Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele: Pašvaldības ir izcils cilvēka tiesību un interešu īstenošanas mehānisms

2018. gada 5. oktobris 08:27

465

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele: Pašvaldības ir izcils cilvēka tiesību un interešu īstenošanas mehānisms

Uz priekšlasījumu un diskusiju par Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem Jelgavā bija ieradusies Satversmes tiesas priekšsēdētāja mūsu novadniece Ineta Ziemele. Šajā pasākumā viņa tikās ar Jelgavas pašvaldības darbiniekiem, tostarp domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu. Pēc I.Ziemeles ierosmes bija uzaicinātas arī “Zemgales Ziņas”.

– Kas jūs mudināja uz šādu pasākumu? Nav zināms, ka līdzīgus priekšlasījumus un diskusijas būtu rīkojuši jūsu priekšteči Satversmes tiesas priekšsēdētājas amatā.
Par ieceri tikties ar jelgavniekiem un arī citu Latvijas pašvaldību pārstāvjiem zināmā mērā jāpateicas bērniem. Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi un Satversmes pieņemšanas 97. gadadienu, Satversmes tiesa ir izsludinājusi 6. klašu skolēniem zīmējumu konkursu “Manas pamattiesības Satversmē”. Līdzīgu konkursu rīkojām arī pērn, un, par spīti dažu skepsei (kā bērns var uzzīmēt Satversmi!?), atsaucība bija ievērojama. Vairāki no bērnu darbiem bija izstādīti Zemgales reģionālajā Kompetenču attīstības centrā. Iznāk, ka es ierados uz šīs izstādes slēgšanu, jo šonedēļ zīmējumi jau ir aizceļojuši tālāk uz Limbažu centrālo bibliotēku. Kopā ar izstādi dažādās Latvijas pilsētās viesojas arī citi Satversmes tiesas tiesneši un tiesas darbinieki.

Taču, runājot par būtību, man ar savu nepilnu divu gadu pieredzi Satversmes tiesas priekšsēdētājas amatā nākas konstatēt, ka tiesu varu sabiedrībā īsti līdz galam nesaprot. Tur arī slēpjas problēma, kāpēc valstī ar tiesiskumu nedaudz klibojam. Strādājot valsts varas sistēmā, vai tā ir tiesa vai pašvaldība, mums visiem liekas, ka mēs esam pasaules centrs. Taču patiesībā šajā varas mehānismā ir ļoti daudz svarīgu veidojumu, un tieši to mijiedarbība ir tā, kas nodrošina valsts attīstību. Latvijā ir jāstiprina savstarpējais dialogs un komunikācija starp dažādu jomu cilvēkiem. Ir daudz ļoti talantīgu un gudru cilvēku. Taču, piemēram, ar režisoriem ikdienā nerunā. Līdzīgi ir ar pašvaldību darbiniekiem.

– Laikā, kad jaundibinātajā Latvijas valstī tapa Latvijas Republikas Satversme, tautas vēlētu pašvaldību taču nebija. Kur pašvaldības parādās Satversmē?
Par pašvaldībām ir teikts Satversmes 8. nodaļā “Cilvēka pamattiesības”, 101. pantā. Šī nodaļa mūsu Satversmē ir pēdējā, tā tika pieņemta jau pēc valsts neatkarības atjaunošanas 1998. gadā. Tolaik šo nodaļu jau varēja izstrādāt augstākā kvalitātē, pamatojoties uz pēdējiem sasniegumiem cilvēktiesībās. No vēstures zināms, ka Latvijas valsts Satversmes sapulces darbības laikā (no 1920. līdz 1922. gadam) tika izstrādāta Satversmes pirmā daļa, kurā tika noteikti konstitucionālie orgāni, varas dalīšanas principi, regulēti valsts iekārtas jautājumi. Taču Satversmes otrā daļa, kas attiecas uz iedzīvotāju un pilsoņu tiesībām, tajā laikā netika pieņemta. Kā tas pie mums politikā mēdz būt, ieilga strīdi un nepieņemtais dokuments iegūla plauktos (Satversmes pilnveidošanas darbu pilnībā pārtrauca Kārļa Ulmaņa autoritārais varas apvērsums 1934. gadā. – red.).

