ZZ.lv ARHĪVS

Dite Liepa: Par valodas meistaru neviens nepiedzimst

Evita Apiņa

2018. gada 23. septembris 10:22

360
Dite Liepa: Par valodas meistaru neviens nepiedzimst

Valsts identitāti raksturo arī tās valoda, un valoda dzīvo tik ilgi, kamēr tajā sarunājamies. Valoda kā instruments, kā daļa no valsts ir cilvēka vizītkarte. Vai neizturamies paši pret savu valodu pārāk vieglprātīgi, kādas ir raksturīgākās kļūdas, ko pieļaujam, un kādas ir būtiskākās problēmas – par to stāsta Dite Liepa, Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste, kuras darbs diendienā ir saistīts ar valodu. 


– Esat Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste. Pastāstiet par sava darba specifiku!

Latviešu valodas aģentūras lingvistes ir tās pašas valodas konsultantes, kas katru dienu sniedz valodas konsultācijas. Lielākā darba dienas daļa saistīta ap personvārdu atveidi: cilvēki precas, kārto mantojuma lietas, pierāda radniecību. Tikko bija interesants gadījums: bija atbraucis kāds Krievijas iedzīvotājs, jo vēlējās sakārtot dzimtas dokumentus, viņa vecvectēvs bijis latvietis. Pētot ģimenes dokumentu līkločus, var redzēt visu 20. gadsimta vēsturi – kā klasisks latviešu uzvārds pārtapis par krievu uzvārdu. Vispirms tam atmesta galotne -is, tad kādu laiku uzvārdu lieto bez galotnes, bet vēlāk tam jau tiek pielikta tradicionālā slāvu cilmes uzvārda izskaņa -evs vai -ovs. Nesaucot īsto uzvārdu, varu minēt šādu uzvārda transformācijas piemēru: Lācis – Lac – Lačovs, Lačevs. Cilvēks saka: “Es visu laiku mokos un nejūtos savā ādā. Jūtu, ka neesmu krievs, bet nesaprotu, kāpēc.” Vecvecāki klusējuši, neko nav stāstījuši, baidījušies. Un tikai pēc viņu nāves cilvēks sācis meklēt dzimtas dokumentus un atklājis, ka ir latviešu ģimenes pēctecis!


Foto: no Dites Liepas albuma. Visu rakstu lasiet 20. septembra “Zemgales Ziņās”