Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele: Pašvaldības ir izcils cilvēka tiesību un interešu īstenošanas mehānisms
Uz priekšlasījumu un diskusiju par Latvijas kā demokrātiskas
tiesiskas valsts pamatprincipiem Jelgavā bija ieradusies Satversmes
tiesas priekšsēdētāja mūsu novadniece Ineta Ziemele. Šajā pasākumā viņa
tikās ar Jelgavas pašvaldības darbiniekiem, tostarp domes priekšsēdētāju
Andri Rāviņu. Pēc I.Ziemeles ierosmes bija uzaicinātas arī “Zemgales
Ziņas”.
– Kas jūs mudināja uz šādu pasākumu? Nav zināms, ka
līdzīgus priekšlasījumus un diskusijas būtu rīkojuši jūsu priekšteči
Satversmes tiesas priekšsēdētājas amatā.
Par ieceri tikties
ar jelgavniekiem un arī citu Latvijas pašvaldību pārstāvjiem zināmā
mērā jāpateicas bērniem. Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi un
Satversmes pieņemšanas 97. gadadienu, Satversmes tiesa ir izsludinājusi
6. klašu skolēniem zīmējumu konkursu “Manas pamattiesības Satversmē”.
Līdzīgu konkursu rīkojām arī pērn, un, par spīti dažu skepsei (kā bērns
var uzzīmēt Satversmi!?), atsaucība bija ievērojama. Vairāki no bērnu
darbiem bija izstādīti Zemgales reģionālajā Kompetenču attīstības
centrā. Iznāk, ka es ierados uz šīs izstādes slēgšanu, jo šonedēļ
zīmējumi jau ir aizceļojuši tālāk uz Limbažu centrālo bibliotēku. Kopā
ar izstādi dažādās Latvijas pilsētās viesojas arī citi Satversmes tiesas
tiesneši un tiesas darbinieki.
Taču, runājot par būtību, man ar
savu nepilnu divu gadu pieredzi Satversmes tiesas priekšsēdētājas amatā
nākas konstatēt, ka tiesu varu sabiedrībā īsti līdz galam nesaprot. Tur
arī slēpjas problēma, kāpēc valstī ar tiesiskumu nedaudz klibojam.
Strādājot valsts varas sistēmā, vai tā ir tiesa vai pašvaldība, mums
visiem liekas, ka mēs esam pasaules centrs. Taču patiesībā šajā varas
mehānismā ir ļoti daudz svarīgu veidojumu, un tieši to mijiedarbība ir
tā, kas nodrošina valsts attīstību. Latvijā ir jāstiprina savstarpējais
dialogs un komunikācija starp dažādu jomu cilvēkiem. Ir daudz ļoti
talantīgu un gudru cilvēku. Taču, piemēram, ar režisoriem ikdienā
nerunā. Līdzīgi ir ar pašvaldību darbiniekiem.
– Laikā,
kad jaundibinātajā Latvijas valstī tapa Latvijas Republikas Satversme,
tautas vēlētu pašvaldību taču nebija. Kur pašvaldības parādās Satversmē?
Par
pašvaldībām ir teikts Satversmes 8. nodaļā “Cilvēka pamattiesības”,
101. pantā. Šī nodaļa mūsu Satversmē ir pēdējā, tā tika pieņemta jau pēc
valsts neatkarības atjaunošanas 1998. gadā. Tolaik šo nodaļu jau varēja
izstrādāt augstākā kvalitātē, pamatojoties uz pēdējiem sasniegumiem
cilvēktiesībās. No vēstures zināms, ka Latvijas valsts Satversmes
sapulces darbības laikā (no 1920. līdz 1922. gadam) tika izstrādāta
Satversmes pirmā daļa, kurā tika noteikti konstitucionālie orgāni, varas
dalīšanas principi, regulēti valsts iekārtas jautājumi. Taču
Satversmes otrā daļa, kas attiecas uz iedzīvotāju un pilsoņu tiesībām,
tajā laikā netika pieņemta. Kā tas pie mums politikā mēdz būt, ieilga
strīdi un nepieņemtais dokuments iegūla plauktos (Satversmes
pilnveidošanas darbu pilnībā pārtrauca Kārļa Ulmaņa autoritārais varas
apvērsums 1934. gadā. – red.).
