Pasažieru pārvadātāji: Autobusu vadītāju algas aug, bet ne strauji
Pasažieru autobusu vadītāju atalgojums aug katru gadu, taču kāpumu nevar dēvēt par strauju, aģentūrai LETA atzina reģionālie pārvadātāji.
Daugavpils pašvaldības SIA "Daugavpils autobusu parks" valdes loceklis Sergejs Mihailovs klāstīja, ka Latgalē atalgojuma līmenis ir zemākais valstī un arī pasažieru pārvadāšanas joma nav izņēmums. Samazinoties pasažieru skaitam, samaksas likmes nav iespējams paaugstināt krasi, taču tas tiek darīts katru gadu, apgalvoja autobusu parka pārstāvis, solot algu līmeni pārskatīt arī jaunajā gadā.
Pašlaik pārvadāšanas uzņēmumā ir nodarbināti aptuveni simt vadītāju, un Mihailovs stāstīja, ka strādāt gribētāji pat "stāv rindā". Autobusu parka vadībai nav informācijas, ka kāds no darbiniekiem grasītos piedalīties Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta arodbiedrības (LAKRS) rīkotajā protesta akcijā ceturtdien pie Satiksmes ministrijas. Vienlaikus Mihailovs atzina, ka jebkurš cilvēks vēlētos saņemt lielāku atalgojumu par padarīto darbu.
Protestēt negatavojoties arī Jelgavas pašvaldības SIA "Jelgavas autobusu parks" (JAP) vadītāji, aģentūrai LETA pauda uzņēmuma valdes loceklis Gints Burks, atzīstot, ka ikviens, arī viņš, gribētu lielāku algu. "Pašlaik lielas negācijas nejūtam. Protams, iespējamas visādas provokācijas," iespējamo darbinieku iesaisti protesta akcijā komentēja JAP vadītājs.
Burks klāstīja, ka autobusu vadītājiem nav aizliegts nopelnīt papildus, piemēram, par maršrutu veikšanu brīvdienās, turklāt valstī apkopotā informācija liecina, ka Jelgavas šoferu atalgojuma rādītāji "nav lejas galā". JAP vadītājs neuzskata, ka algu varētu celt, palielinoties pasažieru skaitam, jo tad attiecīgi samazinātos dotācija no valsts un pašvaldības. Palielinoties minimālajai algai, tiek pārskatītas arī šoferu stundu likmes, taču kāpums nav straujš. "Krass lēciens būtu labs vadītājiem, bet ne uzņēmumam un valstij," Burks norādīja uz risku palielināt inflācijas rādītājus.
Pārvadāšanas uzņēmumā pašlaik nodarbināti apmēram 100 autobusu šoferu, un situāciju ar darbinieku trūkumu uzņēmumā nesauc par kritisku, taču JAP valdes loceklis nobažījies par biežu darbinieku slimošanu.
"Maršruti nav mainīti ilgus gadus, bet secinājām, ka ir arvien vairāk virsstundu. Analizējot noskaidrojām, ka situāciju saasina darbinieku slimošana. Gadā ir 12 mēneši, vienu mēnesi ir atvaļinājums, bet vēl vienu mēnesi darbinieks noslimo, daudzi "ņem" arodslimību un slimo pusgadu. Ja atvaļinājumu laiku mēs vēl varam saplānot, tad šādas slimošanas rada problēmas," atzina Burks, piebilstot, ka liela daļa autobusu vadītāju ir pirmspensijas vecuma, tāpat daudz ir arī pensionāru. Uzņēmumā novērots, ka daļa darba meklētāju bez attiecīgās vadītāja apliecības ir gatava iegūt nepieciešamo kvalifikāciju, lai strādātu JAP.
Jau vēstīts, ka ceturtdien pulksten 14 plānotā protesta mērķis ir pievērst deputātu, valdības, darba devēju, sabiedrības un it īpaši Satiksmes ministrijas uzmanību samilzušajām darba apstākļu problēmām transporta nozarē – pasažieru pārvadājumos ar autobusiem.
LAKRS priekšsēdētājs Juris Kalniņš aģentūrai LETA stāstīja, ka darba samaksas noteikumi uzņēmumos ir ļoti atšķirīgi un nav motivējoši, bet drīzāk darbojas kā demotivējošs faktors. Savukārt autobusu vadītāju trūkums palielina nepieciešamību strādāt virsstundas par niecīgu virsstundu piemaksu. Autobusu šoferi nav apmierināti ar to, ka daudzi darba devēji nemaksā par darba gatavības jeb gaidīšanas laiku. Tas nozīmē, ka autobusu vadītāji pie darba devēja var pavadīt vairākas stundas, bet šī laika apmaksa ir minimāla vai atsevišķos uzņēmumos netiek apmaksāts vispār.
Turklāt valsts piešķirtās dotācijas zaudējumu segšanai pārvadātājiem nenodrošina atbilstošu darba samaksu par padarīto darbu un tā kvalitāti.
Kalniņš pastāstīja, ka pirms jaunā iepirkuma organizēšanas – 2019. gadā reģionālās nozīmes un maršruta tīklā pārvadājumiem ar autobusiem – arodbiedrībai bija un arī šobrīd ir svarīgi panākt, lai iepirkumos neuzvar lētākais piedāvājums, kas, iespējams, turpmāk atkal negatīvi ietekmēs autobusu vadītāju un citu transporta darbinieku garantētās algas un citu darba apstākļu noteikumus.
Arodbiedrība LAKRS kopš 2012. gada ir uzturējusi ģenerālvienošanās noslēgšanas garu, lai noteiktu valstī autobusu vadītājiem un citiem transporta darbiniekiem minimālās garantijas – darba algu, darba un atpūtas laika regulējumu. Taču darba devēju atteikums slēgt ģenerālvienošanos arodbiedrībai rada bažas par nevēlēšanos uzņemties saistības un būt sociāli atbildīgiem.
Protestā arodbiedrība prasīs nodrošināt atbilstošas dotācijas transporta nozarē pārvadājumiem ar autobusiem, noteikt autobusu vadītājiem garantēto amatalgu (stundas tarifa likmi) septiņi eiro stundā. Tāpat LAKRS prasīs noslēgt ģenerālvienošanos nozarē, galvenokārt tajā paredzot minimālo garantēto darba algu un samaksu par darbgatavības laikposmu un maksimālo darbgatavības laikposmu.
Foto: no arhīva
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”