Var jautāt, vai tas, ka Satversmes 101. pantā parādās jēdziens “pašvaldība”, ir jēgpilni. Kāda tam ir nozīme? Jurisprudencē ir ļoti svarīgi skatīties uz konkrēto tiesību normu sistēmiski. Satversmes 101. pants liecina par to, ka pašvaldība tiek uzskatīta par cilvēkam tuvu stāvošu varas veidojumu un ka iedzīvotāju dalība pašvaldību darbā ir būtiska cilvēktiesību sastāvdaļa. Tas ir izcils demokrātijas – cilvēka tiesību un interešu īstenošanas – mehānisms. Pašvaldības autonomijas principa jēga ir tajā, ka tā ir cieši saistīta ar savu iedzīvotāju. Tas, ka pašvaldības ievēl demokrātiskās vēlēšanās, dod tām ļoti augstu leģitimizācijas pakāpi.

Taču valsts pašvaldībām iedod ne tikai skaisto demokrātijas funkciju, bet caur likumu “Par pašvaldībām” – arī konkrētus varas instrumentus. Tām ir zināmas vietējās varas funkcijas, lai varētu savus iedzīvotājus virzīt uz kādu kopēju mērķi. Tādējādi pašvaldībai ir duāls raksturs. No vienas puses, tā ir demokrātiska vara pati par sevi, no otras puses, tā sakārtojas valsts varas hierarhijā. Pašvaldības nav gluži bez kontroles. Pār to pieņemtajiem rīkojumiem ir Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzība. To nav tik vienkārši pieņemt un saprast. No efektīvas pārvaldības viedokļa nevajadzētu būt situācijai, ka pašvaldības veido valstis valstī. Jebkurā gadījumā Satversmes tiesa ir vienīgais instruments, kā civilizēti nepiekrist VARAM ministra rīkojumiem. Pēdējā laikā Satversmes tiesā ir daudz pašvaldību lietu.

– Drīz pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām Jelgavā atklājās, ka pašvaldības nolikumā nezin cik ilgi pastāv Latvijas mērogā unikāls noteikums. Proti, domes sēdēs debates var tikt atklātas vien tad, ja par to nobalsojis deputātu vairākums. Praksē iegājies, ka Jelgavā opozīcijas deputāti īsti var tikt pie vārda apmēram reizi gadā, kad tiek apspriests pašvaldības budžets un pozīcija visžēlīgi atklāj debates. Tādējādi konstruktīvai opozīcijai Jelgavas domē ir grūti izveidoties.
Demokrātijas funkcionēšanas mehānismā katrs deputāts ir ārkārtīgi svarīgs. Jo labāk spēj darboties deputāts, jo labāk jūtas iedzīvotājs. Deputātam ir subjektīvas publiskas tiesības. Tas nozīmē, ka viņam ir jābūt pilnvērtīgai iespējai savus pienākumus pildīt, jo tāpēc jau vēlētājs viņu ir ievēlējis. Ja šīs tiesības ir aizskartas, deputāts var vērsties Administratīvajā tiesā. Mēs Satversmes tiesā neskatām tāda veida pašvaldību lēmumus, kas ierobežotu deputātu subjektīvās publiskās tiesības. Taču Satversmes tiesa savā spriedumā 2018. gada jūnijā Salaspils domes komiteju veidošanas jautājumā (Satversmes tiesa šajā spriedumā atcēla VARAM ministra lēmumu, ko apstrīdēja pašvaldība) ir parādījusi, cik būtisks pašvaldību regulēšanas jomā ir jautājums par deputāta darbību.