Var jautāt, vai tas, ka Satversmes
101. pantā parādās jēdziens “pašvaldība”, ir jēgpilni. Kāda tam ir
nozīme? Jurisprudencē ir ļoti svarīgi skatīties uz konkrēto tiesību
normu sistēmiski. Satversmes 101. pants liecina par to, ka pašvaldība
tiek uzskatīta par cilvēkam tuvu stāvošu varas veidojumu un ka
iedzīvotāju dalība pašvaldību darbā ir būtiska cilvēktiesību sastāvdaļa.
Tas ir izcils demokrātijas – cilvēka tiesību un interešu īstenošanas –
mehānisms. Pašvaldības autonomijas principa jēga ir tajā, ka tā ir cieši
saistīta ar savu iedzīvotāju. Tas, ka pašvaldības ievēl demokrātiskās
vēlēšanās, dod tām ļoti augstu leģitimizācijas pakāpi.
Taču valsts
pašvaldībām iedod ne tikai skaisto demokrātijas funkciju, bet caur
likumu “Par pašvaldībām” – arī konkrētus varas instrumentus. Tām ir
zināmas vietējās varas funkcijas, lai varētu savus iedzīvotājus virzīt
uz kādu kopēju mērķi. Tādējādi pašvaldībai ir duāls raksturs. No vienas
puses, tā ir demokrātiska vara pati par sevi, no otras puses, tā
sakārtojas valsts varas hierarhijā. Pašvaldības nav gluži bez kontroles.
Pār to pieņemtajiem rīkojumiem ir Vides un reģionālās attīstības
ministrijas (VARAM) pārraudzība. To nav tik vienkārši pieņemt un
saprast. No efektīvas pārvaldības viedokļa nevajadzētu būt situācijai,
ka pašvaldības veido valstis valstī. Jebkurā gadījumā Satversmes tiesa
ir vienīgais instruments, kā civilizēti nepiekrist VARAM ministra
rīkojumiem. Pēdējā laikā Satversmes tiesā ir daudz pašvaldību lietu.
–
Drīz pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām Jelgavā atklājās, ka
pašvaldības nolikumā nezin cik ilgi pastāv Latvijas mērogā unikāls
noteikums. Proti, domes sēdēs debates var tikt atklātas vien tad, ja par
to nobalsojis deputātu vairākums. Praksē iegājies, ka Jelgavā
opozīcijas deputāti īsti var tikt pie vārda apmēram reizi gadā, kad tiek
apspriests pašvaldības budžets un pozīcija visžēlīgi atklāj debates.
Tādējādi konstruktīvai opozīcijai Jelgavas domē ir grūti izveidoties.
Demokrātijas
funkcionēšanas mehānismā katrs deputāts ir ārkārtīgi svarīgs. Jo labāk
spēj darboties deputāts, jo labāk jūtas iedzīvotājs. Deputātam ir
subjektīvas publiskas tiesības. Tas nozīmē, ka viņam ir jābūt
pilnvērtīgai iespējai savus pienākumus pildīt, jo tāpēc jau vēlētājs
viņu ir ievēlējis. Ja šīs tiesības ir aizskartas, deputāts var vērsties
Administratīvajā tiesā. Mēs Satversmes tiesā neskatām tāda veida
pašvaldību lēmumus, kas ierobežotu deputātu subjektīvās publiskās
tiesības. Taču Satversmes tiesa savā spriedumā 2018. gada jūnijā
Salaspils domes komiteju veidošanas jautājumā (Satversmes tiesa šajā
spriedumā atcēla VARAM ministra lēmumu, ko apstrīdēja pašvaldība) ir
parādījusi, cik būtisks pašvaldību regulēšanas jomā ir jautājums par
deputāta darbību.
– Satversmes tiesas mājaslapā minēts,
ka no pērn iesniegtajiem 390 iesniegumiem 183 tika atzīti par
nepiekritīgiem. Šķiet, daudziem nav skaidrs, ar ko Satversmes tiesa
nodarbojas.
