ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Zemgalē uzvarējusi partija "KPV LV", tai seko VL–TB/LNNK un JKP

LETA
Saeimas vēlēšanas 2018

2018. gada 8. oktobris 07:55

778
Zemgalē uzvarējusi partija "KPV LV", tai seko VL–TB/LNNK un JKP

13. Saeimas vēlēšanās Zemgalē uzvarējusi partija "KPV LV", kurai pēc saņemtā atbalsta seko nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL–TB/LNNK) un Jaunā konservatīvā partija (JKP).

Par partiju KPV LV nobalsojuši 21 934 jeb 18,76 procenti vēlētāju, par VL–TB/LNNK 16 745 jeb 14,32 procenti balsotāji un par JKP 16 454 jeb 14,07 procenti pilsoņu.

Tālāk seko Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar 14 660 jeb 12,54 procentiem balsu, "Attīstībai/Par!" ar 12 814 jeb 10,96 procentiem un partija "Saskaņa" ar 11 592 jeb 9,91 procentiem.

"Jaunā Vienotība" saņēmusi 9160 balsis jeb 7,83 procentu lielu atbalstu.

Līdz ar to "KPV LV" no Zemgales vēlētāju apgabala varētu iegūt trīs deputātu mandātus, bet VL–TB/LNNK, JKP, ZZS, "Attīstībai/Par!" un "Saskaņa" – pa diviem mandātiem, savukārt "Jaunajai Vienotībai" Zemgales vēlētāji būtu sarūpējuši vienu deputāta krēslu parlamentā, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Pārējās partijas šajā vēlēšanu apgabalā ieguva mazāk nekā piecus procentus balsu, no tām vistuvāk ir Latvijas Reģionu apvienība ar 4984 balsīm jeb 4,26 procentiem.

Kopumā Zemgalē nobalsojuši 117 031 jeb 54,76 procenti balsstiesīgo.

Apkopotie 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanās piedalījušies 845 196 jeb 54,60 procenti balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 4,3 procentiem mazāk nekā 12. Saeimas vēlēšanās. Visaugstākā vēlētāju aktivitāte bijusi Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 60,96 procenti vēlētāju, tai seko Kurzeme ar 55,86 procentiem, Zemgale ar 54,76 procentiem, Rīgas vēlēšanu apgabals ar 53,93 procentiem un Latgale ar 43,07 procentiem vēlētāju. Vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs nobalsojuši 31 946 jeb 24,44 procenti vēlētāju.

2011. gadā notikušajās 11. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45 procenti no visiem balsstiesīgajiem, bet 10. Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12 procenti vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5. Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9 procenti balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9 procenti balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7. Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89 procenti balsstiesīgo. 8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā bija novērojama 71,51 procenta vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9. Saeimā – 60,98 procenti balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.


Foto: LETA

Kategorijas

Kategorijas