnieki Edgars un Evita Gūtmaņi, kas jau teju 20 gadu nodarbojas ar tomātu audzēšanu. Saimniecībā tiek audzēti 40 hibrīdi, tomāti ir dažādi gan pēc izmēra, gan formas un krāsas, lai tirgū piedāvātu pēc iespējas plašāku izvēli. Daudzus gadus saimnieki nodarbojās vien ar tomātu audzēšanu un tirgošanu, bet pēdējā laikā pievērsušies arī produktu gatavošanai no tomātiem. Pašlaik pieprasītākie ir tomātu sula un kaltēti tomāti. Kā norāda Edgars, piešķirtais finansējums 1500 eiro apmērā tiks izmantots speciālas augļu kaltes iegādei.

Savukārt pašvaldības starta kapitāls 750 eiro apmērā piešķirts Zandai Zariņai, kas Lielvircavas muižā vairākus gadus strādā par gidi un pievērsusies vēsturisko tērpu darināšanai. Viņas aizraušanās un sirdslieta ir 19. gadsimta mode. Pētot un analizējot aizgājušo gadsimtu, Zanda nonākusi pie secinājuma, ka vēlas pati radīt kvalitatīvus vēsturiskos tērpus. Apgūstot zināšanas pie profesionāliem meistariem, jau radīti vairāki 19. gadsimta tērpi Jelgavas novada muižām.

Z.Zariņas piedāvājumā ietilpst ampīra, bīdermeiera, krinolīna, turnīra un jūgendstila tērpu atdarinājumi. Viņa norāda, ka Latvijā ir maz entuziastu un profesionāļu, kas nodarbojas ar vēsturisko tērpu pētīšanu, un vēl mazāk ir to, kas tos kvalitatīvi atdarina. Zandas interesēs ir lielu uzmanību veltīt vēsturiskajai ticamībai, un par savas darbības galveno kritēriju viņa ir noteikusi kvalitāti, nevis apjomu. Tā kā Zanda ar vēsturisko tērpu darināšanu nodarbojas salīdzinoši nesen, par galveno mērķi savas uzņēmējdarbības attīstībai šobrīd izvirzītas mārketinga aktivitātes. Iecerēts arī pievērsties logo (birkas) izstrādei.

Svinīga pašvaldības starta kapitāla pasniegšana jaunajiem uzņēmējiem konkursa laureātiem notiks 22. novembrī, kad Jelgavas novada pašvaldība organizēs Biznesa iespēju un iedvesmas dienas pasākumu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.


Foto: Jelgavas novada pašvaldība