Pirmie trīs Zemgales vēlēšanu listē (3. daļa)

2018. gada 3. oktobris 12:04

251

Pirmie trīs Zemgales vēlēšanu listē (3. daļa)

Beidzam publicēt interneta resursos pieejamās ziņas par Saeimas vēlēšanās Zemgales vēlēšanu apgabalā partiju piedāvātajiem deputātu kandidātiem. Katras partijas vai partiju apvienības sarakstā tiek ņemti līderi jeb pirmie trīs numuri. Protams, liekot krustiņus un svītrojot kandidātus, vēlētājiem ir iespēja noteikt, kurš izraudzītajā listē ir pirmais un kurš pēdējais.

Kreisie nacionālisti vārdos skopi
Partiju apvienību “Latviešu nacionālisti” (12. saraksts) Zemgalē ar pirmo numuru pārstāv Kārlis Krūmiņš (dz. 1940. g.). Partijas mājaslapā lasāms, ka viņš ir datorzinātņu doktors un iestājas par lielāku valsts finansējumu zinātnei. K. Krūmiņš ir kreisi nacionālas partijas “Tēvzemes mantojums” valdes priekšsēdētāja vietnieks. Uzkrājis vairāk nekā 45 tūkstošus eiro. Partija “Tēvzemes mantojums” neveiksmīgi startējusi gan divu Saeimu, gan Eiroparlamenta vēlēšanās, tādēļ varētu būt saprotama K.Krūmiņa un viņa kolēģu pievienošanās vairāku partiju apvienībai “Latviešu nacionālisti”.

Otrais numurs šajā sarakstā Zemgalē ir valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” darbinieks ekologs Pēteris Daņiļēvičs (dz. 1986. g.). Kaut arī dzīvoklis P.Daņilēvičam pieder Tukumā, viņš ir deklarējies Jūrmalā. Deputāta kandidāta parādsaistības – 35 tūkstoši eiro.

Trešais numurs “Latviešu nacionālistiem” Zemgalē ir pašnodarbinātā tekstilmāksliniece Inese Caunīte (dz. 1970. g.). Dzīvo Rīgā un tur beigusi Amatniecības vidusskolu. I.Caunītei pieder zeme Ķekavas novadā.
Portāla lsm.lv “Partiju šķirotavu” visi “Latviešu nacionālistu” deputātu kandidāti ir ignorējuši, tādēļ vairāk uzzināt, ko katrs no viņiem domā, ir visai sarežģīti.

“Jaunā Vienotība” nāk ar ļoti pieredzējušiem
“Jaunās Vienotības” (13. saraksts) galvgalī Zemgalē ir tagadējās labklājības ministrs Jānis Reirs (dz. 1961. g.). Viņam pieder divu uzņēmumu akcijas, zeme un ēkas Rojas novadā, divās bankās uzkrājis vairāk nekā 37 tūkstošus eiro, skaidrā naudā – 9000 eiro. 48 tūkstošus eiro aizdevis, bet pats ir parādā vairāk nekā 77 tūkstošus eiro. Savulaik J.Reirs bijis Dobeles ķīmiskās rūpnīcas valdes priekšsēdētājs. Politikā iesaistījās 2002. gadā, kad ievēlēts Saeimā no partijas “Jaunais laiks” (bija viens no tas līderiem). Savulaik uzņēmies arī finanšu ministra un īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās pienākumus. “Partiju šķirotavā” diemžēl nav atbildējis uz jautājumiem.

Otrais numurs sarakstā ir Saeimas deputāts Juris Šulcs (dz.1955. g.). Vairāk pazīstams kā ilggadējs Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs, kuru šajā amatā ievēlēja 1996. gadā. 2004. gadā ārkārtas sēdē pašvaldības deputāti viņu gāza no šī amata, taču pēc gada pašvaldību vēlēšanās J.Šulcs guva lielāku vēlētāju uzticību un atgriezās mēra krēslā, bet 2009. gadā kļuva par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju. 2014. gadā ievēlēts Saeimā. V.Šulca naudas ietaupījumi ir apmēram četrarpus tūkstoši eiro, arī ievērojamu īpašumu nav. Uzskata, ka būtu labs Saeimas deputāts, jo viņam ir ievērojama pašvaldību politiķa pieredze un viņš zina, kas būtu jāveic Saeimai, lai Latvijā taptu spēcīgi novadi.