– Satversmes tiesas mājaslapā minēts, ka no pērn iesniegtajiem 390 iesniegumiem 183 tika atzīti par nepiekritīgiem. Šķiet, daudziem nav skaidrs, ar ko Satversmes tiesa nodarbojas.
Ne visi var samaksāt advokātiem, kuri specializējas konstitucionālajās tiesībās. Tādēļ 2017. gada maijā, stājoties Satversmes tiesas priekšsēdētājas amatā, veselu gadu viena no manām prioritātēm bija grozījumu virzīšana Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Proti, šajā likumā bija noteikts, ka valsts apmaksāta juridiskā palīdzība cilvēkiem ir pieejama, ja ir nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesās vai administratīvajās tiesās. Taču, ja cilvēks par savu aizskārumu vēlējās vērsties Satversmes tiesā, šādu valsts apmaksātu palīdzību saņemt nevarēja. Tagad tas būs iespējams vismaz gadījumos, ja cilvēks nevarēs sagatavot juridisko pamatojumu savai konstitucionālajai sūdzībai. Satversmes tiesas mājaslapā ir arī publicēts informatīvs materiāls par to, kā personai labāk sagatavot pieteikumu Satversmes tiesai. Šis materiāls palīdz pārliecināties, vai pieteikuma iesniegšanai visas nepieciešamās prasības ievērotas.

Turklāt būtu jāņem vērā, ka Satversmes tiesa izšķir strīdus par tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai. Tā neskata strīdus par cilvēku savstarpējām attiecībām. Satversmes tiesā persona nevar apstrīdēt arī valsts pārvaldes institūciju izdotos aktus vai tiesu nolēmumus.

– Vai pēc būtības pašvaldībām ir tiesības izdot savus laikrakstus, kas pēc formas atdarina brīvos, neatkarīgos medijus, taču pēc satura ir kaut kas cits? Viena no pašvaldības autonomām funkcijām ir sabiedrības informēšana. Tādējādi šķiet, ka likums “Par pašvaldībām” nav pārkāpts, bet demokrātijas gars tiek nomākts.
Laikraksts “Bauskas Dzīve” tiesiskā ceļā risina šo problēmu, kas ir aktuāla visā Latvijā. Cik zinu, strīds ir izgājis caur Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmu un tagad nonācis Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Strasbūrā. Tieši tādā rakursā – vai pašvaldībām ir tiesības izdot laikrakstus – ECT šo lietu neskatīs. Tiesa skatīs to, vai problēma radusies kādas likuma neskaidrības dēļ un kas šo strīdus situāciju ir ģenerējis. Mani ļoti interesē, kā ECT noorientēsies šajā problēmā. Iespējams, kaut kādā rakursā saistībā ar likumu kvalitāti šī lieta varētu nonākt arī Satversmes tiesā, tādēļ es šo jautājumu nekomentēšu.

– Kā Satversmes tiesa izskatās uz citu Eiropas Savienības valstu fona?
Satversmes tiesa ar septiņiem tiesnešiem un 40 darbiniekiem ir Eiropas Savienībā mazākā konstitucionālā tiesa gan pēc budžeta, ko mēs paši sev nenosakām, gan arī pēc strādājošo skaita. Mans redzējums par to, kādi izskatāmies uz citu Eiropas valstu fona, veidojas no divām pieredzēm. Viena ir tagadējā pieredze, strādājot par Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Otra ir no laika, kad biju tiesnese ECT Strasbūrā. Tad nācās risināt problēmas, kas nāca gan no vecās, gan no jaunās demokrātijas valstīm. Un jāteic, ka Latvija uz kopējā fona izskatās ļoti labi. Nopietnas problēmas ar tiesiskumu ir arī Slovākijā, Čehijā, Polijā. Mums Latvijā ir daudz spējīgu cilvēku un, piemēram, sarežģītie privatizācijas, īpašumu atgūšanas procesi ir gājuši veiksmīgāk (salīdzinot ar ECT pieredzēto citās jaunajās demokrātijās).
Satversmes tiesai ir cieša sadarbība ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā gan nav konstitucionālās tiesas, tur Augstākā tiesa periodiski sasauc Konstitucionālo palātu, kas risina strīdus par tiesību normu atbilstību valsts konstitūcijai. Igaunijā persona nevar nākt uz Konstitucionālo palātu ar konstitucionālu sūdzību. Vismaz manā skatījumā to jūt. Savukārt Lietuvas Konstitucionālā tiesa nav tik noslogota kā mūsējā. Arī šī tiesa neskata personu sūdzības par pamattiesību aizskārumiem, lietuvieši vairāk strādā ar pieteikumiem no tiesām (to darām arī mēs). Tomēr jāatzīst, ka mums Satversmes tiesas kompetence, skatot personu pieteikumus, ir sniegusi iespēju veidot cilvēka brīvības un cieņas filozofiju. Savukārt, piemēram, Slovākijā pēc it kā galīga Augstākās tiesas sprieduma ir vēl iespēja iet uz Konstitucionālo tiesu kā ceturto tiesu instanci. Tas, manuprāt, ir radījis nevajadzīgu spriedzi tiesu varā.