Ne visi var samaksāt advokātiem, kuri
specializējas konstitucionālajās tiesībās. Tādēļ 2017. gada maijā,
stājoties Satversmes tiesas priekšsēdētājas amatā, veselu gadu viena no
manām prioritātēm bija grozījumu virzīšana Valsts nodrošinātās
juridiskās palīdzības likumā. Proti, šajā likumā bija noteikts, ka
valsts apmaksāta juridiskā palīdzība cilvēkiem ir pieejama, ja ir
nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesās vai
administratīvajās tiesās. Taču, ja cilvēks par savu aizskārumu vēlējās
vērsties Satversmes tiesā, šādu valsts apmaksātu palīdzību saņemt
nevarēja. Tagad tas būs iespējams vismaz gadījumos, ja cilvēks nevarēs
sagatavot juridisko pamatojumu savai konstitucionālajai sūdzībai.
Satversmes tiesas mājaslapā ir arī publicēts informatīvs materiāls par
to, kā personai labāk sagatavot pieteikumu Satversmes tiesai. Šis
materiāls palīdz pārliecināties, vai pieteikuma iesniegšanai visas
nepieciešamās prasības ievērotas.
Turklāt būtu jāņem vērā, ka
Satversmes tiesa izšķir strīdus par tiesību normu atbilstību augstāka
juridiska spēka tiesību normai. Tā neskata strīdus par cilvēku
savstarpējām attiecībām. Satversmes tiesā persona nevar apstrīdēt arī
valsts pārvaldes institūciju izdotos aktus vai tiesu nolēmumus.
–
Vai pēc būtības pašvaldībām ir tiesības izdot savus laikrakstus, kas
pēc formas atdarina brīvos, neatkarīgos medijus, taču pēc satura ir kaut
kas cits? Viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir sabiedrības
informēšana. Tādējādi šķiet, ka likums “Par pašvaldībām” nav pārkāpts,
bet demokrātijas gars tiek nomākts.
Laikraksts
“Bauskas Dzīve” tiesiskā ceļā risina šo problēmu, kas ir aktuāla visā
Latvijā. Cik zinu, strīds ir izgājis caur Latvijas trīspakāpju tiesu
sistēmu un tagad nonācis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Strasbūrā.
Tieši tādā rakursā – vai pašvaldībām ir tiesības izdot laikrakstus – ECT
šo lietu neskatīs. Tiesa skatīs to, vai problēma radusies kādas likuma
neskaidrības dēļ un kas šo strīdus situāciju ir ģenerējis. Mani ļoti
interesē, kā ECT noorientēsies šajā problēmā. Iespējams, kaut kādā
rakursā saistībā ar likumu kvalitāti šī lieta varētu nonākt arī
Satversmes tiesā, tādēļ es šo jautājumu nekomentēšu.
– Kā Satversmes tiesa izskatās uz citu Eiropas Savienības valstu fona?
Satversmes
tiesa ar septiņiem tiesnešiem un 40 darbiniekiem ir Eiropas Savienībā
mazākā konstitucionālā tiesa gan pēc budžeta, ko mēs paši sev nenosakām,
gan arī pēc strādājošo skaita. Mans redzējums par to, kādi izskatāmies
uz citu Eiropas valstu fona, veidojas no divām pieredzēm. Viena ir
tagadējā pieredze, strādājot par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Otra
ir no laika, kad biju tiesnese ECT Strasbūrā. Tad nācās risināt
problēmas, kas nāca gan no vecās, gan no jaunās demokrātijas valstīm.
Un jāteic, ka Latvija uz kopējā fona izskatās ļoti labi. Nopietnas
problēmas ar tiesiskumu ir arī Slovākijā, Čehijā, Polijā. Mums Latvijā
ir daudz spējīgu cilvēku un, piemēram, sarežģītie privatizācijas,
īpašumu atgūšanas procesi ir gājuši veiksmīgāk (salīdzinot ar ECT
pieredzēto citās jaunajās demokrātijās).
Satversmes tiesai ir cieša
sadarbība ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā gan nav
konstitucionālās tiesas, tur Augstākā tiesa periodiski sasauc
Konstitucionālo palātu, kas risina strīdus par tiesību normu atbilstību
valsts konstitūcijai. Igaunijā persona nevar nākt uz Konstitucionālo
palātu ar konstitucionālu sūdzību. Vismaz manā skatījumā to jūt.
