Uzņēmums: Kultūraugu audzēšanas tehnoloģijās jāiekļauj arī antistresanti

zz.lv

2018. gada 12. oktobris 15:06

Uzņēmums: Kultūraugu audzēšanas tehnoloģijās jāiekļauj arī antistresanti

Saimniecības, kuras šogad veikušas nepieciešamos agrotehniskos pasākumus, var cerēt uz labu ziemāju pārziemošanu. Sējas darbi jaunajai 2019. gada ražai visā Latvijā beigušies. Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, ziemāju graudaugu platības palielinājušās, jo bija labāki augsnes apstrādes un sējas apstākļi. Šogad, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, vairāk sējumu tiek arī apdrošināti. Tas viss vieš cerību, ka nākamai, 2019. gada, ražai jābūt labai un lauksaimnieku finansiālais stāvoklis uzlabosies, vēsta apdrošinātāji.

Analizējot iepriekšējās sezonas dažu reģionu zemo ražību iemeslus, SIA “Baltic Agro” nonācis pie secinājuma, ka, izvēloties mēslošanas un augu aizsardzības tehnoloģijas, uzmanība jāvērš ne tikai uz produktu kvalitāti un to saderību, bet jāievieš jauni. Kultūraugi, esot klimatiskā stresa apstākļos, nespēj uzņemt barības vielas no augsnes, jo trūkst ūdens. Arī ārpussakņu mēslojumi nespēj visas vajadzības nodrošināt, jo augstu temperatūru ietekmē uzņemšana caur lapām ir ierobežota.

Līdz šim intensīvu lauksaimniecību nodrošināja kvalitatīvs sēklas materiāls, augsnes apstrādes pasākumi, kultūrauga vajadzībām un attīstības stadijai attiecināta sabalansēta mēslošanas un augu aizsardzības sistēma. Izpildot šos nosacījumus, lauksaimnieki ieguva augstas ražas un bija pilnībā gandarīti par sasniegto. Bet šī sezona pierādīja pretējo, ka, izpildot visus agrotehniskos pasākumus, ražība dažos reģionos tomēr bija ekstrēmi zema. Tā bija negatīva klimatiskā stresa ietekme – pārlieku liels nokrišņu daudzums un straujas temperatūru svārstības rudenī un ziemā, ilgstošs sausums un paaugstināta gaisa temperatūra vasarā. Šādos apstākļos no tradicionāliem paņēmieniem – dalītām mēslojuma devām papildus ārpussakņu smidzinājumiem – liela ieguvuma nebija.

Kvalitatīvu stresa kontroli var nodrošināt tikai ar specifisku mēslojumu – antistresantu lietojumu, iesaka “Baltic Agro” Jelgavas servisa centra vadītājs Egils Sviķis: “Tie nav ierastie mēslojumi ar makro vai mikroelementu sastāvu, bet īpaši stresa kontrolei radīti produkti, kuru sastāvā ir bioloģiski aktīvas vielas un aminoskābes.”

Kultūraugu stresa kontrole ir aktualitāte ne tikai Latvijā vai Baltijas valstīs. Visā pasaulē notiek klimatiskās pārmaiņas, un lauksaimniekiem aizvien grūtāk ir tām pielāgoties, nezaudējot kultūraugu ražību. Vadošie pētniecības institūti pēta un meklē jaunus risinājumus, kā nepieļaut abiotisko stresu negatīvo ietekmi uz kultūraugu veselību un ražību, kā nodrošināt nepārtrauktu veģetācijas ciklu un stresu kontroli.

Baltijas valstu “Baltic Agro” speciālisti no 1. līdz 5. oktobrim piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Īriju, kur apskatīja antistresantu ražotni, kā arī piedalījās Beļģijas zinātnieku organizētā mācību seminārā “Kultūraugu stresa kontrole un antistresantu nozīme to ierobežošanā”. “Gūtās zināšanas izmantosim semināros lauksaimniekiem, kur dalīsimies pieredzē, kā veidot pilnvērtīgas kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas, nepieļaujot abiotisko stresu negatīvo ietekmi uz kultūraugu veselību un ražību. Semināros uzaicināsim piedalīties lauksaimniecības ekspertus no citām valstīm. “Baltic Agro” sortimentā jau šodien ir antistresanti, bet mēs meklēsim vēl jaunus risinājumus un apmācīsim zemniekus, kā šīs inovatīvās tehnoloģijas pielāgot katras saimniecības iespējām,” uzsver E.Sviķis.

Foto: no arhīva

ZZ.lv ARHĪVS

Uzņēmums: Kultūraugu audzēšanas tehnoloģijās jāiekļauj arī antistresanti

Kategorijas