Trešais numurs “Jaunās Vienotības” Zemgales sarakstā ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības deputāts ilggadējais mērs Leonīds Salcevičs (dz. 1954. g.). Jāpiebilst, ka viņš ir arī pensionārs. Pērn pensijā saņēmis 17 978 eiro, bet pabalstos – 1792 eiro. Naudas uzkrājumi deputāta kandidātam ir vairāk nekā 40 tūkstoši eiro, bet parādsaistības salīdzinoši mazas – 7,3 tūkstoši eiro. Uzskata, ka būtu labs deputāts, jo ir ar lielu pieredzi valsts un pašvaldības darbā. Iestājas par reģionu attīstību, jo īpaši par ceļu sakārtošanu.

Varbūt brauc ar diviem auto
“Par alternatīvu” (14. saraksts) Zemgalē pārstāv tikai pašnodarbinātais Artūrs Malta (dz. 1988. g.). 2007. gadā beidzis Viļānu vidusskolu, dzīvo Jēkabpils novadā, un viņa īpašumā ir divas vieglās automašīnas. Citas ziņas par šo deputāta kandidātu atrast diemžēl neizdevās.

Ar pašvaldībā gūto pieredzi
15. saraksta “Kam pieder Latvijas valsts?” (KPLV) Zemgales apgabala galvgalī izvirzīti no šīs partijas ievēlētie pašvaldību deputāti. Pirmais ir Jēkabpils domes deputāts Kaspars Ģirģens (dz. 1985. g). Studējis komerczinības, tostarp beidzis Banku augstskolu, strādā par darba aizsardzības speciālistu. K.Ģirģenam pieder uzņēmuma kapitāldaļas, kuru vērtība CVK mājaslapā norādīta 2,8 tūkstoši eiro. Nodokļos šis uzņēmums pērn nomaksājis gan tikai 50 eiro. Uzkrājumu un parādsaistību kandidātam nav. Jēkabpils domē K.Ģirģens ir aktīvs deputāts, kas, piemēram, atklāti paudis savu viedokli, ka jaunajam pilsētas mēram nav nepieciešama labi apmaksāta padomniece juridiskajos jautājumos, kas strādā attālināti, ja pašvaldībā jau ir septiņi štata juristi. Priekšvēlēšanu debatēs Latvijas Televīzijā izskanēja doma, ka K.Ģirgens darbojies, lai tiktu nomainīts ilggadējais Jēkabpils mērs L.Salcevičs. Saeimas vēlēšanās viņš kandidē ar apņemšanos, ka līdzīgi kā Jēkabpils pašvaldībā parlamentā centīsies aizstāvēt savu vēlētāju intereses. Iestājas par efektīvu valsts pārvaldi, grib reformēt VID un veidot vienu valsts augstskolu.

Otrais numurs KPLV Zemgales sarakstā ir Jelgavas novada domes deputāts praktizējošs jurists un juridisko pakalpojumu firmas valdes loceklis Ralfs Nemiro (dz. 1981. g.). Viņš ir arī savas partijas valdes loceklis R.Nemiro dzīvo Jūrmalā, bet Jelgavas novadā viņam pieder zeme, ir arī automašīna un motocikls. Lielāku uzkrājumu nav, bet ir parādsaistības 47,3 tūkstošu eiro apmērā.

Arī trešais numurs šajā listē ir Jelgavas novada iedzīvotājs un pašvaldības deputāts Aivars Geidāns (dz. 1985. g.). Divu nelielu uzņēmumu valdes loceklis. Īpašumā ir motocikls un automašīna, parādsaistību nav. Gan R.Nemiro, gan A.Geidāns ir aktīvi pašvaldības opozīcijas deputāti. Viņu vārds izskanējis gan strīdos par Jelgavas novada domē piekopto savādo juridisko pakalpojumu sniegšanas kārtību, gan saistībā ar Zaļenieku pagasta Daukšu īpašuma tiesu. R.Nemiro uzskata, ka pašvaldībā guvis vērtīgu politisko pieredzi, iestājas par to, lai tiek veicināta reģionu attīstība. Savukārt A.Geidāns uzsver, ka, strādājot Jelgavas novada domē, savus vēlētājus nekad nav pievīlis. Tā ievēlēšanas gadījumā sola strādāt arī Saeimā. Viņa uzsvars ir rūpniecības attīstības veicināšana novados.

