Ko iesākt ar būvniecības un citiem specifiskiem atkritumiem?

2018. gada 17. oktobris 15:22

420

Ko iesākt ar būvniecības un citiem specifiskiem atkritumiem?

Katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā saražo vairāk nekā 400 kilogramu sadzīves atkritumu, bet no visa radītā atkritumu apjoma tikai 80 procenti tiek noglabāti izgāztuvēs un poligonos, zina stāstīt SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.

J.Ugors norāda, ka tas nozīmē, ka pārējie atkritumi nonāk dabā – mežos, pļavās un citās vietās, kur dabīgi rodas nelegālās izgāztuves. Nelegālo atkritumu izgāztuvju veidošana ir ne tikai likuma pārkāpums, bet, kas vēl svarīgāk, – kaitē videi un apdraud apkārtējo ekosistēmu, piesārņojot augsni un ūdeni.

AS “Latvijas valsts meži” meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Austrumvidzemes reģionā Kaspars Spirks stāsta, ka Austrumvidzemē atkritumu problēma mežos ir, bet noteikti mazāka nekā pirms trim vai pieciem gadiem. “Mežā mēdz izgāzt sadzīves atkritumus, būvgružus. Bet tie ir atsevišķi piemēri. Ja skatās sistemātiski, atkritumu mežā ir mazāk nekā iepriekš,” saka K.Spirks.

Kopējos atkritumos izmet elektropreces
Par sadzīves un šķirotajiem atkritumiem – stiklu, plastmasu un papīru – sabiedrības izglītotība ir samērā pieņemamā līmenī, bet aizvien rodas jautājumi par tā saucamajiem bīstamajiem un būvniecības atkritumiem. SIA “AP Kaudzītes” valdes loceklis Aldis Amantovs stāsta, ka atkritumu poligonā nākas redzēt, ka cilvēki kopējos atkritumos arvien izmet elektropreces – elektriskās tējkannas, arī televizorus, bet baterijas gan neesot manītas. Fakts ir arī tāds, ka šķirotie atkritumi diemžēl kļūst “netīrāki”, piemēram, konteinerā, kas domāts plastmasas izstrādājumiem, met visu ko citu.

Kā tad droši un dabai draudzīgi atbrīvoties no šādiem atkritumiem? J.Ugors skaidro, ka ar bīstamajiem atkritumiem saprot tādus, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai un kas atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām. Ikdienas sadzīves procesos arī rodas bīstamie atkritumi. Lielākoties tie ir plaša patēriņa preces, piemēram, sadzīves ķīmija, krāsvielas, elektriskās un elektroniskās ierīces un iekārtas un citi, kas var saturēt bīstamas vielas vai kurām piemīt īpašības, kas klasificējamas kā bīstamas.

Savukārt ražošanas atkritumi ir gruži, kas radušies ražošanā vai būvniecībā – ēku celtniecībā, renovācijā, nojaukšanā, – betons, koksne, metāli, rīģipša loksnes, jumta apdares materiāli, tajā skaitā no azbesta, u.c. Ražošanas atkritumi ietver ļoti plašu materiālu klāstu, kas atšķiras kā ar ķīmisko sastāvu, tā fizikālo stāvokli. Liels daudzums rūpniecisko atkritumu var būt bīstamie atkritumi. Daudzus ražošanā radušos atkritumus var izmantot cita produkta ražošanai, piemēram, zāģu skaidas brikešu ražošanā. “Bet pārsvarā ražošanas atkritumu pārstrāde Latvijā vēl joprojām nav līdz galam atrisināta,” saka J.Ugors.

Vēl viena bīstamo atkritumu grupa, ko var nodot utilizācijai, ir medicīniskie atkritumi. Neizlietoti ārstnieciskie preparāti, nonākot kontaktā ar pārējiem atkritumiem, var veidot toksiskus savienojumus, kas piesārņo ūdeni un gaisu, un tie var būt kaitīgi citiem dzīviem organismiem. Sadzīves medicīnas atkritumi būtu jāsavāc atsevišķos iepakojumos un jānodod iznīcināšanai. Nederīgos ārstniecības līdzekļus, kā arī elektroniskos un dzīvsudraba termometrus parasti var nodot aptiekās, bet pirms tam derētu pārliecināties, ka aptieka nodrošina šādu pakalpojumu. Lai pareizi un droši nodotu nederīgus medikamentus aptiekās, jāievēro vairāki nosacījumi: tabletēm jābūt bez iepakojuma, ampulām izņemtām no kartona iepakojuma, sīrupiem, pilieniem arī izņemtiem no kartona iepakojuma, savukārt dzīvsudraba termometriem jābūt stikla burkā ar ūdeni, aizvērtu ar metāla vāciņu.

Vislielākā problēma – būvgružu apsaimniekošana
Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes sektora vadītāja Inese Sedleniece skaidro, ja, piemēram, privātpersona nezina, ko iesākt ar bīstamajiem atkritumiem, informāciju var meklēt internetā, to var atrast mājaslapā, kas ir tieši par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. “Katrs īpašnieks par savā teritorijā esošajiem bīstamajiem atkritumiem atbild pats un arī meklē risinājumu,” uzsver I.Sedleniece.

Viņa stāsta, ka vislielākā problēma ir ar būvgružu apsaimniekošanu. Firmām, kas nodarbojas ar būvniecību, ir jāslēdz līgumi ar firmu, kas ir tiesīga pārvadāt būvgružus, vai jāņem speciālie konteineri, kas domāti būvgružiem, tad tos ved uz poligonu vai otrreizējai pārstrādei. Tāda ir kārtība. I.Sedleniece apstiprina, ka Valsts vides dienests saņem zvanus par nelegāli izgāztiem būvgružiem. “Ja atrodam vainīgos, liekam sakopt un uzliekam sodu,” stāsta I.Sedleniece un piebilst, ka ir izveidota mobilā lietotne “Vides SOS”, lai ātri varētu paziņot Valsts vides dienestam par pārkāpumiem pret vidi. Viņa uzsver, ka vēl ļoti daudz cilvēku atļaujas aizbraukt un kaut kur izgāzt atkritumus ar domu, ka gan jau kāds satīrīs. Reizēm cilvēki kļūst kulturālāki tikai tad, kad jau uzlikta soda nauda, tad arī attieksme nedaudz mainās.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Foto: Gatis Bogdanovs

ZZ.lv ARHĪVS

Ko iesākt ar būvniecības un citiem specifiskiem atkritumiem?

Kategorijas