Savukārt Lietuvas Konstitucionālā tiesa nav tik noslogota kā mūsējā. Arī
šī tiesa neskata personu sūdzības par pamattiesību aizskārumiem,
lietuvieši vairāk strādā ar pieteikumiem no tiesām (to darām arī mēs).
Tomēr jāatzīst, ka mums Satversmes tiesas kompetence, skatot personu
pieteikumus, ir sniegusi iespēju veidot cilvēka brīvības un cieņas
filozofiju. Savukārt, piemēram, Slovākijā pēc it kā galīga Augstākās
tiesas sprieduma ir vēl iespēja iet uz Konstitucionālo tiesu kā ceturto
tiesu instanci. Tas, manuprāt, ir radījis nevajadzīgu spriedzi tiesu
varā.
– Jums ir lieliska juristes karjera. Esat ieguvusi
doktora grādu Kembridžas Universitātē Lielbritānijā, vairāk nekā desmit
gadu bijusi tiesnese ECT, turklāt šīs tiesas palātas prezidente un
tiesnešu statusa komisijas vadītāja. Rīgas Juridiskās augstskolas
profesore. Kopš 2017. gada esat Latvijas Republikas Satversmes tiesas
priekšsēdētāja. Bet jūsu izglītības ceļa sākums ir Elejā.
Esmu
dzimusi Jelgavā un beigusi Elejas vidusskolu. Vissiltākās atmiņas ir
par maniem laukiem. Dzīvoju Lielplatonē, padomju laikā tur bija
lopkopības izmēģinājumu stacija. Kāpēc man tik mīļas ir lauku skolas?
Kaut arī Elejā bāzējās padomju armijas daļa, valdīja kompartija un
komjaunatne, vidusskolā esmu izaugusi lielā sirsnībā. Tur skolēniem
atļāva īstenot savas idejas, mēs rīkojām pasākumus, piemēram, Klāva
Elsberga dzejas vakaru... No Elejas vidusskolas aizgāju uz Latvijas
Universitātes Juridisko fakultāti, un šajā jomā arī turpinājās mans
izglītības ceļš. Protams, mani vēl aizvien interesē, kā dzimtajā pusē
klājas.
• Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas
institūcija, kura īsteno konstitucionālo kontroli, spriežot tiesu. Tā
pastāv atsevišķi no citām tiesām un izšķir strīdus par likumu un citu
tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām,
tostarp Latvijas Republikas Satversmei.
• Satversmes tiesā ir septiņi
tiesneši, kurus ar Saeimas locekļu balsu vairākumu – ar ne mazāk kā 51
balsi – apstiprina Saeima. Likums paredz, ka par Satversmes tiesas
tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kuram ir augstākā juridiskā
izglītība, vismaz desmit gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē vai
zinātniski pedagoģiskajā darbā un kurš sasniedzis 40 gadu vecumu.
• Satversmes
tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē Satversmes tiesas
tiesneši no sava vidus, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva
absolūto balsu vairākumu uz trim gadiem. Satversmes tiesas
priekšsēdētājs vada Satversmes tiesas sēdes, organizē tiesas darbu un
pārstāv Satversmes tiesu.
• Satversmes tiesa aicina vispārējās un speciālās izglītības iestāžu pedagogus pieteikt zīmējumu konkursam “Manas pamattiesības Satversmē” 6. klašu skolēnus. Savukārt dalībai domrakstu konkursā “Latvijas Satversmes nākamie simts gadi” tiek aicināti piedalīties vispārējās, speciālās, kā arī profesionālās izglītības iestāžu 9. un 12. klašu skolēni.
• Pieteikšanās dalībai konkursā – līdz 15. oktobrim (ieskaitot). Darbu iesniegšanas termiņš – 11. decembris. Darbu vērtēšanā piedalīsies visi septiņi Satversmes tiesas tiesneši. Konkursa uzvarētāji, atzinības raksta saņēmēji un viņu pedagogi tiks aicināti uz apbalvošanas ceremoniju 2019. gada 15. februārī – Satversmes pieņemšanas 97. gadadienā.
Foto: Raitis Puriņš
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”