Brigmanim patīk teikt “mēs”
Ar 16. numuru vēlēšanās startē pie varas esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Zemgales listes pirmais numurs Augusts Brigmanis dzīvo Tukuma novadā, taču Brigmaņu dzimta nāk no Jelgavas. Te viņš 1952. gadā piedzimis, absolvējis 4. vidusskolu, kā arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvis agronoma-ekonomista diplomu (1975. g.). Nekustamie īpašumi A.Brigmanim ir gan Tukuma novadā, gan Jelgavā, kā arī īpašums Lielbritānijā. Viņa uzkrājumi bankās pārsniedz 400 tūkstošus eiro, pieder arī divu uzņēmumu kapitāldaļas. Parādsaistību nav.

Sabiedriski aktīvs A.Brigmanis bija jau padomju laikos, kad Saldus rajonā bija viens no vadošajiem kompartijas funkcionāriem. LZS uzņēmās vadīt 2000. gadā, kad šī partija nebija pārstāvēta Saeimā. A.Brigmaņa vadības laikā šī politiskā spēka ietekme nemitīgi augusi. LZS arī noslēgusi sadarbības līgumu ar Latvijas Zaļo partiju un reģionālo partiju “Latvijai un Ventspilij”, kuru vada Ventspils mērs Aivars Lembergs. Kaut gan A.Brigmanis, būdams partijas vadītājs, nekad nav bijis premjers, tiek uzskatīts par vienu no valsts ietekmīgākajiem politiķiem. Tiesa, viņa ietekmi politiski svarīgos jautājumos medijiem izsijāt nav viegli. Intervijās bieži runā daudzskaitlī “mēs”, tādējādi liekot manīt, ka jautājums ir apspriests plašākā varas personu lokā. Vadoņa Kārļa Ulmaņa cienītājs, neiztrūkstošs viņa jubilejas pasākumos Pikšās. Nav manīts, ka kritiski būtu izteicies par K.Ulmaņa režīma problemātisko pusi, kas saistās ar viņa autoritāro varu.

Ar otro numuru ZZS sarakstā startē satiksmes ministrs Uldis Augulis (dz. 1972. g.). Politisko karjeru sāka 1997. gadā, būdams zemnieks, no LZS kandidējot Dobeles rajona Bērzes pagasta pašvaldības vēlēšanās. 2000. gadā ievēlēts par pagasta vecāko un tolaik bija viens no jaunākajiem “pagastvečiem” Latvijā. U.Augulis aktīvi darbojās gan partijā, gan Pašvaldību savienībā, kā arī ieguva augstāko izglītību Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. 2006. gadā kandidēja Saeimas vēlēšanās un izvirzījās savas partijas priekšgalā. Dažādās valdībās uzņēmies labklājības un satiksmes ministra amatus, pēdējo pilda arī pašlaik. Uzkrājis 6,9 tūkstošus eiro, parādsaistības – 46,6 tūkstoši eiro. Amatpersonas deklarācijā minēts, ka viņam pieder 68 finanšu instrumenti jeb vērtspapīri, kuru kopējā vērtība tiek lēsta 72 eiro apmērā.

Jūnijā Saeimā “Vienotības” un Latvijas Reģionu apvienības deputāti pieprasīja izvērtēt U.Auguļa atbilstību satiksmes ministra amatam. Tam par pamatu bija aizdomas par netīriem darījumiem saistībā ar auto iegādi un apdrošināšanu, tomēr ne KNAB, ne pati ZZS nekādu pārkāpumu nesaskatīja.
Ar trešo numuru ZZS listē kandidē ļoti pieredzējušais politiķis Latvijas Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš. Bijis partijas “Latvijas ceļš” biedrs. Vairākkārt ievēlēts Rīgas domē un arī Saeimā. Divtūkstošo gadu sākumā iestājās LZS, no šīs partijas vairākkārt kandidēja Eiroparlamenta vēlēšanās, taču neveiksmīgi. Nav ieņēmis amatus valdībā. 1979. gadā Latvijas Valsts universitātē ieguvis franču valodas un literatūras filologa izglītību. Strādājis komjaunatnē.

Foto: Raitis Puriņš

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

ZZ.lv ARHĪVS

Pirmie trīs Zemgales vēlēšanu listē (3. daļa)

Kategorijas