– Jums ir lieliska juristes karjera. Esat ieguvusi doktora grādu Kembridžas Universitātē Lielbritānijā, vairāk nekā desmit gadu bijusi tiesnese ECT, turklāt šīs tiesas palātas prezidente un tiesnešu statusa komisijas vadītāja. Rīgas Juridiskās augstskolas profesore. Kopš 2017. gada esat Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāja. Bet jūsu izglītības ceļa sākums ir Elejā.
Esmu dzimusi Jelgavā un beigusi Elejas vidusskolu. Vissiltākās atmiņas ir par maniem laukiem. Dzīvoju Lielplatonē, padomju laikā tur bija lopkopības izmēģinājumu stacija. Kāpēc man tik mīļas ir lauku skolas? Kaut arī Elejā bāzējās padomju armijas daļa, valdīja kompartija un komjaunatne, vidusskolā esmu izaugusi lielā sirsnībā. Tur skolēniem atļāva īstenot savas idejas, mēs rīkojām pasākumus, piemēram, Klāva Elsberga dzejas vakaru... No Elejas vidusskolas aizgāju uz Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, un šajā jomā arī turpinājās mans izglītības ceļš. Protams, mani vēl aizvien interesē, kā dzimtajā pusē klājas.

• Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kura īsteno konstitucionālo kontroli, spriežot tiesu. Tā pastāv atsevišķi no citām tiesām un izšķir strīdus par likumu un citu tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp Latvijas Republikas Satversmei.

• Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, kurus ar Saeimas locekļu balsu vairākumu – ar ne mazāk kā 51 balsi – apstiprina Saeima. Likums paredz, ka par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kuram ir augstākā juridiskā izglītība, vismaz desmit gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā un kurš sasniedzis 40 gadu vecumu.

• Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē Satversmes tiesas tiesneši no sava vidus, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz trim gadiem. Satversmes tiesas priekšsēdētājs vada Satversmes tiesas sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv Satversmes tiesu.

• Satversmes tiesa aicina vispārējās un speciālās izglītības iestāžu pedagogus pieteikt zīmējumu konkursam “Manas pamattiesības Satversmē” 6. klašu skolēnus. Savukārt dalībai domrakstu konkursā “Latvijas Satversmes nākamie simts gadi” tiek aicināti piedalīties vispārējās, speciālās, kā arī profesionālās izglītības iestāžu 9. un 12. klašu skolēni.

• Pieteikšanās dalībai konkursā – līdz 15. oktobrim (ieskaitot). Darbu iesniegšanas termiņš – 11. decembris. Darbu vērtēšanā piedalīsies visi septiņi Satversmes tiesas tiesneši. Konkursa uzvarētāji, atzinības raksta saņēmēji un viņu pedagogi tiks aicināti uz apbalvošanas ceremoniju 2019. gada 15. februārī – Satversmes pieņemšanas 97. gadadienā.

Foto: Raitis Puriņš

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

ZZ.lv ARHĪVS

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele: Pašvaldības ir izcils cilvēka tiesību un interešu īstenošanas mehānisms

Kategorijas